Īles bunkurs ir ļoti labs pierādījums tam, ka brīvība ir universāla vērtība, kas vieno mūsu brāļu tautas – latviešus un lietuviešus, jo arī lietuviešu partizāni šeit krita par tām pašām vērtībām. Tie partizāni, tie Latvijas pilsoņi, kuri turpināja domāt un iestāties par brīvību un šeit krita 1949.gadā, droši vien nevarēja iedomāties, ka atceres dienās šeit skanēs Latvijas un Lietuvas nacionālās himnas.
Nacionālo partizānu pēdējās kaujas 70.gadadiena 17.marts šogad ir ne tikai kritušo Latvijas un Lietuvas partizānu piemiņas diena, bet arī brīvības svētki. Brīvība tautai ir vajadzīga kā ūdens izslāpušam cilvēkam. Partizāni bija dzimuši brīvā Latvijas valstī un nevarēja samierināties ar to, ka sveša vara viņiem bija atņēmusi to, kas viņiem pienācās no dzimšanas.
Mūsu pilsoņiem 1949.gadā vajadzēja vai nu piemēroties okupācijas varai vai stāties pretī ar un par saviem principiem. Mēs noteikti varam izcelt tos, kuri neizgāja uz kompromisu, bet iestājās par šiem principiem, lai nākamajām paaudzēm, lai tiem jaunsargiem, kas šeit ir, lai tiem karavīriem, kas šeit ir, lai mums visiem, kas šeit ir, būtu skaidrs, ko nozīmē brīvība, ko nozīmē dzīvot brīvā valstī, ko nozīmē dzīvot brīvā sabiedrībā un kā nebūt izslāpušiem pēc brīvības.
Aicinu neaizmirst Latvijas Centrālās padomes Memoranda parakstīšanu, kas notika piecus gadus pirms tam – 1944.gada 17.martā. Konstantīns Čakste ar ļoti lielu grupu Latvijas elites arī situācijā, kad nebija izvēles, izdarīja pareizu izvēli. Viņi nenostājās ne par labu nacistiem, ne par labu komunistiem, bet par labu tiem brīvības un demokrātijas ideāliem, par kuriem viņiem nācās samaksāt augsto brīvības cenu, kas bija viņu pašu dzīvība.
Aicinu ne vien noliekt galvas mūsu varoņu priekšā, bet arī priecāties par to, ka virs Īles bunkura skan Latvijas himna. Tas arī pasaka, kurš beigu beigās uzvarēja!
* Aizsardzības ministra Arta Pabrika uzruna nacionālo partizānu pēdējās kaujas 70.gadadienai veltītā piemiņas pasākumā pie Īles bunkura 17.martā.
Uzziņa
Īles nacionālo partizānu pēdējās kaujas 70.gadadienai veltīto piemiņas pasākumu pie Īles bunkura 17.martā apmeklēja arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts, Zemessardzes 51. kājnieku bataljona, Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu apvienību, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latviešu virsnieku apvienības un fonda “Namejs” pārstāvji, informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta preses nodaļas vecākā referente Vita Briže.
Baltijas valstīs lielāko bunkuru 1948.gadā Zebrenes pagasta Īles mežos izbūvēja apvienotās latviešu un lietuviešu grupas partizāni, lai turpinātu cīnīties pret padomju varu. 27 cilvēku lielo grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja, īstajā vārdā Visvaldis Brizga. Bunkurā 1949.gada 17.martā atradās 24 partizāni, tai skaitā deviņi lietuvieši. Šie partizāni izcīnīja pēdējo, ļoti nežēlīgu un nevienlīdzīgu kauju pret 700 vīru lielo Valsts drošības ministrijas karaspēku. Bojā gāja 15 partizāni, deviņi tika sagūstīti un kopā ar atbalstītājiem izsūtīti uz Sibīriju.
Īles nacionālo partizānu bunkurs tika atjaunots 2013.gada rudenī. Tradicionāli katru gadu 17.martā, pēdējās kaujas atceres dienā, pie atjaunotā bunkura notiek piemiņas pasākums, lai atcerētos nacionālo partizānu cīņas. Šogad atceres pasākumā bija iespēja vērot kaujas rekonstrukciju “Īles nacionālo partizānu pēdējai kaujai – 70”. Lauka virtuvē gatavotas siltas pusdienas pasākuma dalībniekiem nodrošināja Zemessardzes 51. kājnieku bataljons. Atceres pasākumu organizēja Latvijas Nacionālo partizānu apvienība un biedrība “Latviešu karavīrs” sadarbībā ar aizsardzības nozari, Dobeles novada pašvaldību un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”.
Komentāri (17)
Sskaisle 18.03.2019. 15.02
man tomēr ļoti kremt nesmukā leišu uzvedība
nebija smuki, ka lietuvieši neatbrauca pie mums uz valsts simtgades svinībām – islandieši varēja, lietuvieši nevarēja
tagad premjers nevar mēlīti savaldīt ….
protams, ka kaut kādā brīdī pat brāļi un māsas ir arī konkurenti – tāda dzīve, bet ne jau tā, ka tāpēc brālis nav brālis vairs
es visu vainu lieku uz katoļu liekulību – tā nu ir viena traka lieta – mēs luterāņi tomēr esam tiešāki un attiecīgi – godīgi –
leiši kārtējo reizi sapiņās paši savos pesteļos
2
QAnon > Drosma 18.03.2019. 22.07
Lietuvieši nekad neaizmirsīs, ka mūsu prokremliskie kropļi: Freiberga un Zatļers, brauca svinēt staļina asiņaino uzvaru par cilvēcību un veselo saprātu, kopā ar mūsu tautu bendēm un vest seperātas sarunas ar ienaidnieku.
0
J.šveiks > Drosma 19.03.2019. 09.33
man viens koriš teica , ka leiši ir puscilvēki , un es par to esmu personīgi pārliecinājies , tā tad diemžēl .
1
QAnon > J.šveiks 19.03.2019. 10.19
Puscilvēki ir tie, kuriem korišos ir negatīvā selekcija, no mums atšķirīgais antropoloģiskais tips ar lieko hromosomu, homo russicus. Putina kuci Zatļeru var atzīt par puscilvēku.
0
QAnon 18.03.2019. 11.13
Lietuvieši malači, ka, atšķirībā no mūsu speciāliem dienestiem, kuri par savu vienīgo uzdevumu uzskata nacionālisma apkarošanu, ķer krievu spiegus un atmasko pašu nodevējus un Lietuvā nesaimnieko Solncevas brigādes.
0
Sskaisle 18.03.2019. 15.05
vienīgi ir tā, ka lietuvieši savus tiesnešus mafiozņikus būs piežmieguši, kamēr pie mums tiesneši sēž mūsu Laimdotai virsū un nemaz negrasās – kā saka nokāpt –
tā kā diez vai var teikt, ka mūs vieno brīvība – mūsu brīvība ir tiesu sistēmas tiesisko bandītu rokās – …. tā es jūtos par tēmu ….
1
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@J.šveiks > Drosma 19.03.2019. 09.28
kamēr pa virsu s’āitai bandai saimnieko kalnamajiers ar bičkoviču , nekas nemainīsies . Vai Bordānam izdosies kautko mainīt? kalnamajieram nākošgad maijā beidzas termiņš, bet pārvēlēšanā viss var notikt
1
QAnon > J.šveiks 19.03.2019. 09.46
Es ceru, ka dieviņš mīl latviešu tautu un tas LC mērglis, čekas kurmis, lauzīs sprandu, pirms tauta radikalizēsies un ņems likumu savās rokās.
Lai rokas nokalst visiem, kuri savā debilismā, vai naidā pret latviešu tautu, ir balsojuši par čekas projektiem!
0