Plašs zinātnisks ziņojums atklāj ļoti skarbu ainu: cilvēka darbības rezultātā uz iznīkšanas robežas ir miljons augu un dzīvnieku sugu, un tas viss sāpīgi kaitēs mums pašiem
Ziniet, pats svarīgākais nav tas, ka mēs varētu zaudēt vienu miljonu sugu — tā savu komentāru ziņojuma publiskošanas dienā, 6. maijā, sāka britu ķīmiķis Roberts Vatsons. «Protams, arī tas ir būtiski, nepārprotiet mani! Tomēr daudz lielāka ir problēma, kā tas viss ietekmēs pašu cilvēku labklājību: pārtiku, ūdens kvalitāti, enerģiju, veselību.» Vatsons vadīja ļoti plašu zinātnieku komandu — 150 speciālistu no 50 valstīm —, kuri pēc trīs gadu darba ir publiskojuši Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu dokumentu.
Šis dokuments ir pieblīvēts ar dažādiem skaitļiem un prognozēm, un gandrīz visas no tām ir ļoti bēdīgas. Protams, vispirms acīs iekrīt zinātnieku aplēse, ka jau tuvāko desmitgažu laikā pasaulē izzudīs miljons no visiem astoņiem miljoniem apzināto sugu. Tik strauja augu un dzīvnieku izzušana cilvēces vēsturē līdz šim vēl nekad nav piedzīvota, uzsvērts dokumentā. Ļaujot šīm sugām aiziet nebūtībā, «mēs erodējam paši savas ekonomikas, pārtikas drošības, veselības un dzīves kvalitātes pamatus», norāda Vatsons.
Lielākais trieciens gaida insektu populāciju — uz izmiršanas robežas ir 40%, ieskaitot vaboles, mušas, kodes, tauriņus un bites. Pie tā vainojama globālā sasilšana, pesticīdi, piesārņojums un vides urbanizācija. Šo insektu zaudēšana savukārt negatīvi ietekmēs lauksaimniecības kultūru ražību, jo sāks trūkt apputeksnētāju.
Ziņojuma autori norāda, ka kopš 1950. gada iedzīvotāju skaits pasaulē ir trīskāršojies. Tagad mūsu ir 7,7 miljardi, bet līdz šā gadsimta vidum iedzīvotāju skaits sasniegs deviņus miljardus, lēsts prognozēs. Tas viss rada milzīgu spiedienu uz dabas resursiem. Nopietnas degradācijas pazīmes cilvēka darbības rezultātā novērojamas 75% sauszemes platības, 40% okeānu un 50% upju. Kopš industriālās revolūcijas sākuma krasi sarukušas zemeslodes mežu platības, kas šobrīd sedz vairs tikai nepilnus 70% no toreizējām mežainajām teritorijām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.