Septiņus gadus Cietkoks uz Ķīnu eksportē bērza sagataves, kas pārtop masīvkoka mēbelēs Amerikai. Viesturs Vārpiņš biznesu sāka, iegādājoties nelielu zāģētavu Kandavā
Vjetnama. Tas ir vārds, ar kuru Viesturs sāk sarunu. Dienā, kad tiekamies, viņam vajadzēja būt tur, taču saplānojās citi darbi. Uz Vjetnamu devušies Cietkoka mārketinga un ražotnes direktori, jo kopš ASV prezidenta Trampa sāktajiem muitas tarifu kariem ķīniešu uzņēmēji pārceļ savas ražotnes uz Vjetnamu un Malaiziju.
«Stress tur ir jūtams. Šķiet, ka Trampa lēmumi attiecībā uz Latviju ir kaut kas tāls, taču šogad mūs tas skāris ievērojami,» saka Vārpiņš. Eksports uz Ķīnu ir 90% no visa Cietkoka saražotā. Lielākoties tās ir bērza sagataves, kas pārtop masīvkoka virtuvēs, kuras ceļo uz Ameriku.
Ražotne ir Kandavā, taču mēs tiekamies Rīgas birojā. Tas ir kluss, jo kolēģi atrodas komandējumā. «Un tā es te viens stāvēšu?» viņš smejas, kad fotogrāfs aicina bildēties. Omulīgāk būtu bijis ar kolēģiem, kam daudz nopelnu Cietkoka attīstībā.
Restorāni un kokapstrāde
Tas bija 2007. gads, kad krīzes priekšvēstneši bija jūtami un Vārpiņš domāja, kā diversificēt riskus. Tobrīd viņš vadīja nekustamo īpašumu kompāniju, kas viņam pieder joprojām. Bija padarbojies arī restorānu biznesā, viņam piederēja Sarkans Stabu ielā Rīgā, Melnais sivēns Ventspilī. Par kokapstrādi sāka interesēties tāpēc, ka «zelta jau Latvijā mums nav un koks ir resurss, kas atjaunojas». Tobrīd Kandavā jau 2005. gadā eksistēja uzņēmums Cietkoks, kas darbojās nelielā zāģētavā kādā bijušā kolhoza ēkā. «Kā jau daudzviet Latvijā, bija prakse bijušajās fermās ierīkot ražotnes,» skaidro Vārpiņš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.