Aicina izvērtēt ZM rosinātos grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Šā gada 5. jūnijā Zemkopības ministrija Mežu konsultatīvajā padomē iepazīstināja padomes locekļus ar plānotajiem grozījumiem Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”. Grozījumi paredz samazināt atļauto galvenās cirtes caurmēru priedei, eglei un bērzam, kas faktiski nozīmē iespēju cirst jaunākus un tievākus kokus, tādējādi vēl vairāk palielinot cirsmu apjomu Latvijā. Tajā pašā dienā grozījumi tika nosūtīti saskaņošanai atbildīgajām institūcijām piecu dienu saskaņošanas procedūrā.

Līdzīgi grozījumi koku ciršanas noteikumos tika sagatavoti un virzīti apstiprināšanai jau 2017. gadā, bet tie saskārās ar plašu sabiedrības pretestību un iebildumiem no vides organizācijām, tāpēc tika apturēti. 5. jūnijā uzsāktais MK noteikumu grozījumu process aktualizē 2017. gadā rosinātos grozījumus. Zīmīgi, ka šo noteikumu virzība tiek atsākta uzreiz pēc tam, kad Latvijā noslēgušās aktuālās vēlēšanas.

Grozījumu virzīšana notiek tikai nedēļu pēc tam, kad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iepazīstināja ar Latvijas vides raksturlielumu pārskatu, kurā uzsvērta Latvijas bioloģiskās daudzveidības sliktā situācija un arvien lielāks izzušanas apdraudējums biotopiem un sugām, tai skaitā meža biotopiem.

Zemkopības ministrijas piedāvātie grozījumi radītu mežu ciršanas apjomu pieaugumu Latvijā. Kā norāda mežu nozares pārstāvji – tas būtu 10%. Tāpat šādi grozījumi samazinātu vidēja vecuma koku īpatsvaru mežos.

Ņemot vērā jau esošo mežu situāciju un biotopu slikto stāvokli, ir pamatotas bažas, ka šie grozījumi radītu vēl lielākus draudus dabas daudzveidībai, vairāk kailciršu un vēl izteiktāku mežu fragmentāciju. Tāpat jaunāku koku ciršana un intensīvāka mežistrāde varētu nopietni sarežģīt Latvijas spēju izpildīt savas saistības klimata izmaiņu kontekstā.

Turklāt nav pieļaujams tas, ka šādi sabiedrībai nozīmīgi grozījumi tiek virzīti apstiprināšanai steidzami, dodot tikai piecas dienas saskaņošanai un nedodot pietiekamu laiku sabiedrības viedokļa uzklausīšanai.

Ņemot vērā augšminēto, vides organizācijas uzskata:

1. Grozījumu pamatojums, ko prezentēja meža nozare, nav pietiekams, jo balstās tikai ekonomiskos apsvērumos, kas saistīti ar meža koksnes vērtību. Tomēr šie grozījumi ietekmēs arī meža nekoksnes vērtības, kā arī meža kā ekosistēmas funkcijas un ar tām saistītos ekosistēmu pakalpojumus. Tāpēc aicinām izveidot darba grupu noteikumu apspriešanai, izvērtējot visus šo izmaiņu aspektus.

2. Latvijā ir spēkā “Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam”, kurām ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Grozījumu virzītāji uzskata, ka tas ir pietiekams pamats, kāpēc nav nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu noteikumu grozījumu projektam. Mēs vēlamies uzsvērt, ka pamatnostādnēs nekādā veidā nav pieminēta iespēja samazināt koku ciršanas vecumu galvenajā cirtē, līdz ar to nav pamata teikt, ka ir novērtēta šo grozījumu ietekme uz vidi. Pirms tālāk virzīt grozījumus MK noteikumos “Noteikumi par koku ciršanu mežā”, pieprasām veikt pilnvērtīgu šo mežsaimnieciskās prakses izmaiņu ietekmes uz vidi novērtējumu pēc būtības.

3. Process un steidzamība, kādā tiek virzīti grozījumi, notiek tikai vienas interešu grupas – meža industrijas – interesēs. Mēs pilnībā piekrītam, ka meža nozare ir būtiska Latvijas tautsaimniecībai, taču vēlamies atgādināt, ka meža funkcijas ir daudz plašākas un visai sabiedrībai nozīmīgas, tāpēc grozījumus ir nepieciešams apspriest vispusīgi, dodot sabiedrībai pilnvērtīgu iespēju izteikties par tiem. Tikai pēc tam, kad ir pieejama pilna informācija par grozījumu ietekmi uz vidi un sabiedrības interesēm, novērstas vai mazinātas iespējamās negatīvās ietekmes, ievēroti piesardzības principi, ir pieļaujama to tālāka virzīšana, ievērojot demokrātijas normas un sabiedrības intereses.

Tāpēc aicinām Ministru prezidentu nekavējoties apturēt šo nedemokrātisko procesu, pagarināt grozījumu apspriešanas laiku un grozījumu izvērtēšanā iesaistīt visas interešu grupas.

 

Ar cieņu,

Ģirts Strazdiņš, Latvijas Dabas fonda direktors

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors

Viesturs Ķeru, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs

Komentāri (2)

lindab456 11.06.2019. 11.34

Varu paust tikai savu viedokli, balstoties uz to, ko redzu, jūtu un saprotu un mana pārliecība ir, ka – turpinot paplašināt koku ciršanas iespējas, koku biznesa interesēs, mēs parakstām nāves spriedumu zaļajai Latvijai, kādu pazīstam. Arī no ekonomiskā viedokļa , šī politika ir īstermiņa, jo cik tad ilgi vēl būs ko cirst! Vai nav laiks pārkārtoties uz saudzīgāku un tālredzīgāku režīmu!

0
0
Atbildēt

0

J.Biotops 07.06.2019. 12.19

Zaļo ideju un metožu standarta komplekts visā krāšņumā:
1. “…ir pamatotas bažas…” (protams, ja pats sev pamatoju )
2. “…varētu nopietni sarežģīt…” (kā jebkura cilvēku darbība kopš laiku sākuma)
3. “…pietiekamu laiku sabiedrības viedokļa uzklausīšanai…” (vecs joks – pietiekamu laiku darbības norakšanai pirms 30 gadiem prasīja Gorbačovs – par Latvijas neatkarību)
4. “…aicinām izveidot darba grupu …” ( beztermiņa un ar labām algām, tikai neaizmirstiet mani!)
5. “…pieprasām veikt pilnvērtīgu šo mežsaimnieciskās prakses izmaiņu ietekmes uz vidi novērtējumu pēc būtības…” (ja vērtējums neaptiks, pasludināsim, ka tas nav ne pilnvērtīgs, ne “pēc būtības”)
Nu laiks apraudzīt, kas tie tādi prasītāji. Par abiem direktoriem puslīdz skaidrs, par trešo – https://www.zemeunvalsts.lv/viesturs-kerus-pats-pieskir-sev-finansejumu-zelta-zurnalam – nekādu pārsteigumu, kārtīgs vides aktīvists.
Dzīvosim zaļi!

0
-3
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu