Firma pastāv tikai tad, ja ir peļņa, bet sociālajiem uzņēmumiem ir vēl kāds mērķis — darīt labu. Šie uzņēmumi, dodot darbu atstumtajiem — cilvēkiem ar invaliditāti —, maina ne tikai viņu, bet arī visu pārējo dzīvi
Pirms pāris nedēļām mediji ar sajūsmu izplatīja ziņu par 17 gadus veco Šantelu Pūseri (Shantell Pooser), kura American Airline sākusi stjuartes darbu. Pirmais cilvēks ar Dauna sindromu, kam ir šāda iespēja. Ļaudis, kurus vēl pirms pāris gadu desmitiem veselības traucējumu dēļ atstūma vai izolēja, aizvien biežāk atrod vietu darba tirgū. Ne tikai noslēgtās ražotnēs un noliktavās, bet arī veikalos un kafejnīcās.
Arī Latvijā pērn 1. aprīlī stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura viens no mērķiem ir radīt strādāšanas iespējas no darba tirgus izstumtajiem. Vairāk nekā gada laikā izveidoti 62 sociālie uzņēmumi. Daudzi tajos strādā ne tikai algas dēļ, bet arī tāpēc, ka vēlas justies vajadzīgi un mazināt aizspriedumus. Mārketinga speciāliste Diāna Ponaskova nedomājot piekrita būt par kasieri RB Cafe. Šeit gandrīz visi ir ar īpašām vajadzībām. Diānas kvēlākā vēlēšanās ir panākt, ka sabiedrība ievēro cilvēkus ar invaliditāti un apjēdz, cik daudz viņi var izdarīt. «Kad mūs redz, attieksme uzreiz ir cita,» saka skaistā meitene ratiņkrēslā.
Vieta īpašiem cilvēkiem
Pirms nepilna mēneša atvērtajā RB Cafe rīta pusē ik pa laikam kāds ienāk, lai paņemtu kafiju un našķi. Kādam kafejnīca jau iekļauta ikdienas rutīnā, citi ienākuši aiz ziņkārības, vēl citi ar darbiniekiem runā pārlieku lēni un laipni, kā ar bērniem. Arī es piedāvājos pati paņemt pīrādziņus un uztaisīt sev kafiju aiz bažām, ka tikai neapgrūtinu Diānu vai viņas kolēģus. Kādas muļķības! Jau pēc dažām minūtēm uzzinu, cik ļoti viņi grib strādāt.
Sociālo uzņēmumu kafejnīcas izveidošanai pērnā gada augustā reģistrēja biedrības Rīgas pilsētas «Rūpju bērns» vadītājs Māris Grāvis. Kafejnīcas komandā ir desmit cilvēku, no kuriem septiņi — ar invaliditāti. Māris saka — ar īpašām spējām. «Viens ir vājdzirdīgs puisis, viena meitene pārvietojas ratiņkrēslā, vienam puisim ir garīga rakstura traucējumi, un pārējie ir jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem,» precizē Māris.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.