Piektdaļa darījumu aizdomīgi, 85% kontu – augsta riska, ABLV atklāj Luksemburgas uzraugi 10

Ilustratīvs foto: pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Luksemburgas regulators CSSF pēc ASV finanšu uzraugu paziņojuma un ABLV slēgšanas Latvijā inspekcijā ABLV meitas kompānijā atklājis, ka banka ilgstoši pārkāpusi likumus un citus regulējumus, kas ierobežo naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu ar banku starpniecību jeb tā sauktās AML/CTF prasības. Tā liecina žurnāla IR rīcībā nonākušais ziņojums, kura galvenie secinājumi izklāstīti rakstā Cik slikti ir patiesībā?.

CSSF klātienes pārbaudē izskatot 133 bankas failus, atklāti 28 klienti, par kuriem bankai vajadzēja iesniegt ziņojumus saistībā ar aizdomīgiem darījumiem. «Bankai vajadzēja iesniegt aizdomīgu darījumu ziņojumus par 21% no klātienē inspicētajiem failiem — šis ir augstākais rādītājs, kāds vispār redzēts klātienes pārbaudēs astoņu gadu laikā aptuveni 250 inspekcijās par AML/CFT prasību izpildi,» teikts ziņojumā.

Pārbaudē konstatēts, ka pēc pašas bankas klasifikācijas 85% klientu – 382 konti no 455 – bijuši augsta riska, tātad prasījuši padziļinātu izpēti. Regulators neslēpj, cik grūti gājis komunikācijā ar banku — klātienes vizītē trūcis informācijas par klientiem un darījumiem, bet pēc CSSF pieprasījumiem atbildes kavējušās. Par bankā atklāto situāciju regulators informējis Eiropas Centrālo banku, kas uzraudzīja ABLV. Regulators plāno bankai uzlikt maksimālo iespējamo sodu — 250 tūkstošus eiro.

Pārbaude Luksemburgas bankas nodaļā sākta pērn pavasarī un ritēja trīs mēnešus. Tiesa bija atļāvusi Luksemburgas atzaram turpināt darbu arī pēc mātes bankas slēgšanas. ABLV meitas kompānija Luksemburgā darbojās kopš 2012.gada. Šī gada sākumā īpašnieki banku pārdevuši kādam Londonā bāzētam privātam ieguldījumu fondam Duet Group.

Savukārt žurnāla IR rakstā Mazgāšana vēstīts, ka ABLV likvidācijas process Latvijā nenorit bez bažām. Gan Kontroles dienests, kas pārbauda aizdomīgus darījumus, gan Finanšu ministrija bankas likvidācijas metodoloģijas izstrādes procesā iebilda pret bankas darbinieku iesaisti, tomēr likvidatori nodarbina vairāk nekā 300 jeb aptuveni pusi no pērn februārī ABLV strādājošajiem 700 cilvēkiem, kuri nodrošinot tehnisko atbalstu informācijas savākšanā.

Likvidatori uzsver — kontrolēs, lai darbinieki nebūtu interešu konfliktā ar agrākajiem pienākumiem. Visu informāciju pārbaudīs akcionāru piesaistītā konsultanta EY darbinieki, kuri arī vienīgie izvirzīšot secinājumus un rekomendācijas. Kontroles dienests tiks pie datubāzes par pēdējiem pieciem gadiem un varēšot pārbaudīt jebkādas aizdomas vai nesakritības. Tomēr dienesta vadītāja Ilze Znotiņa neslēpj, ka neatbalsta ABLV darbinieku iesaisti datu pārbaudē, un prognozē — ja šī metodoloģija būs jādemonstrē starptautiskajiem partneriem Moneyval vai Finanšu darījumu darba grupā (FATF), tad «būs ļoti daudz jautājumu, kāpēc viena vai otra lieta ir atstāta tieši tāda».

ABLV bija trešā lielākā komercbanka Latvijā. Tās aktīvi ir 2,4 miljardi eiro, no kuriem apmēram 1,4 miljardi eiro caur dažādām kredītiestādēm stāv Latvijas Bankas kontos, stāsta likvidators Andris Kovaļčuks. Banka jau ir atguvusi aktīvus 400 miljonu vērtībā un pārskaitījusi tos garantēto atlīdzību izmaksām. Tai joprojām vēl ir arī neliels vērtspapīru portfelis — mazāk nekā 100 miljoni, kā arī kredītportfelis, un prāva līdzdalība vairāk nekā 100 miljonu eiro virknē meitas sabiedrību.

Likvidācijas izmaksas jau sasniegušas 27,14 miljonus eiro. Procesa vadītāji lēš, ka  vairāku gadu laikā izdosies ne tikai sekmīgi norēķināties ar kreditoriem, bet arī bankas akcionāri atgūs daļu ieguldījuma bankas kapitālā, kas kopumā bijis 300 miljoni eiro.

Komentāri (10)

Lāsma Kalnozola 22.03.2019. 12.54

Ko tad darīja FKTK? Tas, ka LB neko nedarīja, vai arī Rimšēvics darīja, bet pa savam, skaidrs

+2
0
Atbildēt

0

Z Livmane 22.03.2019. 12.09

Nevar būt, ka bez FKTK un Rimševizca ziņas peles varēja pa galdu dancot!

+1
0
Atbildēt

0

Andris Latvers 21.03.2019. 15.07

Tad rodas jautājums ne tikai par Putniņa atbilstību amatam, bet jau arī par kriminālatbildību kopā ar bijušo KD vadītāju Burkānu, Rimšēviču un bijušo FKTK vadītāju. Jo te ir skaidrs, te ir bijusi piesegšanas no atbildīgo valsts iestāžu puses.

+1
0
Atbildēt

2

    altinyildiz > Andris Latvers 21.03.2019. 15.28

    Rodas jautājums par prokremliskiem izdzimteņiem, kuri barojas no Krievijas organizēto noziedzību un FSB apkalpojošām bankām, kas mazgā naudu, tirgo UA un caur kurām kremlis finansē starptautisko terorismu.
    https://www.pietiek.com/raksti/rietumu_bankas_saimnieki_vilusies_slesera,_sak_investet_vienotiba_un_citas_lielakajas_partijas

    0
    0
    Atbildēt

    0

    J.šveiks > Andris Latvers 21.03.2019. 18.25

    es jau pirmajā dienā pēc rimševica sašņorēšanas teicu , ka tūlīt nākošais , kurš grābjams aiz krāga ir putniņš , jo darbojušies abi roku rokā , citādi tas nav izskaidrojams , kā bankas prezidents būtu nepamanīts sapinies korupcijas pinekļos.

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > J.šveiks 21.03.2019. 19.09

    Ko darīt ar tiem, kuriem pateicoties komjaunietis Rimševičs tika par Repšes vietnieku un pēc tam par LB prezidentu un pēc tam tika no jauna apstiprināts amatā? Vai paņemt aiz kājelēm un nodauzīt pret sienu nebūtu adekvāti?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu