Žurnāls: Cik esam pārmaksājuši par elektrību bezkontroles dēļ? 2

Daugavpilī vienā telpā reģistrētas četru firmu stacijas — šāds triks ļāva no valsts saņemt par septiņiem miljoniem eiro vairāk, nekā deklarējot vienu staciju. Foto — Baiba Kļava
Print Friendly, PDF & Email

Valsts atbalsts elektrības ražotājiem 10 gados pārsniedzis divus miljardus eiro, taču kontrole bijusi formāla. Par atļauju izsniegšanu un uzraudzību pārsvarā atbildēja tikai divi ministrijas darbinieki, klātienes pārbaudes sākās tikai pērn, ceturtdien raksta žurnāls Ir, kas turpina pētījumu par OIK.

Atbilde ir – tie ir daudzi miljoni eiro. Viens no šokējošiem piemēriem ir žurnālā aprakstītais gadījums ar Daugavpils četrām koģenerācijas stacijām, kas visas atrodas … vienā nelielā telpā.

Daugavpilī, 18.novembra ielā, reģistrētas četru firmu stacijas — Biosil, B-Energo, Dienvidlatgales Īpašumi un RB Vidzeme. Tās par dubultu tarifu pārdod elektrību valstij, bet saražotais siltums faktiski nonāk tepat pašvaldības uzņēmumā Daugavpils Siltumtīkli, no kura firmas nomā telpas.

Kāpēc vienā nelielā istabā satilpinātas koģenerācijas iekārtas jāreģistrē uz četrām firmām, kurām turklāt ir viens un tas pats īpašnieks?

Firmu saimnieks Andrejs Dozorcevs uz Ir jautājumiem neatbild. Taču iemeslu ļauj noprast obligātā iepirkuma cena — no stacijām ar jaudu 0,99 MW valsts elektrību iepērk dārgāk nekā no stacijām ar jaudu 3,96 MW. Tāda ir kopējā jauda, ja visu vienā telpā esošo iekārtu saražoto godīgi summētu. Savukārt atsevišķu staciju reģistrēšana ļauj uz iepirkuma cenas starpības rēķina vēl papildus nopelnīt aptuveni 16%. Tā firmām, veikli sakārtojot papīrus, septiņu gadu laikā ir izdevies no valsts saņemt «liekus» 7,6 miljonus eiro. Tātad šādu summu papildus jau tā treknajam dubultajam elektrības tarifam Dozorceva firmām ir uzsaukusi Latvijas valsts un iedzīvotāji no saviem maciņiem.

Kā tas varēja notikt? Vidēji tikai divi ierēdņi uz simtiem komersantu biznesā, kurā valsts subsīdijas ik gadu pārsniedz simt miljonus eiro,  —  šāda neticama aina atklājās auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers (PWC) pārbaudē par Ekonomikas ministrijas lēmumiem, kas no 2012. līdz 2017. gadam pieņemti saistībā ar atļauju izsniegšanu obligātā iepirkuma ietvaros.

Nepietiekamais darbinieku skaits atspoguļojās arī darba rezultātā — pieeja dokumentu izskatīšanai bijusi formāla.

Ja vēlaties lasīt visu rakstu žurnālā, spiediet šeit.

Ja vēlaties abonēt žurnālu Ir, spiediet šeit.

Komentāri (2)

lindab456 05.07.2019. 12.30

Acu priekšā – kā krīzes laikā cilvēki zaudēja darbu, kā par 100 Ls mēnesī pļāva latvāņus u.c., falšie auditi, xxx uzrēķini, piedziņas plosīšanās, tiesiskais nihilisms, pensiju fonda izsaimniekošana, Parex afēra, bankroti, cilvēku aizplūšana, banku pārņemtās saimniecības un mājas, negatīvā dzimstības bilance, brūkošā medicīna un skolu reformas un – tam visam pa virsu esam spējuši nofinansēt liekus miljardus valsts struktūrās ieaugušam biznesam – jāsaka, ka latvietim tiešām piemīt deviņas dzīvības un ir kāda mistiska izdzīvošanas stratēģija.

0
0
Atbildēt

0

altinyildiz 04.07.2019. 19.23

Cik tūkstoši čekas kājslauķu: dombrovsku, kamparu, pavļutu, ašrādenu un pūču Ķīnā būtu publiski nošauti par diviem miljardiem? Mana pārliecība, ka būtu taisnīgi, ja Savicka rokaspuisis Dombrovskis labāk vēlētos, lai būtu piedzimis bez rokām un kājām, bet nekad nebūtu līdis politikā.

0
-1
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu