Pārpalikumu bezatbildība

Foto — Shutterstock
Mārtiņš Galenieks
Print Friendly, PDF & Email

Tas, ko mēs apēdam, ietekmē klimatu. Taču vēl vairāk to ietekmē tas, ko neapēdam. Pārtikas ražošana rada ceturto daļu no planētas siltumnīcas gāzēm, bet trešdaļu no visa saražotā mēs vienkārši izmetam laukā

Droši vien daudziem bērnībā vecāki lika izēst tukšu šķīvi, lai «rīt būtu labs laiks». Klimata izmaiņas un mūsu attieksme pret ēdienu šim jokainajam teicienam piešķir jaunu jēgu. Mūsdienu pasaules ekoloģisko problēmu cēloņi meklējami ne tikai rūpnīcu dūmeņos un auto izpūtējos, bet arī virtuvēs. Cilvēks nevar neēst, un viņa augošā apetīte ietekmē visu — sākot no klimata izmaiņām un beidzot ar plastmasas atkritumu krīzi. Pārtikas rūpniecība ir otrais lielākais siltumnīcas gāzu radītājs tūlīt pēc enerģētikas sektora, un tā atbildīga par vismaz ceturto daļu pasaules izmešu. Lauvastiesu veido lauksaimniecība, galvenokārt tāpēc, ka tās dēļ tiek izcirsti meži, kas darbojas kā dabisks atmosfēras oglekļa sūklis. Savukārt videi īpaši nedraudzīga ir lopkopība, kas viena pati rada līdz pat 18% no planētas izmešiem. Taču arī produktu apstrāde, iepakojums, transports, uzglabāšana, minerālmēslu ražošana utt. prasa enerģiju un rada piesārņojumu. Ar lauksaimniecību saistītās zemes izmantošana vainojama draudošajā pasaules ekosistēmu sabrukumā. Zinātnieki norāda, ka situācija drīz var kļūt kritiska un pārtikas pārbagātības vietā var iestāties tās krīze.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu