fbpx

VIDEO: Atbild EP deputātu kandidāti – kas jūtami uzlabos Latvijas iedzīvotāju ikdienu?

Eiropas Savienības karogs. Foto: Scanpix
Print Friendly, PDF & Email

Pirms Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks sestdien, 25.maijā, Ir Latvijas 10 partiju kandidātiem uzdeva trīs jautājumus, lūdzot atbildēt EP vēlēšanu kandidātu saraksta līderus.

Aptaujātās partijas Ir izvēlējās, ņemot par pamatu SKDS aptauju, ja partijas maijā atbalstīja vismaz 1% vēlētāju.

Taču ne visi kandidāti atbildēja uz Ir jautājumiem. Atbildes nesaņēmām no Saskaņas saraksta līderiem Nila Ušakova un Andra Amerika, klusēja Latvijas Krievu savienības kandidāti Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs.

Partiju kandidātu atbildes publicējam SKDS aptaujas reitinga secībā. Šodien atbilde uz otro jautājumu:

 

Nosauciet vienu lietu, ko plānojat EP izdarīt, kas jūtami uzlabos Latvijas iedzīvotāju ikdienu!

Saskaņa

Boriss Cilevičs

Eiropas standartu harmonizācija sociālo tiesību jomā – minimālās algas, pensijas, pabalsti, veselības aizsardzības pieejamība.

Partiju apvienība Attīstībai/Par!

Ivars Ijabs

ES bezdarba pārapdrošināšanas instruments. Jaunas ekonomiskās krīzes un lejupslīdes situācijās tas ļautu cilvēkiem ilgāk saņemt pabalstu un meklēt darbu Latvijā – tā vietā, lai, kā 2009. – 2010. gadā, dotos strādāt citur.

Baiba Rubesa

Es vēlos panākt Eiropas noteikumus, kas ļautu valstīm samazināt zāļu cenas, veidojot apvienības zāļu iepirkumiem un apvienojot medicīnas tehnoloģiju novērtēšanu.

Ieva Ilvesa

Es strādāšu ar Eiropas digitālās pārveides jautājumiem, lai ikviens Latvijas un Eiropas iedzīvotājs ar savu elektronisko ID karti var piekļūt saviem medicīnas, finanšu, nodokļu, izglītības un citiem datiem jebkurā Eiropas valstī. Jo tad, kad mūsu bērni saslimst ceļojot, ir pieejami visi medicīniskie dati viņu ātrai un precīzai ārstēšanai. Lai tad, kad piesakāmies studijām Eiropas skolās vai darbam Eiropā, mums ir pieejami izglītības un darba pieredzes dokumenti elektroniskā veidā un ar juridisku spēku. Lai mums ir pieejama informācija par mūsu pensiju uzkrājumiem un sociālo atbalstu, neskatoties uz to, kurā Eiropas valstī un cik ilgi strādājam.

Jaunā Vienotība

Valdis Dombrovskis

Vairāk naudas Latvijai nākošajā ES daudzgadu budžetā, kas nozīmē arī tuvināt lauksaimniecības tiešmaksājumus ES vidējam līmenim un nodrošināt atbilstošu ES fondu pieejamību Latvijas vajadzībām. Nākamajā plānošanas periodā ES kohēzijas politikas finansējums joprojām nodrošinās nozīmīgākās investīcijas Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Papildus tradicionālajām investīcijām infrastruktūrā, lielāks uzsvars būtu liekams uz ieguldījumiem zinātnē un inovācijās, uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanā, kā arī izglītības sistēmas piedāvājuma ciešākai sasaistei ar darba tirgus pieprasījumu.

Sandra Kalniete

Vēlos izstrādāt ziņojumu par Krievijā radītu viltus ziņu un populisma ietekmi uz Eiropas sabiedrību, kas piedāvātu vadlīnijas vienotai Komisijas rīcībai, lai novērstu šādus precedentus. Ar viltus ziņu, melu un propagandas palīdzību Latvijai un Eiropas Savienībai nedraudzīgi spēki cenšas mūs vājināt. Ja cilvēkiem viltus ziņu iespaidā zudīs ticība Eiropas Savienībai, lielākie zaudētāji no šāda scenārija būs Baltijas valstu iedzīvotāji.

Arvils Ašeradens

Pateicoties Eiropas Savienības finansiālajam atbalstam, ir izdarīts ļoti daudz, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju ikdienu – investēts ceļu infrastruktūrā un tās attīstībā, sniegts atbalsts lauksaimniekiem, kā arī uzsākts atbalsts zināšanās balstītā ekonomikā. Svarīgs darbs, ko vēlos – panākt vienošanos starp dalībvalstīm par augstākās izglītības diplomu un sertifikātu savstarpējo atzīšanu. Tas samazinātu birokrātiju un atvieglotu dzīvi jaunajiem profesionāļiem. Tāpat panākšu finansējuma palielināšanu mūsu zinātnei un nodrošināšu efektīvu ES finansējuma apguvi augstākās izglītības iestāžu attīstībā.

Nacionālā apvienība

Roberts Zīle

Pabeigšu iesākto saistībā ar dzelzceļa projekta Rail Baltica attīstību, īpaši cīnoties par atbilstošu ES līdzfinansējuma naudas plūsmas nodrošināšanu nākamajā finanšu ietvarā, turpinot vadīt un koordinēt EP projekta atbalsta grupu.

Dace Melbārde

Viens no Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju nākotnes izaicinājumiem ir saistīts ar Eiropas cilvēku un informācijas telpas attiecībām. Šajā ziņā redzu vairākus jautājumus, kas jārisina, lai mēs varētu pasargāt ES iedzīvotājus no manipulatīvas dezinformācijas un mākslīgā intelekta ļaunprātīgas izmantošanas – piemēram, dziļviltojumu radīšanas, kas spēj viltot gan skaņu, gan kustīgās bildes, tādējādi ietekmējot cilvēku rīcību un izvēles.

Kā mēs palīdzēsim atrast cilvēkiem kvalitatīvu un ticamu informāciju? Kādi ir tie līdzekļi, kurus mēs radīsim informācijas telpā, īpaši digitālajā vidē? Atbildes nav vienkāršas un šajā ziņā ir ļoti svarīga ES valstu sadarbība, jo tikai kopdarbā mēs varam rast risinājumus, kas dod kvalitatīvu dzīves telpu gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu iedzīvotājiem. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi ES programmās kā ERASMUS+ pastiprināt medijpratības un kritiskās domāšanas komponenti. Otrkārt, esmu pārliecināta, ka ir jārada atsevišķs fonds kvalitatīva mediju satura atbalstam, žurnālistu mobilitātes un apmācības atbalstam. Treškārt, ir jāizstrādā stingri ētikas standarti mākslīgā intelekta veidošanai, lai novērstu iespēju, ka mākslīgais intelekts tiek izmantots cilvēku rīcības un izvēļu manipulācijai. Ceturtkārt, ir ļoti svarīgi, ka Eiropas apvāršņa programmas ietvaros tiek atbalstīti pētījumi, kas regulāri analizē cilvēka un informācijas telpas mijiedarbību. Kvalitatīvas informācijas telpas veidošanai būtiska ir gudra digitalizācijas politika. Piemēram, digitālu bibliotēku veidošana visās ES valodās vai brīvi pieejamas bezmaksas enciklopēdijas.

Ansis Pūpols

Cilvēki no Latvijas bieži brauc prom, jo netic, ka šajā valstī kāds nopietni cīnās ar korupciju. Oligarhi turpina valdīt. Vēl vairāk! Nostiprinās jauni, piemēram, Māris Martinsons un Rūdolfs Meroni. Būdams žurnālists, 11 gadus esmu atmaskojis Aivara Lemberga, Andra Šķēles, Ainara Šlesera, Māra Sprūda un Jura Savicka īstenoto valsts nozagšanu. Praktiskais rezultāts ir tāds, ka šiem cilvēkiem ir radušies sarežģījumi savu nelikumīgo darbību īstenošanā. Tomēr notiesājošu spriedumu nav bijis. Un tas nav tikai dēļ konfliktiem KNAB vai izmeklētāju nezināšanas dēļ.

Korupcijas gadījumos bieža ir prakse, kad darījumi notiek Latvijā, bet kukuļus maksā kādā citā Eiropas valstī. Izmeklējošās iestādes nav varējušas labi sadarboties ar kolēģiem Eiropā. Un izmeklētāji citās Eiropas valstīs nav bijuši ieinteresēti pieskatīt mūsu pilsoņu darbības. Korupcija ir pārnacionāla, tādēļ arī korupcijas apkarošanai jābūt kopējai. Regulas, kas atvieglo starptautisko sadarbību, prasīšu pieņemt Eiropas Parlamentā .

Latvija bez korupcijas būs valsts, kurai ticēs gan starptautiskie investori, gan pašu pilsoņi. Šādā valstī labprāt atgriezīsies cilvēki, kas aizbraukuši strādāt citur.

Latvijas Krievu savienība

Andrejs Mamikins

Apstiprināt un ievest programmu Bērnu garantija, pie kuras izstrādes nopietni strādāju gan es, gan mana sociālistu/demokrātu/progresīvās alianses grupa EP. Programma darbosies līdzīgi kā Jauniešu garantija.

Partija Progresīvie

Gunta Anča

Eiropas Parlamentā darbošos sociālo jautājumu risināšana. Kā rāda pēdējo gadu pieredze, Eiropas Savienība jau ir spērusi soli šajā virzienā, izprotot un apstiprinot, ka ekonomiku nav iespējams attīstīt, nerūpējoties par tiem cilvēkiem, kas strādā. Ir jau pieņemts Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas ir brīnišķīgs dokuments, kas pagaidām pilnībā nespēj pildīt savu funkciju, jo ir pilnīgi bezzobains – valstīm nesaistošs. Šā parlamenta uzdevums būtu pieņemt tādus likumdošanas aktus, kas patiesi ļautu to realizēt – tā nodrošināt labāku sociālo aizsardzību visiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Līdzās tam Progresīvie strādās pie vienotas Eiropas Savienības formulas iztikas minimuma grozam. Tas ir nepieciešams, gan lai novērtētu patieso situāciju, cik tad mums patiesībā ir trūcīgo cilvēku salīdzinājumā ar situāciju citās valstīs, gan noteiktu adekvātu minimālās algas un minimālās pensijas apmēru.

Roberts Putnis

Vēlos strādāt gan ar pretkorupcijas, gan izvairīšanās no nodokļu nomaksas, kā arī lauksaimniecības politikas reformas  jautājumiem, kas būtiski uzlabotu visu Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Tomēr, ja jānosauc tieši viena lieta, ko vēlos paveikt, tad, būdams vienīgais LGBT+ kopienas kandidāts ar izredzēm tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā, apņemos iestāties par LGBT+ kopienas vienlīdzīgu tiesību aizsardzību visā Eiropas Savienībā.Tas ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā ir svarīgi un laiks ir pierādījis, ka neviens cits LGBT+ kopienas pašas vietā šos jautājumus uz priekšu nevirzīs.

Antoņina Ņenaševa

Panāksim divreiz lielāku budžetu visveiksmīgākajai integrācijas programmai Erasmus+, lai šīs iespējas ir reāli pieejamas visiem jauniešiem, neskatoties uz viņu finansiālo stāvokli. Nodrošināsim arī atsevišķu atbalstu (šīs pašas vai līdzīgas programmas ietvaros) jauno pedagogu piesaistei un profesijas prestiža celšanai, jo kompetenti pedagogi ir atslēga kvalitatīvai un modernai izglītībai visā ES. Tā mēs noteikti uzlabosim arī Latvijas izglītības sistēmu ar tiem instrumentiem, kuri patlaban jau ir EP.

ZZS

Dana Reizniece-Ozola

Daudzgadu budžeta sarunās cīnīšos par lielāku finansējumu kohēzijai un lauksaimniecības atbalstam, lai reģionos veidotos jaunas, labi apmaksātas darbavietas.

Raimonds Bergmanis

Esmu par Eiropas drošības situācijas stiprināšanu, integrējot Kohēzijas fondus jaunajā  Militārās mobilitātes fondā, veicinot infrastruktūras uzlabošanu – tas ir ceļiem, tiltiem, dzelzceļiem, lidostām, ostām, kas ļautu šo infrastruktūru izmantot duāli – gan civilajiem, gan militārajiem uzdevumiem.

Ringolds Arnītis

Panākt, ka tiek izveidota ES finansēta programma, kas paredzēta tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas uzsākt dzīvi Latvijas novados, tai skaitā tiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Tas ietvertu atbalstu mājokļa iegādei un saimniekošanas sākšanai.

Jaunā konservatīvā partija

Andis Kudors

Strādāšu pie tā, lai dezinformācijas ietekmes mazināšanas iniciatīvas Eiropas Savienībā vainagotos ar reālas rīcībpolitikas īstenošanu, kas vairos visas ES, tajā skaitā Latvijas, informācijas telpas drošību.

Gatis Eglītis

Panākšu godīgāku ES lauksaimniecības finansējuma sadali Latvijā – nauda ir jāvirza prom no lielsaimniecībām, kas pašas spēj attīstīties un piesaistīt resursus, uz mazām, vidējām un jaunām saimniecībām, kas nodrošina lauku apdzīvotību un lielāku atdevi no katra hektāra.

Linda Ozola

Plastmasas iepakojuma ierobežošana, lai tas masveidā nenonāktu Latvijas un visas pasaules dabā – mežos un ūdeņos. Stingrs atbalsts tādai ES finansējuma sadales politikai, kas ir vērsta uz vienmērīgu dalībvalstu attīstību. Cieša sadarbība ar mūsu komandu Saeimā un valdībā vislabāko rezultātu sasniegšanai visās Latvijai svarīgajās nozarēs.

Latvijas Reģionu apvienība

Edvards Smiltēns, Mārtiņš Barkovskis un Inga Bite

Pirmkārt – mēs darīsim visu, lai panāktu labāku Eiropas daudzgadu budžeta (MFF) piedāvājumu Latvijai, jo šobrīd paredzētais samazinājums kohēzijā un lauku attīstībā ir netaisnīgs un apdraud Latvijas iespējas ātrāk sasniegt ES vidējo dzīves līmeni ātrāk par 15 gadiem.

Otrkārt – mēs vēlamies izveidot kopēju ES robežsardzi (uz Frontex bāzes), kas atslogos Latvijas budžetu, ļaus Eiropai atgūt lielāku kontroli pār robežu drošību un migrāciju. Tas nostiprinās mūsu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Mazinās kontrabandu.

Partija KPV LV

Kaspars Ģirģens

Ieviest vienādus pārtikas kvalitātes standartus visās Eiropas Savienības valstīs, lai tādējādi Austrumeiropā izplatītais produkts ir nopērkams tādā pašā augstā kvalitātē kā citās valstīs.

Roberts Spručs

Tā viena lieta varētu būt, ka sekošu līdzi EK semestru ziņojumiem, lai šie ieteikumi, nonākot Latvijas valdībā, tiktu ieviesti dzīvē, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju sociālos un ekonomiskos jautājumus, kas ir pakārtoti pārējiem jautājumiem, ko pieņem Latvijas valdība un Saeima.

Beata Jonite

Pieņemot budžetu, cīnīšos par lielākām investīcijām Latvijas zinātnē un pētniecībā. Pirmais Eiropas Parlamenta darbs būs budžeta pieņemšana, un budžetā, ko sastādījusi Eiropas Komisija, šoreiz liels uzsvars ir likts nevis uz Latvijai ierasto kohēziju, bet uz pētniecību un zinātni (vēsturiski Latvija ir salīdzinoši maz guvusi no fondiem šiem nolūkiem). Uzskatu, ka mums būtu jācenšas mainīt fokusu, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni, un, manuprāt, investīciju izcīnīšana Latvijas jauniešu prātos ir tieši tas, kas ilgtermiņā to spēs izdarīt – protams, apvienojot ar uzņēmējdarbībai draudzīgas vides veicināšanu nacionālā līmentī. Iemesls ir vienkāršs – Latvijai ir nepieciešams inovēt un radīt tehnoloģijas, ar ko spēsim konkurēt ES līmenī un globāli, un tādējādi Latvijā atkal varētu uzplaukt ražošana (piemēram, atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtām). Tas radīs darba vietas (tātad – cilvēku pirktspēju) un vairos valsts ieņēmumus nodokļos, būs arī vairāk, ko novirzīt sociālajai jomai. Šis, bez šaubām, ir ambiciozs daudzgadu plāns, kura augļi nebūs jūtami uzreiz, taču, manuprāt, lai sagaidītu citus rezultātus, nevaram turpināt iet pa to pašu, iemīto taciņu.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu