Lai pildītu priekšvēlēšanu solījumus likvidēt OIK, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) ierosinās valdībai veikt kaut ko līdzīgu burvju trikam — izvākt OIK no elektrības rēķiniem, noņemot šo slogu no patērētāju pleciem. Kas par to maksātu un vai viņam tas varētu izdoties, ceturtdien trešā rakstā par OIK analizē žurnāls Ir.
Mērķis ministrijai esot divu vai trīs gadu laikā nonākt līdz tam, ka subsīdijās elektroenerģijas ražotājiem aiziet ne vairāk 0,4% no iekšzemes kopprodukta. Salīdzinājumam — 2017. gadā tas bija 1% no IKP jeb trīsreiz vairāk nekā kaimiņos Igaunijā un Lietuvā. Kā valdība plāno to panākt, vaicā žurnāls?
Ekonomikas ministrijas plāns ir darboties divos virzienos. Pirmais — maija beigās Saeimā jau ir iesniegti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz gan stingrākas prasības elektrostaciju darbībai, gan ciešāku kontroli un bargākas sankcijas pārkāpumu gadījumos. Šie grozījumi ir vērsti uz to, lai samazinātos iedzīvotāju izmaksas par OIK, jo tiktu iedarbināta efektīva valsts atbalsta sistēmas kontrole un radīti arī veicinoši apstākļi elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas. Mērķis — izslēgt no spēles negodprātīgos ražotājus, ierobežot neefektīvo biogāzes elektrostaciju darbību. Grozījumi likumā varētu arī pamatīgi ietekmēt Latvijā strādājošās HES.
Otrs virziens, kurā ministrija strādā, — OIK maksājuma atcelšana iedzīvotāju rēķinos. Jau nākamnedēļ, 16. jūlijā, Ekonomikas ministrija piedāvās šādu risinājumu skatīt valdībā. «Šis piedāvājums būs pārtraukt OIK sistēmu kā tādu, savukārt nepārtraukt obligāto iepirkumu jeb OI,» skaidro Nemiro.
Ministrija piedāvā elektrības obligāto iepirkumu virs tirgus cenas saglabāt, taču Nemiro grib par to maksāt no citas kabatas. No ikviena elektrības rēķina maksātāja pleciem šo nastu noņemtu un pārliktu uz valsts un dabas piesārņotāju — lielo un neefektīvo ražotāju — pleciem.
Ja esat žurnāla abonents, visu rakstu lasiet šeit.
Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra