Rūpniecības dati rada bažas par attīstību reģionos

Koksnes pārstrādes uzņēmums SIA "Bolderaja Ltd". Foto: Edijs Pālens, LETA
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

“Latvijā dzīvot nekad nav garlaicīgi” – tie ir vārdi, ar ko var raksturot apstrādes rūpniecības datus par maiju. Tas ir arī mierinājums, lasot ne visai iepriecinošas ziņas. Kopējais pieaugums gada griezumā ir vājākais kopš pērnā jūlija.

Apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi gandrīz nav mainījies, bet pret pērno maiju ir tikai 1,7% kāpums. Strauji noplacis apgrozījuma pieaugums, sasniedzot tikai 2,0%, turpretim iepriekšējos četros mēnešos tas bija starp 6,6% un 12,0%. Tas signalizē par iespējamām grūtībām pārdošanā un pieticīgiem izlaides rādītājiem arī turpmākajos mēnešos. No otras puses, ir iespaidīgs kāpums nozarēs, uz kurām parasti lielas cerības neliek, piemēram, par 11,4% un 13,3% augusi audumu un apģērbu ražošana.

Taču rūpniecības vidējie skaitļi nerodas no zila gaisa – kaut kur citur ir kritums, tai skaitā arī nozarēs, ar kurām mēdz saistīt ražošanas nākotnes cerības, kā ķīmijā (-10,2%) un elektronikā (-0,7%).

Attīstība tātad ir diezgan vāja. Atbilde uz jautājumu – cik tā ir liela problēma – atkarīga no tā, par kuru reģionu runājam. Rīgai šis gads būs ļoti labs, jo lieliski attīstās t.s. balto apkalīšu uzņēmumu pakalpojumu eksports, kas ir pilsētas ekonomikas galvenais spēka avots. Pat straujš finanšu pakalpojumu eksporta sarukums neko daudz nespēj ietekmēt. Galvaspilsētas reģionā arī pēc ilgas un grūtas slimības nepārprotami atlabst mājokļu tirgus.

Taču Latvija ārpus Rīgas ir izteikti atkarīga no apstrādes rūpniecības, kur tā veido ap piektdaļu no ekonomikas pretstatā ~8% galvaspilsētā. Turklāt ir nopietni sarežģījumi nozarēs, no kurām īpaši atkarīgi lauki un mazās pilsētas — pārtikas pārstrādē un kokapstrādē. Pārtikas pārstrādē ražošanas izmaiņas šogad piecos mēnešos ir ar mīnusa zīmi (-1,1%). Kokrūpniecībai pirmie mēneši bija patīkami, bet maijā tā saražoja par 3,6% mazāk nekā pirms gada, kas saistīts ar krasajām pārmaiņām noieta tirgos, par kurām rakstīju rūpniecības apskatā pirms diviem mēnešiem. Arī turpmākie mēneši neko ļoti labu nesola. Vidzemes rūpniecība gandrīz pilnībā ir atkarīga no koksnes, pārtikas pārstrādes un AS Valmieras Stikla šķiedra.

Joprojām ļoti labi klājas metālapstrādes un mašīnbūves pudurim, bet tas galvenokārt ir izvietots lielajās pilsētās (izņemot Jēkabpili), arī Dobelē, Saldū un šo pilsētu apkārtnē. Ilgstoši attīstoties straujāk par vidējo tempu, “dzelžu” uzņēmumi ar laiku arī kļūs par galvenajiem kopējā rūpniecības tempa noteicējiem, bet līdz tam ir jānodzīvo. Investīciju ziņas liecina, ka šī pudura attīstības izrāviens turpināsies. Šogad izcilniece ir elektrisko iekārtu ražošana, kas augusi par 24,5%, bet maijā pat par 32,9%.

Vislielāko apmulsumu šogad rada nemetālisko minerālu (kas ir galvenokārt būvmateriāli) izlaides dati. Tās apjoms no janvāra līdz maijam gada griezumā sarucis par 6%, tai skaitā maijā par 6,7%.

Celtniecība mūsu valstī šogad neattīstās tik strauji kā pērn, taču ēku celtniecībā gan ziņas par jaudu trūkumu, gan būvatļauju dinamika joprojām rāda optimistisku ainu. Saskaņā ar nozares asociācijas vērtējumu, 70-75% saražotā uzņēmumi pārdod citās valstīs, Latvija ir īpaša ar šo citās valstīs izteikti vietējās nozares orientāciju uz eksportu. Atšķirībā no rūpniecības, celtniecība Eiropā joprojām attīstās sekmīgi, optimisms ir ļoti augsts. Saskaņā ar pašu nozares pārstāvju vērtējumu, šogad ražošanas apjoms, visdrīzāk, saglabāsies pērnā gada līmenī. Vai nu viņi kļūdās (kas šķiet maz ticams, ievērojot to, cik liela daļa šī gada ražošanas procesa jau ir saplānota), vai arī nozares dati tuvākajos mēnešos strauji uzlabosies. Cits iespējams skaidrojums — kaut kas ir pazudis tulkojumā no realitātes uz statistiku, arī tā reizēm gadās.

Vēl varētu piebilst, ka krasi var atšķirties nozares ražošanas izmaiņas un devums Latvijas iedzīvotāju ienākumos. Pērn nemetālisko minerālu ražošana reālā izteiksmē auga par 1,3%. Taču Luminor eksporta pētījumā aptverto 33 nozares uzņēmumu samaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu summa auga par 24%, kas norāda par algu fonda kāpumu par vairāk nekā piektdaļu.

Patīkamu pārsteigumu maijā sagādāja enerģētika, kurā gada griezumā ražošana auga par 10,9%. Šis ir mēnesis, kad tipiskos gados Daugavas notece vēl ir spēcīga, bet šogad tā ļoti ātri nonāca vasaras līmenī. Taču augstās elektrības cenas un samērā nelielās CO2 kvotu izmaksas Latvenergo gāzes stacijās, salīdzinājumā ar Igaunijas slānekļa stacijām, acīmredzot bija elektrības ražošanai ļoti labvēlīgs salikums. Līdz ar to rūpniecībā kopumā maijā bija straujākais pieaugums šogad, kas ir neliels mierinājums par apstrādes rūpniecības ķibelēm.

Vēl kāds mierinājums, ļoti nosacīts — šķiet, ka Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmes bremzēšanās ir maz saistīta ar nozares krīzi Eiropā. Galvenā problēma šobrīd ir pārmērīgu investīciju radīta pārprodukcijas krīze kokrūpniecībā. Rezultātus turpina ietekmēt arī divu piena pārstrādes uzņēmumu apturēšana pērn un citas drīzāk lokāla rakstura ķibeles vai investīciju cikliskums.

 

Autors ir bankas “Luminor” ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu