fbpx

Ziņu dienests izsaka neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasa tās atkāpšanos (papild.) 11

Ilustratīvs foto: Ieva Leiniša, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas Radio Ziņu dienesta atklātā vēstule

(papildināta ar LR valdes locekles Mārītes Tukišas komentāru valdes vārdā)

 

Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017. gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās. Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk – kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība. Par to liecina turpinājumā uzskaitītie daži fakti, kas situāciju līdz neatliekamai trauksmes celšanai ir eskalējuši pēdējā laikā.

Kopš pagājušā gada Ziņu dienestu pametuši astoņi profesionāli žurnālisti

2018. gada nogalē Latvijas Radio valdes pasūtinātā neatkarīgā auditā tika noskaidrots, ka Ziņu dienesta korespondentu noslodze ir 123% jeb par gandrīz ceturto daļu virs normālas slodzes. Valde līdz šim nav veikusi nekādas darbības, lai risinātu būtiskās pārslodzes problēmu Ziņu dienestā un citās Latvijas Radio struktūrvienībās.

Ņemot vērā arī faktu, ka seši profesionāli žurnālisti Ziņu dienestu kopš 2018. gada pametuši zemā atalgojuma dēļ, šā gada marta sākumā korespondenti iesniegumā valdei lūdza palielināt atalgojumu, jo citādi Ziņu dienesta veidotā satura kvalitāti būtu izaicinājums ne tikai uzlabot, bet pat saglabāt līdzšinējā līmenī. Valde atbildes vēstulē korespondentiem norādīja, ka atalgojumu palielināt nav iespējams.

Kopš šā gada marta Ziņu dienestu ir pametuši vēl divi profesionāļi. Ziņu dienesta kolektīvs jūnija sākumā vērsās pie valdes, paziņojot, ka korespondentu trūkuma dēļ Ziņu dienesta darbā ir saskatāmas krīzes pazīmes. To papildus apliecina arī fakts, ka jūlijā izsludinātajā konkursā uz korespondenta amata vietu ir pieteicies tikai viens pretendents, turklāt bez pieredzes mediju darbā.

Algu palielināšanas vietā – samazināts saturs, likvidēta štata vieta un piedāvājums atteikties no nakts ziņām

Lai risinātu krīzi Ziņu dienestā, pēc Ziņu dienesta kolektīva tikšanās ar valdi tika panākta mutiska vienošanās par satura papildu samazinājumu (raidījuma «Pusdiena» apjoms no 2019. gada 25. jūnija pirmoreiz samazināts par 15 minūtēm), algu palielinājumu korespondentiem un valdes rīkotu preses konferenci 19. jūnijā, lai sabiedrību informētu par kritisku situāciju sabiedriskajā medijā.

Preses konference nav sarīkota.

Ar pamatojumu «sekmēt pastāvīgi augstas satura kvalitātes nodrošināšanu» valde 5. jūnijā likvidēja vienu pilna laika amata vietu «korespondents». Ar to pašu valdes lēmumu korespondentiem algas tika palielinātas par vidēji 60 eiro (bruto). Lai gan sākotnējā vienošanās ar Ziņu dienesta kolektīvu paredzēja līdz ar rudens sezonas sākumu atjaunot korespondenta amata vietu, valde līdz šim ir atteikusies to darīt.

Vēl vairāk – Ziņu dienestam ir nācies paust kategorisku noraidījumu valdes piedāvājumam ar mērķi ietaupīt naudu turpmāk atteikties no nakts ziņām Latvijas Radio ēterā. Ziņu dienests atbildīgi ir valdei norādījis, ka tāds ierosinājums ir pretrunā Ministru kabineta noteikumiem Nr. 440 (Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība). Tāpat Ziņu dienests valdei ir uzsvēris, ka laikā, kad situācija pasaulē ir nestabila, Latvijas Radio nedrīkst ierobežot iespējas informēt sabiedrību apdraudējuma gadījumos, kā arī Ziņu dienesta ieskatā valdes piedāvājums neliecina par centieniem stiprināt mūsu valsts informatīvo telpu.

Resursu trūkuma dēļ ir apdraudēta Ziņu dienesta gatavotā raidījuma «Īstenības izteiksme» nākotne. Tas patlaban ir vienīgais analītiski pētnieciskais raidījums Latvijas Radio. Norādām, ka 2018. gada nogalē Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne vēstulē visiem radio darbiniekiem akcentēja, ka viņas 2019. gada prioritāte būs pētnieciskās žurnālistikas attīstīšana. Taču praktiskas darbības solījuma izpildei līdz šim nav sekojušas.

Saistībā ar prasīto algu palielinājumu valde ir piedāvājusi gandrīz pilnībā atteikties no Ziņu dienestā izveidotās motivācijas sistēmas, tai līdz gada beigām paredzēto naudu (4000 eiro) sadalot korespondentu algām. Taču Ziņu dienests ir atbildējis, ka tas pēc būtības nerisina kritiski zemā atalgojuma problēmu, jo korespondenti saņemtu to pašu atlīdzību, bet darītu vairāk nekā paredz darbinieku līgumsaistības. Tas radītu papildu risku, vai arī turpmāk tiks radīts izcils saturs.

Latvijas Radio valde, kuras locekļu atalgojums kopš stāšanās amatos ir ticis palielināts par 18% un tuvojas 5000 eiro mēnesī, ir noraidījusi Ziņu dienesta ierosinājumu atteikties no diviem padomniekiem, kas saņem vairāku tūkstošu eiro lielu atlīdzību. Tas neliecina par solidāru rīcību, jo Latvijas Radio darbinieku atalgojums pērn tika palielināts par vidēji 8%, kas to neatgrieza pat pirmskrīzes līmenī, kad algas samazināja par 30 līdz 50%.

Gada sākumā valde, maldinot un sniedzot sagrozītu informāciju Latvijas Radio darbiniekiem, arī centās panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas Koplīgumā. Ņemot vērā NEPLP politisko ietekmējamību, valžu nestabilitāti sabiedriskajos medijos, kā arī nespēju valstī jau gadiem ilgi nodrošināt sabiedrisko mediju finansiālo neatkarību, Koplīgums pašlaik ir vienīgā stabilā sociālā garantija, kā arī tas nodrošina stipru arodbiedrību, kas ir ļoti būtisks sabiedriskā medija neatkarības garants. Turklāt šajās iecerētajās izmaiņās valde vēlējās iekļaut punktu, kas paredz visu Koplīgumā paredzēto labumu atņemšanu darbiniekiem gadījumā, ja valdes dēļ Latvijas Radio ir strādājis ar zaudējumiem.

Izrēķināšanās ar Ziņu dienesta vadītāju un apšaubāma korespondentu darba kontrole

Kopš kopumā nerezultatīvajām diskusijām ar valdi tās rīcībā novērojami centieni apšaubāmām metodēm kontrolēt korespondentu darbu, kā arī prettiesiski izrēķināties ar Ziņu dienesta vadītāju. Līdzšinējā valdes rīcība ir pierādījusi, ka sarunās un sapulcēs apsolītās sadarbības vietā ar valdes lēmumiem un cita veida oficiālu rīcību seko tikai manipulatīva pretdarbība un solījumu nepildīšana. Tā rezultātā Ziņu dienestam ir grūtības ticēt katriem nākamajiem valdes solījumiem, piemēram, par likvidētās korespondenta amata vietas atjaunošanu no 2020. gada.

Šā gada jūnija beigās valde ir uzdevusi Ziņu dienesta vadītājai iesniegt datus par to, cik daudz satura ēteram sagatavo katrs korespondents, lai gan kontrole pār amata aprakstos nolīgto pienākumu izpildi ir tieša Ziņu dienesta vadītājas atbildība. Sagatavotā informācija parādīja, ka korespondenti rada pat par trešdaļu un vēl vairāk satura, nekā paredz līgumsaistības, bet valde iegūtos datus tikai pieņēmusi zināšanai.

2019. gada 9. jūlijā Latvijas Radio valde ar rīkojumu ir izteikusi rājienu Ziņu dienesta vadītājai Mirdzai Lelei. Tas notika iepriekš plānota atvaļinājuma priekšvakarā, iespējams, apzināti cenšoties ierobežot apstrīdēšanas iespējas. Rājiens pamatots ar faktu, ka M.Lele nav vērsusies valdē ar rakstisku iesniegumu par raidījuma «Pusdiena» raidlaika samazināšanu no 2019. gada 25. jūnija.

Rājiena pamatotību liek apšaubīt vairāki fakti. Pirmkārt, Latvijas Radio iekšējās procedūras neparedz par izmaiņām raidījuma raidlaikā rakstiski informēt valdi. Otrkārt, vienošanās par raidījuma raidlaika samazināšanu ir mutiski panākta vairākās tikšanās ar valdi un Programmu direktoru padomes sēdē. Tāpat par izmaiņām Latvijas Radio 1. kanāla programmā valde ir informēta ar kanāla direktores 2019. gada 6. jūnija iesniegumu, uz ko valde ir savlaicīgi reaģējusi ar finansējuma piešķīrumu satura nodrošināšanai ēterā. Treškārt, bažas par valdes izteikto rājienu M.Lelei pastiprina fakts, ka valde vispirms ir izteikusi rājienu, bet tikai pēc tam uzdevusi Juridiskajam dienestam Latvijas Radio iekšējos normatīvajos aktos nostiprināt kārtību, kādos gadījumos izmaiņas ir saskaņojamas ar valdi. Tas viss liecina par iebiedēšanas un izrēķināšanās taktiku, ko ar mobinga metodēm jau iepriekš ir īstenojusi valde, tiekoties ar Ziņu dienesta kolektīvu un nepamatoti apvainojot tā vadītāju melos.

Vēršanās pret Ziņu dienesta vadītāju nav pirmais gadījums, kad pašreizējā sastāva valde ir demonstrējusi izrēķināšanos ar Latvijas Radio darbiniekiem. Jau iepriekš Latvijas Radio žurnālisti un citi satura veidotāji ir ar rakstisku iesniegumu aicinājuši valdi pārstāt apšaubāmām metodēm vērsties pret atsevišķiem darbiniekiem, piemēram, izveidojot ētikas komisijas, kur pretēji pašu ētikas kodeksam izšķirošās balsis ir nevis žurnālistiem, bet vadības ieceltiem pārstāvjiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto un aicinot izprast stabila un neatkarīga sabiedriskā radio nozīmi demokrātijas un informatīvās telpas stiprināšanā, Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs:

  • izsaka neuzticību Latvijas Radio valdei pašreizējā tās sastāvā;
  • pieprasa Latvijas Radio valdei atkāpties no ieņemamajiem amatiem vai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei kā VSIA «Latvijas Radio» kapitāla daļu turētājai valdi atstādināt;
  • pieprasa NEPLP un par mediju nozari atbildīgajiem veikt neatliekamas darbības krīzes novēršanai sabiedriskajā radio, lai netiktu apdraudēta valsts informatīvā telpa;
  • aicina atbildīgo Saeimas komisiju izvērtēt NEPLP kompetences sabiedriskā radio pārvaldībā;
  • vērš sabiedrības uzmanību uz draudiem saņemt daudzpusīgu neatkarīga sabiedriskā radio ziņu dienesta gatavotu informāciju;
  • paturam iespēju par radušos krīzi informēt Eiropas raidorganizāciju apvienību (EBU), kā arī īstenot protesta akcijas, piemēram, streiku, par ko valde ir brīdināta jau iepriekš;
  • neraugoties uz krīzi Ziņu dienestā un Latvijas Radio valdes centieniem to vājināt, pauž apņēmību turpināt strādāt un nodrošināt kvalitatīvu saturu sabiedriskā radio ēterā.

 

Šo atklāto vēstuli vairāk nekā 40 cilvēku kolektīva vārdā paraksta:

Ziņu dienesta vadības vārdā Galvenā redaktore Laura Dreimane

Producentu vārdā Aiga Pelane

Programmu vadītāju un redaktoru vārdā Pārsla Saktiņa

Programmu vadītāju un redaktoru vārdā Ella Semjonova

Skaņu operatoru vārdā Krišjānis Stikāns

 

Latvijas Radio valdes locekles finanšu vadības jautājumos Mārītes Tukišas komentāru visas valdes vārdā:

“Latvijas Radio valde apzinās kritisko situāciju Ziņu dienestā un Latvijas Radio kopumā. Tieši tāpēc ir sagatavots un iesniegts budžeta pieprasījums nākamajiem trim gadiem ar detalizētu pamatojumu kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, lai nepieļautu turpmāku sabiedriskā medija vājināšanu un profesionālāko darbinieku aizplūšanu. Jāatzīst, Ziņu dienesta vēstule bija negaidīts pavērsiens, jo kopīgi gatavojāmies sabiedrības informēšanai par esošo situāciju un papildu finansējuma pieprasīšanu. Preses konference notiks 17. jūlijā.

Latvijas Radio valde uzskata, ka šī brīža situācijā vienīgais pareizais risinājums ir nevis atkāpties, bet visiem kopā cīnīties par finansējuma palielināšanu.

Ziņu dienesta neapmierinātība ir saprotama, bet valdei nav instrumentu žurnālistu algu tūlītējai palielināšanai par trešdaļu. Ziņu dienesta prasība – palielināt algas par 31,4% – līdz gada beigām paģēr gandrīz 100 tūkstošus eiro. Tādas naudas šobrīd Latvijas Radio budžetā nav.

Turklāt kritiska situācija ir ne vien Ziņu dienestā, bet gandrīz visās Latvijas Radio struktūrvienībās. Tāpēc valde iestājas par konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu visam Latvijas Radio kolektīvam, budžeta prioritātēs prasot papildu piešķīrumu nepilna miljona eiro apmērā jau no nākamā gada, kā arī kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus 1,79 miljonu eiro apmērā, lai spētu sagatavot kvalitatīvu saturu reklāmas raidlaika aizpildīšanai.”

Komentāri (11)

ozolina_inese 10.07.2019. 14.16

Ziņu dienesta darbs ir galvenais vilcējspēks klausītāju piesaistei LR1, tas ir pēdējais bastions, kuram es vēl uzticos, kaut pēdējā laikā ziņu apjoms sarūk. Ja valdei svarīgākas ir pietuvinātas personas – tā saucamie konsultanti, nevis ziņas no pirmavotiem, valdei ir jāatkāpjas (varbūt NEPLP arī).

+4
-1
Atbildēt

2

    Sskaisle > ozolina_inese 10.07.2019. 14.24

    tas ir politisks jautājums – neplp ir veco komunistu un oligarhu ielikteņi – to ko sludināja ķezbere – ka vajagot pozitīvismu, ka cilvēki prasot lai bērniem būtu multfilmas – un senoriem seriāli ar mīlas viesuļiem – es to nevērtēju citādi kā kremļa vistiešākās un viskonkrētākās ietekmes Latvijā izpausmi

    Tas, ka russia today raidīja no LTV1 un nebija nevienas pašas amatpersonas, neviens paša politiķa , kurs vismaz vārdos būtu uzņēmies atbildību – tas liecina tikai un vienīgi par vienu – Latvija de facto jau ir kremļa kontrolē – tāds levits var dziedāt savas brīvības dziesmas no rīta līdz vakaram – ar to viņš kremlim netraucēs, tāpat kā netraucē zagt politiķiem

    lūk NA baibiņa aizturēta – hallo – derevņja – tieslietu ministre !!!! – NA tieslietu eksperte aizturēta un sabiedriskajos medijos par to klusums – absolūts pilnīgs klusums

    jā mes visi zinam, ka NA ir zagusi kā visas partijas – kaut vai tas pats oik

    bet ja par to vairs pat nerunājam , tad jautājums – priekš kam KNAB tos šovus taisa ? tad atlaižam ne tikai baibiņu – kā kārtējo svēto – apbalvojam bičoviču, kalnmeiereu un ziemeli no st un uzaicinam JUMPRAVU – lai uzvelk uz zābaka to meldiņu – droši vien to pašu eto deņ pobedi !!!

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > ozolina_inese 11.07.2019. 18.26

    Vai Jūs, tantiņa, izliecieties, vai patiešām esiet pastulba? Pat padumjos laikos es nebiju informācijas vakuumā.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    PukitisLaunitis > altinyildiz 15.07.2019. 17.50

    PSRS laikos tu biji informācijas vakuumā, jo tā fragmentārā infomācija, kas varēja nonākt tavās ausīs, nebija spējīga pretoties padomju propagandas straumei. Starp citu, visskaļākie it kā pretpadomju kliedzēji vēl šodien ir PSRS sistēmas traumēti un navspējīgi adekvāti spriest – kaut gan vārdos it kā noraida padomju sistēmu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

vvilums 11.07.2019. 02.28

Kāpēc gan par sēdēšanu valdē alga 5000, bet par strādāšanu ziņu dienestā daudzreiz mazāka? Jābūt pretējai proporcijai.

+2
0
Atbildēt

0

altinyildiz 11.07.2019. 18.24

Ja tu, smirdīgā krople, būsi dzīvu nodīrājusi čekas un bandītu kājslauķi, Savicka rokaspuisi, OIK afēristu Dombrovski, varēsi paēst zālīti, kur būs pamīzis Parādnieka kungs. Kad kritīs kremļa vara, es pielikšu visas pūles, lai tevi, kuci, uzmeklē un publiski pakar par naidu pret Latvijas titulnāciju.

0
-1
Atbildēt

1

    PukitisLaunitis > altinyildiz 15.07.2019. 17.54

    nacistu kvekšķim – kārt tevi neviens nekārs, nav Nirnberga 1945. gadā, bet līdz sodam par naida runu, apmelojumiem un kūdīšanu var tikt vieglāk nekā du domā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu