Cik korekti izvērtētas koncertzāles iespējamās būvniecības vietas? 6

Koncertzāles makets. Foto: Gatis Dieziņš, LETA
Jānis Krastiņš
Print Friendly, PDF & Email

Žurnāla Ir 2019. gada 20. jūnijā publicētajā Raivja Vilūna rakstā „Sapnis par koncertzāli” ievietota plāna shēma, kurā iezīmētas „Deviņas iespējamās koncertzāles vietas” (laikam domātas nevis „iespējamās koncertzāles’, bet „koncertzāles iespējamās vietas”). Vietu uzskaitījums ir vāji argumentējams, jo iespējamas ir vēl daudzas citas vietas, toties sākt analizēt Ķīpsalas ziemeļgalu vai Mūkupurvu ir vismaz nenopietni.

Uzvaras parks shēmā iezīmēts neprecīzi, jo patiesībā domāta vieta Raņķa dambī pie Āgenskalna līča. Plāna shēmai pievienota vietu salīdzinošā izvērtējuma tabula:

Diezgan dīvaini ir vairāki vērtējuma kritēriji, piemēram, „Arhitektoniskās izpausmes potenciāls”, jo kvalitatīvas arhitektūras izpaušanās iespējamību neierobežo nekādi normatīvie akti vai citi regulējumi. Toties netiek salīdzināta autostāvvietu iespējamība, prognozējamās būvizmaksas un, kas ir vēl svarīgāk, celtnes uzturēšanas izdevumi.

Savukārt daudzu citu kritēriju vērtējumos ir virkne asu un uzkrītošu neatbilstību acīmredzamiem faktiem. Cik necik korektai tabulai vajadzētu izskatīties šādi:

Žurnālā publicēto tabulu pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma veicis viens arhitektūras birojs. Darbs izpildīts tā, kā vēlējies pasūtītājs. Acīmredzot tāpēc AB dambim pierakstīta laba pieejamība no sabiedriskā transporta, lai gan tuvākās pieturvietas ir ap 650 m attālumā, turklāt, lai daudzas no tām arī no šāda attāluma būtu pieejamas, vēl jāuzceļ tilti. Arī inženiertīkli Daugavas akvatorijā nav, bet tabulā iezīmēts, ka ir.

Uz šaurās zemes strēles vismaz diskutabla ir arī koncertzālei atbilstoša publiskā ārtelpa, kura savukārt netiek saskatīta Raņķa dambī, kur arī tramvaja pietura būtu burtiski pie durvīm un ir arī visas inženierkomunikācijas.

Andrejosta, resp., Eksporta iela iepretim Citadelei tieši piekļaujas Rīgas vēsturiskajam centram, bet KM tabulā pieejamība norādīta sliktāka nekā AB dambim (!?). Tiesa, šeit jāveic revitalizācijas pasākumi, taču tā tiešām būtu vides sakārtošana, nevis kultūrvēsturiska objekta drastiska pārbūvēšana un visas apkārtējās vides pilnīga izmainīšana, kā to KM iecerējusi darīt ar AB dambi.

 

Autors ir Dr.habil.arch., RTU profesors, LZA akadēmiķis, Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītājs

Komentāri (6)

Urga 26.06.2019. 08.47

Līdzšinējā kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kura pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 19. jūnija noliek savas pilnvaras, uzskata par savu pienākumu turpināt cīnīties par nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā.
Kad Valsts Kontrole pārmeta KM izšķērdību naudas tērēšanā, tad atbilde bija: KM un VKKF nepiekrīt Valsts kontroles revīzijas secinājumiem.
Manuprāt ministre D.Melbārde ir stāvējusi tālu no sabiedrības un savā paštaisnībā nav dzirdējusi un pat nav vēlējusies dzirdēt atšķirīgos viedokļus, kas nesakrīt ar viņas paustajiem. Iziet sabiedrībā tautas tērpā vēl nenozīmē patiesu tautiskumu.
Procesu virzība kultūrā pavērusi plašus apvāršņus izmanīgiem ļaudīm piekļūt naudas āderēm. Un diemžēl arī Koncertzāles sāga iet tajā virzienā. Brīnos par sabiedrisko mediju “klusēšanu”un nogaidīšanu. Kāpēc ne Tiešā runa, ne kādi citi diskusiju paneļi nav nosēdinājuši pie viena galda aci pret aci J.Krastiņu, J.Lejnieku, G.Asari, Z.Liepiņu, J.Lūsēnu, M.Braunu, N.Balgali u.c. ar AB dambja lobētājiem un ministri priekšgalā.
NRA bija intervija ar J.Lūsēnu. šajā intervijā viņš atklāj, ka pēc viņa uzsāktās diskusijas Dienā par Simtgades svinēšanu, D.Melbārde viņu uzaicinājusi uz sarunu ministrijā. Acīmredzot tāda slēpta politika no sabiedrības acīm ir vairāk viņas gaumē. Bet, kāpēc mēs to atļaujam?
Mums ir pieredze ar LNB celtniecību, kuras sāga vēl turpinās. Ķersimies pie nākošās sāgas?
Koncertzāli vajag, par to nav runa. Kāpēc nelikt lietā visu jaunradi, visus talantus, lai radītu izcilu koncertzāli. Kāpēc Drēzdenes filharmonija to varēja? Kāpēc Cīrihes koncertzāle tapa par deviņiem (?!) miljoniem Eur ar fascinējošu rezultātu?
Kultūra – tā pamatā ir attieksme pret apkārtējiem, pret saviem līdzcilvēkiem, bet KM ar to kaut kā nav īsti vedies līdz šim…., diemžēl.

+6
0
Atbildēt

2

Drosma 25.06.2019. 13.56

Mans iespaids ir tāds, ka netiek jau vērtēta vieta, bet tiek vērtētas politiķu kungu un saimnieku interešu īstenošanas vietas.

Sabiedrība , tās viedoklis vispār ir liealais IGNORE – tur neviens neko neprasa – bet arī speciālistu viedokļi vai nu netiek minēti vispār, vai tikai izsmieti, nevis nopietni apstrīdēti ar argumentiem

Nu čekistu lielvastī jau diez vai citādi maz varētu notikt ….

+4
-4
Atbildēt

0

kolpants 25.06.2019. 15.12

Да уж, таблица составлена “шикарно”! Одновременно зеленый и охраняемая зона и возможность свободного самовыражения!
Почему-то при обычной стройке в охраняемой зоне приходится столько требований учесть!
А тут получается-хоть ты в центре, строй как угодно!
И нигде нет критерия “стоимость 1 м2”?
Ну и вишенка на торте-доступность инженерных сетей.

+1
-2
Atbildēt

1

    kolpants > kolpants 25.06.2019. 15.44

    Toties netiek salīdzināta autostāvvietu iespējamība, prognozējamās būvizmaksas un, kas ir vēl svarīgāk, celtnes uzturēšanas izdevumi

    и действительно, разве это важно: стоимость строительства и стоимость содержания? Главное-начать строить! А потом аргументы будут “ну раз начали, надо закончить, а то опозоримся перед всем миром” и “ну раз уже построили, теперь надо содержать”

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu