Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās vislielāko vēlētāju atbalstu – 26,24% – saņēmusi “Jaunā Vienotība”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas “Saskaņa”, par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par Nacionālo apvienību – 16,4% vēlētāju.

Apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, “Saskaņa” un NA iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.

Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34%, tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija, taču šīs partijas mandātus EP neiegūs.

Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (NA), Dace Melbārde (NA), Ivars Ijabs (A/P) un Tatjana Ždanoka (LKS).

No astoņiem EP deputātiem pieci ir vīrieši, bet trīs – sievietes. Četri deputāti ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem, divi – vecumā no 51 līdz 60 gadiem, un divi – vecumā no 61 līdz 70 gadiem. Vidējais ievēlēto deputātu vecums ir 44,5 gadi. Jaunākajam kandidātam ir 42 gadi, bet vecākajam – 69 gadi. Visiem EP ievēlētajiem deputātiem ir augstākā izglītība. Septiņu deputātu dzīvesvieta ir Rīga, bet vienam – Jūrmala.

CVK informācija liecina, ka no 1 411 955 balsstiesīgajiem EP vēlēšanās piedalījās 474 390 jeb 33,6%. Kopumā derīgas aploksnes bijušas 473 260, bet derīgas zīmes bija 470 460 jeb 99,41%.

Iedzīvotāji visaktīvāk balsojuši Rīgas apgabalā – kopumā 165 880 jeb 39,71% no balsstiesīgajiem, kam seko Vidzeme ar 141 746 jeb 36,18% balsstiesīgajiem. Zemāka aktivitāte bijusi Kurzemē, kur EP vēlēšanās piedalījušies 55 747 jeb 30,1% balsstiesīgo, Zemgalē – 62 582 jeb 29,58% balsstiesīgo, savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Latgalē, kur pie vēlēšanu urnām devās 48 435 jeb 23,55% balsstiesīgo.

Rīgas apgabalā visvairāk balsu – 25,98% – saņēma “Saskaņa”, kam ar 21,8% seko “Jaunā Vienotība”, ar 13,91% – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. “Attīstībai/Par!” Rīgas apgabalā bijusi ceturtais populārākais politiskais spēks ar 12,78% balsu, bet piektajā vietā bijusi Latvijas Krievu savienība ar 8,29% balsu.

Vidzemē līdere ar 44 657 jeb 31,54% balsu ir “Jaunā Vienotība”, kam ar 27 436 jeb 19,38% seko nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par!” ieguva 19 994 jeb 14,12% balsu, “Saskaņa” – 11 827 jeb 8,35% balsu, bet Latvijas Reģionu apvienība – 9360 jeb 6,61% balsu.

Latgalē EP vēlēšanās vislielākais vēlētāju atbalsts bijis “Saskaņai” – 17 799 jeb 36,79% balsu, kurai seko Latvijas Krievu savienība ar 8260 jeb 17,07% balsu. “Jaunā Vienotība” Latgalē ieguva 7741 jeb 16% balsu, nacionālā apvienība – 3565 jeb 7,37%, savukārt Zaļo un zemnieku savienība – 2830 jeb 5,85% balsu.

Kurzemē visvairāk balsu – 16 428 jeb 29,5% – saņēma “Jaunā Vienotība”, kam ar 11 420 jeb 20,51% seko nacionālā apvienība, ar 7299 jeb 13,11% “Attīstībai/Par”, ar 4810 jeb 8,64% balsīm Zaļo un zemnieku savienība, bet “Saskaņa” ieguva 4311 jeb 7,74% balsu.

Arī Zemgalē visvairāk balsu – 19 383 jeb 31% – ticis “Jaunajai Vienotībai”, kurai ar 12 206 jeb 19,52% seko nacionālā apvienība, ar 8032 jeb 12,85% balsu “Attīstībai/Par”, ar 5773 jeb 9,23% balsu “Saskaņa”, bet 4719 jeb 7,55% tika Zaļo un zemnieku savienībai.

EP vēlēšanās visvairāk balsu Eiropas Tautas partijai

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi Eiropas Tautas partija (EPP), liecina EP izplatītās aplēses, kas balstītas uz provizoriskajiem rezultātiem un nobalsojušo vēlētāju aptaujām. Atbilstoši šīm aplēsēm EPP ieguvusi 23,8% balsu un 179 vietas EP, kurā pavisam ir 751 deputāts.

Otrajā vietā ar 20,24% balsu un 152 mandātiem ir Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D).

Līdz ar to ir skaidrs, ka šo abu spēku veidotajai lielajai koalīcijai vairs nebūs vairākuma EP jaunajā sasaukumā.

Savukārt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE) ir trešajā vietā ar 13,98% balsu un 105 mandātiem. ALDE līderis Gijs Ferhofstats preses konferencē Briselē paziņojis, ka stabila vairākuma nodrošināšana nebūs iespējama bez viņa vadītās grupas atbalsta.

“Pirmo reizi 40 gados divām klasiskajām partijām – sociālistiem un konservatīvajiem – nebūs vairākuma,” sacīja Ferhofstats.

Tālāk seko Zaļie un Eiropas Brīvās apvienības grupa (9,19% balsu un 69 mandāti), Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (EKR) (7,99% balsu un 60 mandāti), grupa “Nāciju un brīvības Eiropa” (ENF) (7,99% balsu un 60 mandāti), grupa “Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa” (EFDD) (6,79% balsu un 51 vieta), Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (GUE/NGL) (5,06% balsu un 38 mandāti).

(papildināta visa ziņa)