Lēmums par depozīta sistēmu jāpieņem nekavējoties! 2

Foto: Ieva Čīka, LETA
Ināra Šure
Print Friendly, PDF & Email

Šopavasar dzērienu ražotāji apliecināja savu atbalstu depozīta sistēmai un pauda gatavību sniegt finansiālu atbalstu tās ieviešanai. Likuma grozījumi par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir pieņemti arī pirmajā lasījumā Latvijas Saeimā.

Šis ir vēsturisks mirklis! Dzērienu ražošanas nozare, likumdevējs un Latvijas sabiedrība ir uz vienas izpratnes lapas par depozīta sistēmu kā risinājumu, kas novērstu nepārtraukto Latvijas dabas piesārņojumu ar dažādu materiālu izdzertām pudelēm un skārdenēm. Atgādinu, ka SKDS veiktā pētījuma rezultāti apliecināja, ka 84% Latvijas iedzīvotāju atbalsta iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, kā arī par to ir parakstījušies jau vairāk nekā 12 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju pilsoniskās iniciatīvas vietnē Mana Balss.

Atgādināšu arī, ka depozīta sistēma ietver stikla un PET pudeles, kā arī skārdenes, un tā efektīvi strādā Lietuvā un Igaunijā. Tur jau tagad tiek sasniegti ļoti labi iepakojuma savākšanas rādītāji – 2018. gadā Lietuvā atguva 91% PET, 94% skārdeņu un 82% stikla iepakojuma, bet Igaunijā tajā pašā laika posmā – PET 85%, skārdenes 96% un stikls 90%. Ar šiem rādītājiem Eiropas Komisijas sodi nedraud.

Finansiālais stimuls – atpakaļ saņemtā depozīta maksa, ir tas mehānisms, kas neļaus piesārņot mežus ar dzērienu iepakojuma atkritumiem. Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, plānotā depozīta maksa būtu 10 centi par katru iepakojuma vienību.

Pēc “Latvijas Valsts meži” datiem, ik gadu pēc mežā savākto atkritumu tilpuma redzams, ka 70% no atkritumiem veido tieši tukšas PET pudeles un skārdenes. Tātad Saeimā jau esošā depozīta likumdošana ātrā tempā atrisinās situāciju ar 70% atkritumu Latvijas mežos.

Vai depozītu sistēma būs dārga? Nē!

Depozīta sistēmu ieviestu un uzturētu dzērienu ražotāji un tirgotāji, paredzot, ka tās pārvaldē darbojās abu nozaru pārstāvji un tā tiktu uzraudzīta no valsts puses. Sistēma darbotos kā visu kontrolēta bezpeļņas organizācija.

Padomājiet loģiski, vai tiešām ražotāji vēlētos ieguldīt sistēmā, kas tiem būtu nepanesami dārga? Protams, ka nē! Tieši sistēmas caurskatāmība un vēlme katram attīstīt paša uzņēmējdarbību ir galvenie mehānismi, kas nodrošinās ieguldījuma un izmaksu efektivitāti. Ieinteresēto pušu vēlme nepārmaksāt ir veids, kā atrast efektīvāko risinājumu. Stāsti, ka depozīta sistēmu lobē kāds dārgs taromātu piegādātājs ir muļķības, jo neviens no mums nevēlas pārmaksāt. Īsi un skaidri!

Vai sistēma būs moderna? Jā!

Dzērienu ražotāju vidū ir vienota izpratne par to, ka jau plānotā depozīta sistēma, kas veiksmīgi darbojas arī citās valstīs, ir vienīgais ceļš, lai lai nodrošinātu efektīvu apgrozībā laistā iepakojuma savākšanu un pārstrādi.

Diemžēl pretinieks depozīta sistēmai ir ekstensīvā atkritumu pārstrādātāju nozare Latvijā. Konjunktūras dēļ atklāti neviens pret depozīta sistēmu vairs neiestājas.

Kad frontālā cīņa uzvarēt nevar, jaunais “pret” ir, tā saucamā, depozīta sistēmas “paplašināšana”. Nestandarta iepakojumam, kā šampūna pudelēm vai nepārstrādājamam iepakojumam, tetrapakām, pasaulē vēl nav atrasts un aprobēts risinājums depozīta sistēmā. Šampūna un piena produktu patēriņš pamatā notiek mājās, to izlietotais iepakojums nonāk konteineros un tiek nodots pārstrādei, iekļaut šos iepakojuma veidus depozīta sistēmā ir pilnīgi nepamatoti. Vai “paplašinātās” depozīta sistēmas atbalstītāji to nesaprot? Domāju, ka ļoti labi saprot, bet viņu patiesais mērķis ir ievilkt diskusiju par “ideālo risinājumu” vēl uz vairākiem gadiem un saglabāt sev izdevīgo status quo dzērienu iepakojuma apritē.

Tāpēc ļoti neizbrīna, ka “paplašinātā” depozīta atbalstītāju vidū ir atkritumu pārstrādes nozares asociācijas un Latvijas Pašvaldību savienība. Tie paši, kuru oligopols un Rīgas dome noslēdza kritizēto līgumu par atkritumu sistēmas apsaimniekošanu uz 20 gadiem. Tie, kuriem līdz šim vispār neinteresēja nekāda depozīta sistēma un vēl aprīlī prezentēja pētījumu, paziņojot, ka depozīta sistēma jebkādā veidā Latvijai nav vajadzīga. Jautājums – kas mēneša laikā ir manījies?

Ražotāji atšķirībā no atkritumu apsaimniekotajiem ir ieinteresēti atgūt pēc iespējas vairāk iepakojuma ar iespējami lētāku metodi – mūs motivē gan uzņēmējdarbības loģika, gan Vienreizlietojamas plastmasas direktīvā noteiktā ražotāju atbildība par tirgū laisto iepakojumu, gan arī potenciālie Latvijai uzliktie Eiropas Komisijas sodi, ja noteiktie mērķi netiks sasniegti.

Mūsu intereses sakrīt ar sabiedrības vairākuma interesēm. Mēģināt ieviest sistēmu, kas neeksistē un nav testēta nevienā citā valstī, ir izšķērdība, kuras rezultātā tiek kavēta depozīta sistēmas ieviešana tajās jomās, kur to varētu efektīvi ieviest jau tagad.

 

Autore ir Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja

Komentāri (2)

altinyildiz 04.06.2019. 10.55

Depozīta sistēma nevar būt dārga, jo firmas, kas pieņemtu Pet pudeles, stikla taru un alumīnija bundžiņas, tik labi pelnītu, pārdodot izejvielas, ka atļaujas nodarboties ar to pieņemšanu, būtu jāizsludina izsolē.
Vienīgie zaudētāji būtu Vienotības un SC preža, Putina favorīta, krievu militārista un krievenes atvases, Vējoņa, ministrēšanas paspārnē izveidotās blēžu firmas: “Zaļais punkts”, “Zaļā josta”, Eko osta un citas, kas rauš miljonus uz dabā izmestām vai izgāztuvēs deponētām par atkritumos pārvērstām izejvielām.
Atliek tikai dalīti savākt pārējos cietos sadzīves atkritumus, ko var pārvērt naftā vai gāzē un ēdienu atliekas, no kā iegūt biogāzi un celulozi, ko pēc atūdeņošanas var nokurināt. Ja vēl bargi sodīs tos, kuri izmet izsmēķus, kožlenes un papīriņus, Latvija būs tīra, kā Singapūra.

0
0
Atbildēt

0

Drosma 04.06.2019. 10.31

Tas tomēr ir drausmīgi,ka valsts- politiķi,ietēdņi kalpo naudaskāriem uzņēmējiem,nevis mūsu visu labā.
Es izlasīju,ko raksta mūsu modeles,pamēģināju izsekot,cik atkriutmus dienā es radu un vienkārši neesmu no tā šoka un šausmām atguvusies. Daudz par daudz

Ja tā turpināsies,mēs tiešām nomirsim plastmasas mēslos

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu