Cenzūra ārpakalpojumā • IR.lv

Cenzūra ārpakalpojumā

Džefrijs Nokels. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Raivis Vilūns

Kamēr Rietumos lauza galvas par viltus ziņu apkarošanu digitālajā telpā, pētnieks Džefrijs Nokels brīdina par otru galējību — digitālo cenzūru Ķīnā, kam pakļautas pat privātās saziņas lietotnes

Nopietnas bažas Rietumu valstīs pēdējos gados rada sociālie tīkli un digitālās tehnoloģijas, ko izmanto dezinformācijas izplatīšanai — redzamākie piemēri ir ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa un Lielbritānijas balsojums par Eiropas Savienības pamešanu. Arī Latvijā pirmsvēlēšanu laikā KNAB pieminēja iespēju ierobežot piekļuvi Facebook. Rietumu problēmām krasu kontrastu rada Ķīna, kuras iedzīvotāji jau gadu desmitiem dzīvo zem valsts varas lupas, un pat individuālās sarakstes kibertelpā nav privātas. Digitālās cenzūras un datorzinātnes doktors Džefrijs Nokels (Jeffrey Knockel) pēta, kā «nepareizie» izteikumi un aizliegtie attēli tiek dzēsti no čata lietotnēm.

Nokels ir Toronto Universitātes laboratorijas Citizen Lab pētnieks, kurš jau kopš 2011. gada pievērsis uzmanību cenzūrai ķīniešu digitālās saziņas lietotnēs. «Ķīniešiem ir izsmalcinātākais cenzūras modelis pasaulē — ja esi alpīnists, tu gribi uzrāpties Everestā,» sava ilggadējā darba objektu raksturo Džefrijs. Marta beigās viņš viesojās Latvijā, lai piedalītos NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Stratcom konferencē par nākotnes digitālajiem izaicinājumiem. Ar pētnieku tiekamies viesnīcas Radisson Blu vestibila bārā. Viņš dzer ūdeni, rūpīgi uzklausa katru jautājumu, vienmēr apdomā atbildes un nenovirzās uz blakus tēmām. 

Tieši savstarpējās saziņas lietotnes, to vidū WhatsApp un Telegram, ieņem arvien nozīmīgāku lomu, un pētnieki prognozē, ka drīzumā to lietotāju skaits būs lielāks nekā sociālo mediju milzim Facebook. To apliecina arī Reuters Institute pētījums, kurā secināts — Brazīlijā, kur intensīvi pieaug digitālo tehnoloģija izplatība, arvien vairāk lietotāju izmanto WhatsApp ziņu lasīšanai. Kultūras ministrijas un Latvijas Universitātes 2017. gada pētījums par jauniešu medijpratību rāda, ka 9—16 gadu vecuma grupā 66% pusaudžu katru dienu lieto Facebook un tamlīdzīgas vietnes, bet vairāk nekā 90% izmanto individuālās saziņas lietotnes. Viltus ziņu un propagandas izplatītājiem šīs lietotnes ir kā «medus maize», jo atšķirībā no Facebook vai Twitter tās ir fragmentētas un mazāk publiskas. Tas savukārt nozīmē — neielaužoties cilvēku privātajā telpā, kontroles iespēju praktiski nav. To ir sapratusi Ķīnas valdība, un, demokrātijas neapgrūtināta, tā cenzūru sarakstes lietotnēs kā ārpakalpojumu nodevusi vietējo tehnoloģiju uzņēmumu pārraudzībā. Ķīniešiem, esot savā valstī, ir ierobežota piekļuve Rietumu lietotnēm, tāpēc distopiskais risinājums strādā.

Pētnieks skaidro, ka cenzūras tehniskais risinājums Ķīnā ir salīdzinoši vienkāršs — lietotnē, piemēram, WeChat, kas ir populārākā Ķīnā, tiek iestrādāti aizliegtie atslēgvārdi un brīdī, kad cilvēks uzraksta ziņojumu, kurā ir, piemēram, ķīniešu disidenta un Nobela prēmijas laureāta Liu Sjaobo vārds, tas netiek nosūtīts. Sūtītājs nesaņem paziņojumu par ziņas dzēšanu, bet saņēmējs nekad neuzzina, ka viņam kaut kas tika sūtīts. Ziņa izgaist. Interesanti, ka valdība nav izveidojusi cenzējamo vārdu sarakstu — visa atbildība atstāta uz uzņēmumu pleciem. Džefrijs, analizējot lejupielādēto ķīniešu lietotņu WeChat, TOM Skype un Weibo kodus, pamanījis, ka dažādu uzņēmumu cenzētie vārdi, izteikumi un attēli atšķiras. «Tas valdībai ir izdevīgi — ja kāds pārmet, ka notiek pārlieku aktīva cenzēšana, viņi var teikt: «Mēs jau to nedarām!» un novelt vainu uz uzņēmumiem,» saka pētnieks. Viņš gan uzreiz piebilst, ka uzņēmumiem nav izvēles, jo ir izdoti, kā Ķīnā tos sauc, «kabatas likumi», kuri ir ļoti plaši un pēc vajadzības pielāgojami, lai sodītu pārlieku brīvdomīgos. Tāpēc, kā novērojis pētnieks, kompānijas mēdz pat pārcensties cenzūras stingrībā. Piemēram, kādā no lietotnēm starp cenzējamiem atslēgas vārdiem bija «61. aprīlis» un tamlīdzīgi viltus datumi — uzņēmumi pieļāvuši, ka čatotāji tos varētu izmantot kā kodu, lai apzīmētu 1989. gada 4. jūnija valdības izrēķināšanos ar protestētājiem Tiaņaņmeņa laukumā. Pētnieks gan nezināja teikt, vai tiešām kāds Ķīnā šādu šifrēšanas metodi izmanto.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu