Par mūzikas novirziena skolām un valsts līdzfinansējumu 3

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Ilga Šuplinska
Print Friendly, PDF & Email

Latvijas skolu sistēmā vēsturiski veidojies, ka atsevišķās skolās ir iespēja īstenot profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas, kurās skolēni padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku. 2018./2019. mācību gadā 45 izglītības iestādes īsteno šādas programmas, saņemot papildu valsts finansējumu[1]. Šoreiz vairāk par mūzikas virzienu.

Profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mūzikas apguvi pedagogu darba samaksai tiek piemērots koeficients 1,3, tādējādi palielinot kopējo valsts budžeta mērķdotāciju par 30%. 2018./2019. mācību gadā papildu koeficients kopā veido 1,4 miljonus eiro visām izglītības iestādēm, kurās padziļināti māca mūziku. Programmās ar padziļinātu matemātikas, valodas, mākslas, informātikas, mājturības apguvi tiek piemērots koeficients 1,2, palielinot kopējo valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai par 20%. 2018./2019. mācību gadā šis papildu koeficients veido 2,4 miljonus eiro. Šāda mācību procesa apmaksa ļāvusi profesionāli orientēta virziena programmas organizēt vairāk individuāli vai nelielās grupās.

Tomēr, mainoties vispārējās izglītības saturam, tai skaitā mūzikā un svešvalodās, mainīsies arī mācīšanas metodes.

Piemēram, jaunā vispārējās izglītības satura kontekstā klases dalīšana trīs vai vairāk grupās vairs nebūs priekšnoteikums padziļinātai svešvalodas apguvei, tā vietā jau tagad daudzās skolās veiksmīgi tiek izmantota CLIL2 metode (jāpiebilst, ne tikai valodu novirziena skolās).

2018./2019. mācību gadā skolās ar padziļinātu mūzikas virzienu no 1.–9. klasei mācās 9073 izglītojamie, no tiem padziļinātās mūzikas programmās 4526 skolēni, no kuriem 329 papildus apmeklē arī mūzikas skolu (apmēram 7%). Intas Godinas publikācijā sociālajā tīklā Facebook “Smeldzīgas pārdomas: 4. maija svētki kļuva par sāpīgākajiem svētkiem” ir uzdots retorisks jautājums, vai mūzikas skolas būtu gatavas šos audzēkņus pieņemt? Tikpat retoriski var jautāt, vai vecāki un bērni ir gatavi šādai dubultslodzei un kāpēc tik maz bērnu izvēlas studēt, attīstīt muzikālās iemaņas savā nākotnes karjerā? Jo statistika rāda, ka patlaban patiešām ir apdraudēta profesionālās mūzikas attīstība, skolu beidzēji, arī profesionālo mūzikas skolu, nesteidz izvēlēties mūziķa profesiju. Iepriekšējā mācību gadā no 322 padziļinātas mūzikas apguves 9. klašu beidzējiem tikai 10 (!) turpināja mācības kādā no vidējās izglītības mūzikas skolām.

Sagatavojot pedagogu darba samaksas jauno modeli 2016. gadā, ka arī kontekstā ar jaunā izglītības satura ieviešanu, Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 447 «Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs» tika saglabāta norma par papildu finansējumu profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programma mūzikā. Tā ir spēkā līdz 2020. gada 1. septembrim. Nenoliedzami būs jāvērtē šādas programmas īstenošanas iespējas jaunā satura kontekstā.

Līdz ar iepriekšējās valdības pieņemto 2018. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” pieņemšanu profesionāli orientētas programmas pamatskolā vairs nav paredzētas. Noteikumiem jāstājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. Jāpiebilst, ka sabiedriskās apspriešanas laikā, tāpat kā diskusijās ar nozari (2017. gada septembris – 2018. gada marts) tika izskatīti vairāki simti dažādu priekšlikumu. Tai pašā laikā konkrētu iebildumu vai ieteikumu tieši skolām ar novierzieniem nav bijis.

Pēc MK noteikumu pieņemšanas aizvien biežāk skolu pārstāvji un vecāki jautā, kas notiks ar šīm skolām, kas vēsturiski ir specializējušās arī mūzikas jomā.

Izglītības un zinātnes ministrija plāno veikt grozījumus pamatskolas standartā, paredzot, ka skola varēs licencēt savu autorprogrammu un mainīt priekšmetu proporciju, paredzot vairāk stundu mūzikai, valodām, matemātikai. Tātad iespēja realizēt šādas autorprogrammas būs arī pēc 2020. gada 1. septembra, ja skolas šādas programmas būs licencējušas.

Joprojām jāuzsver, ka skolas var būt gana elastīgas mācību procesa organizēšanā. Tāpat arī ministrija plāno precizēt nosacījumus, ar kādiem skolas varēs licencēt savas autorprogrammas, mainot priekšmetu proporciju līdz 25%. Aktuāls ir jautājums par papildu finansējumu.

Iespēja realizēt programmas paliek spēkā, bet jautājums, vai izglītības budžetā būs finansiāla iespēja autorprogrammas apmaksāt no valsts budžeta, vēl tiek risināts.

Nenoliedzami, ir izveidota stabila tradīcija, un īpaši lielajās pilsētās mācīties mūzikas novirziena skolās ir ieguvums, tomēr, ieviešot jauno standartu, mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas mācību iespējas skolēniem. Patlaban, piemēram, viena novada ietvaros vienā izglītības iestādē no valsts budžeta finansējuma tiek apmaksātas padziļinātas mūzikas programmas, vai, piemēram, valodas, savukārt citā iestādē tas netiek finansēts, kaut gan sasniedzamais rezultāts, beidzot 9. klasi visiem skolēniem ir paredzēts vienāds.

Vēl jāpiebilst, ja tiek licencētas autorprogrammas, ministrija nevar ierobežot un prognozēt skolu skaitu, kas izmantos šo iespēju, jo šādu programmu ir iespēja īstenot visās izglītības iestādēs.

Protams, nevienam nav jāpierāda mūzikas labvēlīgā ietekme uz bērnu attīstību, sekmēm, socializēšanos. Var tikai jautāt, kāpēc šī iespēja tiek speciāli līdzfinansēta tik ierobežotā skaitā skolu. Un, ņemot vērā konkrētās izmaksas par mācību procesa nodrošināšanu šādās skolās, ir divi varianti: nodrošināt šo līdzfinansējumu visā valstī, vai tomēr atbalstīt profesionālās mūzikas skolas un visiem valstī dotēt interešu izglītību, rēķinoties ar vecāku līdzmaksājumu. Tad jaunā pamatizglītības standarta viens no mērķiem – vienlīdzīgas mācību iespējas visiem – tiktu arī sasniegts.

Patlaban IZM izvērtē arī pieejamos kvalitatīvos rādītājus, kas ir redzami mūzikas specializācijā, proti, tikai astoņās skolās no 18 darbojas orķestri, koru kustība ir krietni aktīvāka (18 no 18 skolām). Te gan jāpiebilst, ka koru kustības atbalstam arī jaunajā pamatizglītības standartā ir saglabāta papildus stunda, tā nav tieši saistīta tikai ar mūzikas novirziena specifiku. Savukārt orķestra esamība noteikti ir rādītājs, kas ne tikai ļauj saglabāt un attīstīt Dziesmu svētku tradīciju, bet parāda, ka valsts dotācija mūzikas novirziena skolām ir efektīva un radījusi unikālu un attīstāmu muzicēšanas tradīciju.

Apspriežot kvalitatīvos kritērijus un skatot arī skolu autorprogrammas šajā kontekstā, ir svarīgi papildināt un pilnveidot labās prakses piemērus un rast tiem “jaunu skanējumu” arī jaunajā satura reformā.

 

Autore ir izglītības un zinātnes ministre, JKP

[1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumiem Nr.447 „Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, aprēķinot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, skolēnu skaitam tiek piemērots papildu koeficients, kā rezultātā tiek piešķirts lielāks finansējuma apmērs.

2 CLILContent and Language Integrated Learning – satura un valodas integrētā apguve. Tā  ir pedagoģiska pieeja, kur pirmo un otro valodu izmanto specializēto priekšmetu, piemēram, matemātikas, ķīmijas, bioloģijas satura nodošanai un apguvei.

 

Komentāri (3)

Drosma 11.05.2019. 07.44

Maija Rīgas Laikā ir Rītupa intervija ar Džozefu Vaileru. Kurš saka,ka ES pilsoņiem ar likumu ir noteiktas tikai tiesības, nevis pienākumi.
Es šobrīd ciemojos pie savas bijušās kolēģes,kura dzīvo ārzemēs. Viņa jautā – kā skolā…es saku – bērni ir daudz gaišāki, atraisītāki, smaidīgāki…jā tā ir…
Kā kolēģiem iet,viņa jautā…
nu tā, daudz braukā pa ārzemēm,bet ja skolēns pasaka – ej dirst vecā muļķe- skolotājam jāklusē,vai jāpasaka,ka tā runāt nav smuki…

Ļoti pietrūkst sarunu par skolu,par bērniem Latvijā. Te Francijā bērni skolās visu laiku bļauj, kā traki…
Bet arī visi muzeji,izstādes, ir pilni ar bērniem un jauniešiem

+2
0
Atbildēt

0

Drosma 11.05.2019. 07.02

Vecākiem nauda lodzfinansējumam nav un nebūs. Īpaši provincēs, tāpēc ministres apgalvojums,ka reforma -t.i. – mūzikas skolu likvidēšana dos lielākas iespējas visiem ir vienkārši melīgs.

Jau sen esmu sapratusi,ka izglītības reformas vienīgais mērķis ir atņemt naudu bērniem un skolotājiem,lai jo lielākas algas un prēmijas maksātu birokrātiem.

Ne vecā, ne jaunā valdība pat ar pušplēstu vārdu nesauc ne ciparus,ne idejas kā samazināt birokrātu naudas tēriņus.

Sabiedriskās apspriešanas Latvijā varas gaiteņos tāpat tiek ignorētas, vai pat aizliegtas – arī tas nav arguments

Koncertzāles būvē un būvēs,bet ko tajās klausīsies – vēberveīdīgas valsts apmaksātas diseņu meitenrs?

Slikti,ka tā,ļoti slikti….

+1
0
Atbildēt

0

rom4nov 10.05.2019. 18.12

Jus varat maksat par 40% mazak par elektroenergiju, nekada veida maldinot vai parkapjot likumu! Es iesaku visiem izlasit so rakstu – https://mklatvia.blogspot.com/ Es to esmu izmantojis kops decembra, un rekins patiesam ir kluvis mazaks!

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu