Savējā, bet svešā • IR.lv

Savējā, bet svešā

Daina Grantiņa. Foto — Toan Vu Huu
Šelda Puķīte, speciāli Ir

Venēcijas biennālē 10. maijā tiks atklāts un līdz vēlam rudenim būs apskatāms Latvijas paviljona mākslinieces Dainas Grantiņas projekts Saules suns

Viņas košās un ekspresīvās gleznas un skulpturālās instalācijas atgādina biomorfas būtnes, tikko izplaukušus ziedus vai sulīgi nogatavojušos augļus. Dabisko un sintētisko materiālu sakausējumi atsauc atmiņā kādu futūristisku filmu rekvizītus vai svešu planētu būtnes, kas izlauzušās no savas formas, atstājot telpā tikai ādas ķeskas un nezināmu ķermeņu karkasus. Tāda ir Daigas Grantiņas mākslas pasaule. Viņa ir māksliniece, kas šogad pārstāvēs Latviju Venēcijas biennāles 58. starptautiskajā mākslas izstādē. 

Grantiņas vārds vēl pirms pāris gadiem vietējā mākslas vidē bija zināms tikai retajam, bet plašākai Latvijas publikai bija pavisam svešs. Tomēr viņa ir piedalījusies vairākās nozīmīgās grupas izstādēs un festivālos un pagājušajā gadā sarīkoja personālizstādi vienā no Eiropas nozīmīgākajiem mākslas izstāžu centriem Palais de Tokyo Parīzē.

Grantiņas telpiskās instalācijas veido neona košuma barokālas ainavas, kurās, materiāliem un skulpturālajām masām savstarpēji pārklājoties un savienojoties, jaušama sastingušas kustības klātbūtne. Nozīmīga loma ir krāsai, kuru, aizņemoties dzejnieces Līzas Robertsones teikto, māksliniece salīdzina ar hormoniem. 

Grantiņas darbos nav jaušams tiešs politisks saturs, tomēr neviļus tie liek domāt par sabiedrības košo, sintētisko dzīvesveidu, kurā planētas ekoloģija ir sapinusies košos plastmasas atkritumos un tagad ļaujas globālās sasilšanas izraisītajām mutācijām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu