Jaunais Valsts prezidents Egils Levits, uzņemoties amata pienākumus, pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.

“Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas,” teica Levits. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) gan aicināja viņu nodot solījumu atkārtoti, pēdējā vārda vietā sakot nevis “sirdsapziņas”, bet “apziņas”, lai solījums atbilstu Satversmē rakstītajam.

Pēc tam Levits parakstīja svinīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts arhīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna.

Savā uzrunā Saeimā Levits teica, ka sava valsts ir pastāvīgi jāatjauno un jāmodernizē, un tas ir “mūsu pienākums vēstures priekšā”. Viņš nosauca trīs virzienus, kuros strādās kā prezidents – solidaritāte, piederība un moderna ilgtspējīga valsts.

Runājot par solidaritāti, Levits kā salīdzinājumu minēja Šveices jaunās konstitūcijas citātu, ka “tautas stiprums tiek mērīts ar to, kā klājas tās vājākajam loceklim”. Savukārt par piederību runājot, viņš uzsvēra nacionālās identitātes lomu globalizācijas laikmetā. Pie identitātes Levits pieskaitīja arī respektu pret dabu un tās izmantošanu.

Levits akcentēja, ka latviešu valoda ir visas Latvijas tautas demokrātiskās līdzdalības valoda. Prezidents teica, ka jādomā par demogrāfijas un diasporas politikām, bet latviskumam jādod plašāks, dziļāks saturs nekā to darām ikdienā.

Jaunais Valsts prezidents savā uzrunā Saeimā uzsvēra, ka Latvija ir neatņemama Rietumeiropas sastāvdaļa un pilnībā noraidīja “metaforu par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem”.

Levits arī aicināja politiķus ņemt slotu un izmēzt māju no sliktajām lietām, kas mums velkas līdzi 30 gadus – krāpšanās iepirkumos, korupcija, nodokļu nemaksāšana, ēnu lobijs un partiju atkarība no ziedotājiem. Šīs parādības godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti, pauda Levits. Viņš norādīja, ka ir jāstrādā, lai atrisinātu šīs problēmas un tās vairs nebūtu Latvijas dienas kārtības augšgalā. Viņš aicināja šo attīrīšanos veikt tiesiskā ceļā un atgādināja, ka “tiesiskumā nav iespējams kompromiss”. Taču, lai to veiktu, ir nepieciešama politiskā griba, atgādināja Levits.

Lai kopējais labums būtu ilgtspējīgs, ir nepieciešamas pārdomātas reformas nākotnes vārdā, teica prezidents. “Valdība ir iesākusi vairākas pamatīgas reformas – reģionālo reformu, skolu reformu, veselības reformu, arī tiesu reformu un citas. Tās tiek karsti diskutētas, un demokrātijā tas ir normāli un pareizi. Bet ir vēl virkne jomu, kur politikas formulēšana un iespējamās reformas pagaidām ir tikai apzināšanās stadijā. Es te minētu partiju finansējuma jautājuma sakārtošanu, informatīvās telpas politiku, mediju, it sevišķi sabiedrisko mediju daudzveidības un kvalitātes nodrošināšanu, uz kvalitāti vērstu izglītības un zinātnes politiku, un citas,” teica Levits.

Viņš norādīja, ka arī mūsu izpratne par ekonomikas pamatiem ir jāpielāgo mūsdienu situācijai. “Ekonomika mūsdienās ir galaprodukts vairākiem secīgiem posmiem: izglītība – zinātne – inovācijas – un tikai tad ekonomika.  Modernai ekonomikas politikai ir jāsasaista šie posmi vienotā ķēdē.”

Valsts prezidenta amatā stājoties Levitam, pilnvaras noslēgušās līdzšinējai valsts pirmajai amatpersonai Raimondam Vējonim. Mūrniece izteica pateicību Vējonim.

Svinīgā solījuma došanu klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Raimonds Vējonis, Andris Bērziņš, Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, ko viņš saņem saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu. Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Levitam par nopelniem Latvijas valsts labā jau bija piešķirta un pasniegta Atzinības krusta augstākā šķira, līdz ar to Levits, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Viestura ordeņa augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Saeima Levitu Valsts prezidenta amatā amatā ievēlēja 29.maijā. Par viņu nobalsoja 61 deputāts. Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē.

Līdzšinējais Valsts prezidents Vējonis augstajā amatā tika ievēlēts 2015.gada 3.jūnijā, kad Saeimas balsojumā viņa kandidatūru atbalstīja 55 deputāti. Toreiz balsojumā viņš pārspēja Levitu. Vējonis maija sākumā paziņoja, ka uz otro termiņu nekandidēs.