Atņemtie bērni

Pērn 167 vecāki zaudēja aizgādības tiesības, jo bijuši vardarbīgi pret bērniem. Taču divu tiesvedību analīze liecina — Latvijā trūkst kopējas izpratnes, kā palīdzēt bērniem, kuri paliek vecāku attiecību lauskās

Pusaudzis Kristians* ar savu māti Anželiku nav runājis četrus gadus. Tētis viņam ir iemācījis — ja ieraugi mammu, bēdz. Pirms vairākiem gadiem tiesa** aizliedza Anželikai sazināties ar dēlu, jo viņa bijusi nesavaldīga, rāvusi puiku aiz auss un kūdījusi pret šķirto vīru. Tiesa lēma, ka bērnam būs labāk bez mātes, kamēr viņa nevarēs uzrādīt speciālista atzinumu, ka «attieksme pret dēlu atbilst viņa interesēm un nav kaitējoša». Pagājušā gada rudenī Anželika lūdza atjaunot saskarsmes tiesības un iesniedza sertificētas ārstes psihiatres atzinumu, ka ir psihiski stabila, taču Kurzemes rajona tiesa viņas prasību pat nepieņēma izskatīšanai.

Tikmēr tiesa Talsos smagākā situācijā lēmusi pretēji. Mazās Andras tēvs žņaudza māti Ilonu un rāva aiz matiem, taču tiesa atļāva viņam tikties ar meitu krīžu centrā trešās personas klātbūtnē. Lai gan viņš nebija pildījis apņemšanos iziet psihologa konsultācijas, Kurzemes rajona tiesa lēma, ka «neatkarīgi no personības rakstura viņš ir tēvs un bērna interesēs ir veidot emocionālo saikni ar tēvu».

Andra un Kristians — viens vēl bērnudārzā, otrs jau pusaudzis — vecāku dēļ pieredzējuši lietas, no kurām pieaugušajiem vajadzēja viņus pasargāt. Gan vecāki, gan tiesu sistēmas un dienestu darbinieki Re:Baltica pauž pārliecību, ka rūpējas par bērnu interesēm. Taču Latvijā nav vienotas izpratnes, kā vecāku konflikta vai pat vardarbības gadījumā vislabāk aizstāvēt bērnu.

Pirmais gadījums. Kristians

Rolands un Anželika iepazinās, studējot Rīgā. Pēc studijām pārcēlās prom no galvaspilsētas, nopirka dzīvokli, piedzima Kristians. Anželikai likās, ka laulība ir ideāla, tāpēc negaidīts bija vīra paziņojums, ka vēlas šķirties. Bija citas attiecības. Anželika nepiekrita, cerot uz ģimenes saglābšanu.