Eiroparlamenta vēlēšanas šogad uzskata par liktenīgu sadursmi starp ES atbalstītājiem un noliedzējiem. Arī Latvijā?
Latvijas politikā turpinās negaidīto pavērsienu laiks. Pērn Saeimas vēlēšanas sagaidījām ar bažām par iespējamu Kremlim draudzīgu vairākumu, to rezultāts iezīmēja līdzšinējās partiju sistēmas pārbūvi, un pēcvēlēšanu laikā nācās piedzīvot ilgstošu un nervozu valdības veidošanas procesu.
25. maijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas nebūs saistītas ne ar tik spēcīgām emocijām, ne dramatiskām sekām, tomēr solās būt neparasti neprognozējamas. Jauno partiju ienākšana arēnā un Saskaņas pēkšņie salto liek vaicāt, vai varētu pieaugt publikas interese un cik stabili noturēsies vecie spēkavīri.
21. martā beidzās kandidātu sarakstu iesniegšana. Uz astoņām vietām Briselē ir 246 kandidāti. Tāpat kā Saeimas vēlēšanās, piedalās 16 saraksti, no kuriem 12 ir ar tiem pašiem nosaukumiem kā oktobrī. Nelieli pārkārtojumi notikuši vienīgi partijās, kuras pērn kopā saņēma tikai 1,48% balsu.
EP vēlēšanas tradicionāli nav piesaistījušas lielu vēlētāju interesi. 2004. gadā līdzdalība bija 41%, 2009. gadā, kad vienlaikus vēlējām pašvaldības — 54%, bet 2014. gadā — nieka 30%. Tomēr dažādas pazīmes liecina, ka šīs nebūs tipiskas vēlēšanas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.