Ilonas Brūveres dokumentālā filma Konstrukcijas — Bērziņu nama portretfilma
Iepazīt dzejnieka un tulkotāja Ulda Bērziņa pasauli kā putnu vērotājam — nesteidzīgi, ieklausoties un pat reizēm izliekot kādu slazdu, lai piekļūtu tuvāk — šāda bijusi režisores Ilonas Brūveres pieeja. Šogad 17. maijā Uldim Bērziņam apritēja 75 gadi, bet 21. maijā pirmizrādi piedzīvoja filma par viņu — Konstrukcijas.
Filma veidota pirms gada, kad nupat bija iznācis Bērziņa dzejas krājums Idilles, par kuru dzejnieks saņēma Latvijas Literatūras gada balvu 2019, un viņš strādāja pie senkastīliešu vēsturiskā eposa Dziesma par manu Sidu tulkošanas.
Filmu nosacītos vēstījuma posmos sadala režisores un dzejnieka e-pasta sarakste. Rakstāmmašīnas klaboņas pavadītas, uz melna ekrāna izaug balta teksta rindas. Šķiet, ka sarakste ir autentiska, un pēc izvēlētajiem fragmentiem var noprast, ka galvenais varonis, ne mirkli nezaudējot pieklājību un sirsnību, filmēšanas procesam piegājis ar mazāku atdevi, nekā veidotājiem gribētos. Tāpēc priekšplānā izvirzās Bērziņu nams Maskavas forštatē, kura izcelsme ir tikpat teiksmaina kā tās iemītnieki, — tas būvēts 1937. gadā par naudu, ko ienesa kārtīs vinnēts kuģis.
Durvju šeit ir daudz
Vairākstāvu mūra ēkā mīt pats dzejnieks, viņa sieva Ļena (sinoloģe Jeļena Staburova), meita Una ar ģimeni, savs dzīvoklis ir arī Ulda dēlam Ansim Ataolam, kuru filmas laikā redzam gan tiesas zālē, gan saltā novembra rītā, kad viņu atbrīvo no ieslodzījuma. Iecerētā emocionālā satikšanās nenotiek, jo Ansi gaida televīzijas ziņu brigāde. Filmas gaita ne reizi vien aizlokās ne tā, kā iecerēts, radot mazliet samocīta inscenējuma iespaidu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.