Iepriekšējo valdību centieni piespiest pašvaldības slēgt pustukšās skolas un samazināt pedagogu skaitu situšies kā pret mūri. Vai jaunajai izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai to izdosies izdarīt?
Skolotāja Karina Semjonova dzīvo Alūksnē, bet 11 gadus viņa ik dienu brauca uz 20 km attālo Jaunlaicenes sākumskolu, lai mēnesī nopelnītu aptuveni 300 eiro «uz rokas». Kad skolā bija palikuši tikai 19 bērni, pašvaldība to slēdza. Karinai paveicās, viņu pieņēma Alūksnes novada vidusskolā. Tā ir vidēji liela skola ar 260 bērniem, un par līdzīgām darba stundām Karinas atalgojums tagad ir 600 eiro. Divreiz vairāk nekā laukos, taču mazāk par Latvijas vidējo algu, kas nu jau pārsniegusi 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Alūksnes novadā skolu tīkls ir līdzīgs kā citur Latvijā, kur ap mazpilsētu plešas reti apdzīvoti lauki. Trīs skolas pilsētā, septiņas pustukšas laukos. Pirmajās viens skolotājs uz gandrīz desmit bērniem — tātad ar pilna laika darbu un samaksu, otrajās — viens uz pieciem, ar niecīgu noslogojumu un vēl niecīgāku algu. Rūpēs par izglītības pieejamību valsts lauku skolotājiem maksā proporcionāli vairāk, taču pedagogi savos maciņos to nejūt, jo skolēnu ir pārāk maz.
Pustukšu skolu saglabāšana un līdz ar to pārāk lielais skolotāju skaits valstī radījis absurdu situāciju. Izglītībai tērējam 5,8% no IKP un kopā ar Igauniju šajā ziņā esam 4. vietā Eiropas Savienībā, taču mūsu skolotājiem ir zemākās algas starp visām dalībvalstīm. Gandrīz divreiz mazākas nekā Igaunijā, kur paralēli straujākai skolu reformai valdība pedagogu samaksai ik gadu piešķīrusi ievērojamu papildfinansējumu. Mazo algu ietekme ir graujoša: zems profesijas prestižs, akūts jauno skolotāju trūkums sistēmā un laukos mācību rezultāti būtiski sliktāki nekā pilsētās.
Līdzšinējie valdības soļi nav spējuši situāciju būtiski uzlabot. 2016. gadā tika ieviests jauns skolotāju atalgojuma modelis, kam vajadzēja mudināt pašvaldības slēgt dzīvotnespējīgās skolas. Tas ļautu pedagogu algas ik gadu palielināt. Taču fundamentālas izmaiņas nav notikušas, un pedagogi sola protestēt, ja finansējums algu celšanai netiks atrasts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.