Veidot labāku valsti • IR.lv

Veidot labāku valsti

7
Uģis Gruntmanis. Foto — Jānis Pipars
Anda Burve-Rozīte

Endokrinologs Uģis Gruntmanis (50) ASV nostrādāja ilgus gadus, bet tagad atgriezies Latvijā, lai strādātu valsts medicīnā

Deviņdesmito gadu vidū jaunam Latvijas ārstam no Saldus Uģim Gruntmanim, kura sapnis bija strādāt endokrinoloģijā, radās iespēja mācīties ASV. To viņam dāvāja ķirurgs Kristaps Kegi, kurš vēlējās palīdzēt Latvijas izcilībām sasniegt vairāk. Gruntmanim tas izdevās ar uzviju: viņš kļuva par Teksasas Universitātes profesoru, 22 gadus intensīvi strādāja gan ar pacientiem, gan studentiem. Latvijā Gruntmanis kļuva slavens, drosmīgi runājot par veselības aprūpes problēmām no «ārpusnieka» pozīcijām. Iemantoja daudz atbalstītāju, arī oponentu. 

Nu viņš pielicis punktu medicīnas karjerai ASV un atgriezies Latvijā ar cerību valsts medicīnā panākt labas pārmaiņas. Intervijā Gruntmanis skaidro, kāpēc labs ārsts nenozīmē tikai perfektas tehniskās zināšanas, un dod konkrētu ieteikumu, kā samazināt rindas medicīnā.

Kā ārsts ilgus gadus nostrādājāt ASV, daudz rakstot arī par Latvijas veselības aprūpi un salīdzinot to ar citu valstu pieredzi. Kas ir vislielākā medicīnas problēma pasaulē?
Aplūkot veselības aprūpes sistēmu ir šauri. Neskaitāmi pētījumi parāda: cilvēku priekšlaicīgā mirstībā tikai 10% ir veselības aprūpes ietekme. Ap 40% saistīti ar cilvēku sociālo stāvokli — trūkumu vai pārticību. Tas ietver daudz: kāda bijusi izglītība, kādi cilvēki apkārt, kādi ir labie vai sliktie ieradumi. Tas viss kopā nosaka, kāpēc trūkumam ir milzīgs iespaids uz dzīvildzi un dzīves kvalitāti.

Es vienmēr skatos kopainu, cik katra valsts tērē sociālajam un veselības budžetam. Piemēram, ASV no attīstītajām valstīm tērē vismazāk — ap 8% — sociālajam budžetam, bet visvairāk — ap 18% — veselības aprūpei. Savukārt Francija tērē daudz gan sociālajam, gan veselības budžetam. Latvijā tērējam maz gan sociālajai, gan veselības aprūpei. Turklāt mūsu sociālā aprūpe nav mērķtiecīga — līdzekļi nonāk pie pārtikušiem cilvēkiem. Piemēram, ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ir 11 eiro, to saņem arī bagātas ģimenes, bet tajā pašā laikā nespējam maksāt 80 eiro ģimenēm ar bērniem, kurām naudu patiešām vajag.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu