fbpx

Turbo 1

Ieva Epnere. Foto — Jānis Pipars
Anda Burve-Rozīte
Print Friendly, PDF & Email

Purvīša balvas ieguvējas Ievas Epneres godalgotais darbs caur personīgiem stāstiem pieskaras Latvijas piejūras iedzīvotāju atmiņai un identitātei — tiem, kuru dzīve padomju laikā ritēja slēgtajā zonā

Šis nebija tikai idejas un meistarības apliecinājums. Darbs Dzīvo atmiņu jūra māksliniecei Ievai Epnerei nozīmēja arī personisku pārdzīvojumu: uzaugušai Liepājā, krievu flotes virsnieka un latvietes ģimenē, viņai pēc Krimas aneksijas šķita svarīgi uzmeklēt piejūras ciemos dzīvojošās ģimenes un ar viņu atmiņu stāstiem labāk saprast Latvijas padomju pagātni, sarežģītās attiecības ar neatkarību atguvušo valsti. Padomju laikos šo ciemu iedzīvotāji mita tā sauktajā aizliegtajā zonā — tuvu komunistiskās valsts ārējai robežai. Epnerei izdevās panākt uzticēšanos — viņa runāja gan ar padomju virsnieku ģimenēm, gan arī jauktajām ģimenēm, kurās neatkarīgajā Latvijā uzauguši bērni. Purvīša balvas starptautiskā žūrija atzina, ka Epnerei izdevies izveidot personisku un daudzslāņainu mākslas darbu, kas skar vēstures un identitātes tēmu, kā arī kolektīvās atmiņas veidošanos postpadomju realitātē. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu