Cilvēki drēbes pērk biežāk un valkā daudz īsāku laiku nekā vēl pirms pārdesmit gadiem. «Ātrās» modes industrija attīstās strauji, un tas rada milzu piesārņojumu planētai
Mežonīgajos 90. gados Rīgā bija laupītāji, kas vilka cilvēkiem nost kurpes un smalkas (parasti ādas) jakas. Var jau būt, ka kaut kur tā notiek arī pašlaik, bet lielāko tiesu apģērba vērtība ir ļoti mainījusies. Sen pagājuši laiki, kad cilvēki lāpīja zeķes. Mūsdienās brīžiem šķiet, ka vienkāršāk tās ir nopirkt, nekā mazgāt. Turklāt tas nav kaut kas specifiski raksturīgs tikai mums, savulaik PSRS tukšo plauktu un nabadzības nomocītajiem austrumeiropiešiem, kuri tā dzīvot bija spiesti, jo citādi gluži vienkārši nevarēja.
Pēc organizācijas Greenpeace datiem, pasaulē gadā tiek saražots par 60% vairāk apģērba gabalu nekā pirms (tikai) 15 gadiem, un cilvēki tos valkā uz pusi īsāku laiku. Pateicoties ekonomiskajam uzplaukumam un globalizācijai, pasauli ir pārņēmis fenomens, ko dēvē par «ātro» modi. Agrāk cilvēki apģērbu pirka ar domu, ka tas būs jāizmanto pēc iespējas ilgāku laiku, turpretim mūsdienu lētās izvēles, pieejamības un iespēju apstākļos nav jābūt pārmēru turīgam, lai atļautos nopirkt, piemēram, kleitu vienam vakaram, ballītei, kaut vai tikai pašbildei sociālajos tīklos.
Tas pats par sevi varbūt ir brīnišķīgi, taču apģērbu industrija ir vidi ļoti piesārņojoša. Šobrīd tā atbildīga par 10% no globālajiem siltumnīcas gāzu izmešiem. Industrija turpina augt, un paredzams, ka līdz 2030. gadam tās radīto izmešu daudzums varētu pieaugt vēl par 60%, bet, ja attīstības temps turpināsies tikpat strauji, 2050. gadā tā patērēs ceturto daļu no planētas oglekļa «budžeta».
Apmēram pusi no pasaules apģērbiem izgatavo no kokvilnas, kuras izaudzēšana nav nevainīgs process. Kokvilna aizņem tikai 2,5% procentus no pasaules lauksaimniecības zemes, taču tās audzēšanai tiek izmantoti 16% no visas pasaules pesticīdiem. Kokvilna ir ļoti prasīga pēc ūdens. Tās audzēšanai nereti nepieciešams īstenot vērienīgus irigācijas projektus, kas izmaina dabiskās ekosistēmas un nesamērīgi patērē un piesārņo ūdens resursus, piemēram, Āzijas valstīs, kur tie jau tāpat ir apdraudēti. Daudz ūdens vajadzīgs arī auduma apstrādei. Lai saražotu kilogramu kokvilnas, kas aptuveni nepieciešams vienām džinsu auduma biksēm tiek iztērēts 10—20 tūkstoši litru ūdens.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.