Daudzsēriju filma Sarkanais mežs atklājusi priekškaru melu spēlei, ko okupētajā Baltijā vairāku gadu garumā attiecībās ar zviedru, britu un amerikāņu izlūkdienestiem izspēlēja padomju drošībnieki. Tikai dzīvē tā bija vēl sarežģītāka un baisāka nekā filmā
Gaumīgi ģērbies, patīkama izturēšanās. Bārā pasūta martini kā cilvēks, kas reiz baudījis labāku dzīvi. Pilnīgi vīlies britos, jo tie viņam nav noticējuši. Vai nu izvairās atzīt patiesību par nonākšanu krievu izlūkdienestu kontrolē, vai ir ārkārtīgi naivs.
Tādus secinājumus par latvieti Vitoldu Berķi izdarījis CIP aģents, kurš 1958. gada rudenī smalkā Ročesteras viesnīcā Ņujorkas štatā trīs dienas iztaujāja bijušo spiegu par viņa pagātni. Šis nu jau atslepenotais CIP ziņojums un čekas arhīva materiāli ir galvenās liecības par britu izlūkdienesta operāciju Džungļi, kas iedvesmojušas filmas Sarkanais mežs veidotājus.
«Man šķiet, ka Berķis joprojām nesaprata visu, kas ar viņu bija noticis Latvijā. Viņš atzina, ka daži no partizāniem patiesībā bijuši čekisti, tomēr ticēja, ka organizācijas bija īstas. Čekisti muļķoja prasmīgi,» komentē filmas idejas autors Normunds Pucis. Viņš jau agrāk pētījis nacionālo partizānu gaitas un pēc filmas Segvārds Vientulis uzņemšanas nolēma — nākamo kinostāstu veltīs visnežēlīgākajam mežabrāļu apkarotājam, čekistam Jānim Klimkānam. Pētot tā biogrāfiju, Pucis uzgāja čekistu sagatavotus materiālus, kas nosaukti britu spiegus pārvadājušā kutera Lursen-S vārdā. Tajos sīki izstāstīts, kā čeka gadiem ilgi dezinformēja britus. «Tik interesanti!» saka Pucis, kuram uzreiz radās ideja šo stāstu izvērst daudzsēriju filmā ar Klimkānu kā centrālo varoni. «Taču čekists ir antivaronis,» viņš skaidro, kāpēc par Sarkanā meža galveno tēlu tomēr kļuva leģionārs Berķis.
Operāciju Džungļi Lielbritānijas izlūkdienests (Secret Intelligence Service jeb MI6) sāka 1949. gadā, kad rietumvalstu politiķi bija apjautuši, ka neko nezina par PSRS militāro jaudu. Izlūku iesūtīšanai piemērota šķita Baltija, jo Rietumos valdīja uzskats, ka okupēto zemju mežos ir tūkstošiem partizānu. Taču pagāja vairāki gadi, līdz britu un vēlāk amerikāņu izlūkdienesti saprata, ka visa viņu iegūtā informācija patiesībā bija meli, ko iebaroja čekisti vai to savervēti cilvēki.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.