Nodokļu reforma — piemērs, kā sabojāt labas ieceres • IR.lv

Nodokļu reforma — piemērs, kā sabojāt labas ieceres

14
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Ansis Dobelis

Tikko daudzi Latvijas iedzīvotāji tieši un praktiski ir saskārušies ar izslavētās nodokļu reformas sekām. Ja pirms reformas deklarācijas VID sniedzām, lai atgūtu pārmaksātos nodokļus, tad tagad arī tādēļ, lai uzzinātu par nesamaksāto nodokļu starpību jeb “parādu” valstij.

Sociālajos tīklos jaunie nodokļu parādnieki saņēma ne vien līdzjūtības, bet arī līdzpilsoņu pamācības, ka, izdarot pareizās atzīmes VID EDS sistēmā laikus un algojot labu grāmatvedi, šādā situācijā nebūtu nonākuši. Savukārt labējo partiju politiķi, kuri sistēmu ieviesa, šo situāciju skaidroja kā normālu parādību, ja valstī ir progresīva nodokļu sistēma. Vai tiešām šāda situācija ir normāla?

Jāsāk ar to, ka, ieviešot darbaspēka nodokļu sistēmā progresivitāti, Latvija nepārņēma ekonomiski un sociāli veiksmīgo valstu pieredzes. Nemaz nerunājot par to, ka mums bija iespēja, mācoties no veiksmīgajām Ziemeļvalstīm vai Rietumvalstīm, izvairīties no viņu pieļautajām kļūdām un sasniegt pat labākus rezultātus. Danas Reiznieces-Ozolas vadītā Finanšu ministrija izlēma būt pionieri un ieviest sarežģītu vairāku pakāpju sistēmu.

Viens no priekšnosacījumiem, lai uzlabotos nodokļu maksāšanas kultūra un to administrēšana neprasītu nesamērīgi daudz resursu, ir sistēmas vienkāršība un saprotamība. Klasiska progresīva nodokļu sistēma būtu saprotama teju ikvienam nodokļu maksātājam.

Tajā tiek piemērota noteikta ienākuma nodokļa likme konkrētai personas ienākumu daļai. Piemēram, pirmajiem 500 eiro — 0%, ienākumu daļai no 501 līdz 1500 eiro — 15%, ienākumu daļai no 1501 līdz 3000 — 25%, bet ienākumu daļai, sākot no 3001 eiro — 35%. Šādā situācijā, ja tava alga būtu, piemēram, 800 eiro, tad tu maksātu 15% IIN no 300 eiro.

Latvijā izvēlējās ieviest gan šīs klasiskās likmes, gan diferencētu neapliekamo minimumu, ko aprēķina pēc īpašas formulas*. Turklāt, aprēķinot tavu algu un nodokļus, tiek piemērots “prognozētais” mēneša neapliekamais minimums, kas izriet no taviem ienākumiem iepriekšējos mēnešos, nevis no faktiski nopelnītā konkrētajā laika posmā.

Tādējādi nodokļu parāds veidojas visiem, kuriem pieaug atalgojums, kuri atgriezušies darbā pēc ilgākas probūtnes, kuri ieguvuši papildu darbu. Un tad no nesamaksātiem nodokļiem vari izvairīties, ja pats sāc administrēt savus maksājamos nodokļus un veic izmaiņas EDS sistēmā. Bet, ņemot vērā nodokļu sistēmas “vienkāršību”* un to, cik mums ikdienas rūpēs ir laiks šajās lietās iedziļināties, masveidā nesamaksāti nodokļi ir loģisks iznākums.

Grūti atrast valstiskus argumentus, kādēļ Latvijai bija jāizvēlas šāda nesaprotama un neadekvāti sarežģīta sistēma. Turklāt, ņemot vērā, ka kaut kas līdzīgs ieviests tikai pāris Austrumeiropas valstīs, kuras nevar lepoties ne ar izcilu nodokļu maksāšanas kultūru, ne ar veiksmīgu darbaspēka nodokļu politiku vai sociālās nevienlīdzības samazināšanu.

Progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanas uzdevums bija nodokļu sloga samazināšana mazo ienākumu saņēmējiem, vienlaikus saglabājot budžeta ieņēmumus. Reforma šo mērķi nesasniedza – nodokļu slogs būtiski nemainījās vai pat pieauga personām ar zemiem ienākumiem un vairākiem apgādājamajiem. Nesasniedzot reformas mērķus, esam saņēmuši sistēmu, kas rada grūtības pat grāmatvežiem, nerunājot par ierindas nodokļu maksātāju.

Vienīgie argumenti, kas nāk prātā, kādēļ izvēlējās tieši šādu risinājumu, ir vēlme diskreditēt progresīvu nodokļu sistēmu un nepiemērot paaugstinātas nodokļu likmes tai nelielajai sabiedrības daļai, kas tās var atļauties maksāt. Un tie noteikti nav darba algu saņēmēji.

Būtu tikai normāli, ja progresīvas IIN likmes tiktu piemērotas ne vien darba algām, bet visiem ienākumiem. Tā ir valstīs, kuras vēlas mazināt sociālo nevienlīdzību un veidot sociāli taisnīgāku sabiedrību.

Ieviešot vienkāršu, klasisku progresīvu nodokļu sistēmu, par deklarācijas iesniegšanu un nodokļu starpībām būtu jāuztraucas tikai tiem, kuri tirgojušies ar nekustamajiem īpašumiem, papildus pelnījuši, pārdodot uzņēmumu akcijas, vai citādi spekulējuši ar kapitālu, kā rezultātā nopelnījuši. Ir nenormāla situācija, ka nodokļu sistēma tā samocīta, ka par nesamaksātiem nodokļiem jāuztraucas skolotājam vai medmāsai, kas, lai nopelnītu iztiku ģimenei, strādā divās darbavietās. Ja izveidotu vienkāršu nodokļu piemērošanu un aprēķināšanu, mūsdienās, kad pastāv modernas IT sistēmas, neveidotos šādas absurdas situācijas.

Esošā sistēma rada neērtības ne tikai darba ņēmējiem. Tā arī neadekvāti un nevajadzīgi sarežģī nodokļu administrēšanu. Un sarežģītāka nodokļu administrēšana atbildīgajai valsts iestādei nozīmē arī papildu izmaksas — miljonos mērāmas izmaksas, no kā valsts var izvairīties.

Nav pareizi šajā situācijā vainot Valsts ieņēmu dienestu, jo esošā situācija ir sekas konkrētu politiķu pieņemtajiem lēmumiem.  “Reforma” demonstrē politiskās elites nespēju reāli mainīt savu domāšanu. Tā vietā, lai ieviestu klasisku progresīvu nodokļu sistēmu, kur ar vienādu IIN likmi tiek apliktas ne vien darba algas, bet arī kapitāls, esam ieguvuši darbības imitāciju, kas nodara vairāk ļauna, kā laba.

Autors ir politiskās partijas PROGRESĪVIE valdes loceklis

*Ministru kabineta noteikumi “Prognozētā mēneša neapliekamā minimuma un gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšana” atspoguļo sistēmas nejēdzīgo sarežģītību: https://likumi.lv/ta/id/295500-noteikumi-par-neapliekama-minimuma-un-nodokla-atvieglojuma-apmeru-iedzivotaju-ienakuma-nodokla-aprekinasanai

Komentāri (14)

Sskaisle 06.03.2019. 10.22

tā sociālā nevienlīdzība, tā netaisnība palielinās mērkaķa ātrumā – es pilnīgi par 101% saprotu , kāpēc latvieši bija socdemorkātiski noskaņoti, kāpēc latvieši bija cilvēku šāvēji – jo tieši latvieši ar savu padevīgo, pakļāvīgo mentalitāti visātrāk un visvieglāk kļūst par netaisnības upuriem un tad vissmagāk cieš no tā ….

uz valsts simtgadi bija tā programma skolas soma – es mēdzu vadīt bezmaksas ekskursijas skolēniem – lūk, atbrauca vienas lauku skolas bērni – gaiši , skaisti , tādi izlasīti tieviņi un trausliņi , bet tādi īpaši patīkami – neprotu izskaidrot ar ko īpaši

lūk, skolotajai prasu – kādas klases te ir – ap 30 bērni un 4 skolotājas un man atbild – vedām tos, kuriem ir ko kājās ģērbt un kam vecāki var kabatas naudu iedot – dažādas klases –
nu jau pagājis gads kopš tā brīža, bet es nespēju to aizmirst –

mēdz teikt – vācu ģēnijs , vai aškenazi brīnums – lūk, visi tie inženieri, tie mūziķi, filosofi, literāti utt – es nedomāju, ka runa ir par brīnumu , es domāju, ka visa pamatā ir Vācijas zemes , kurās milzu nozīme bija izglītības pieejamībai ,attīstājai skolu sistēmai, kura vēl šobrīd ir mūsu izglītības sistemas pamatā un tās pozitīvās sekas mēs izbaudam vēl tagad

es domāju, ka tam, ka Latvijā tik liela sabiedrības daļa grimst nabadzībā, paliek bez izglītības , bez iespējām – arī tam būs sekas – bail domāt – kādas ….

+5
0
Atbildēt

3

    andrejs > Drosma 06.03.2019. 11.34

    kuriem ir ko kājās ģērbt un kam vecāki var kabatas naudu iedot
    ————————–
    Man okupācijas laikā arī nebija nekādas kabatas naudas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Mariete > Drosma 06.03.2019. 13.42

    Smagi lasīt Jūsu stāstu. Bet tā tas ir.
    Biju ar saviem vācu draugiem Mākslas muzejā, skatījāmies mūsu tēlotāja mākslu. Pārsteigta biju par vāciešu (arī) pārsteiguma pilno jautājumu, – “kas tie par cilvēkiem, kuri tur uzgleznoti? kāpēc vārdi nav pierakstīti klāt? kāpēc gleznot, ja nezina, ko glezno? kam no tā labums? Doma tāda, ka mēs jūsmojam vienīgi par tehniku, toni, krāsu, noskaņu … utt., kas, protams, ir labi, bet neliecina par līdzsvaru.
    Personību – nav! Izcilību – nav! Bļaustāmies par korumpētām amatpersonām, bet nezinām, kā ar tām tikt galā (rīcībā nav taktikas, baidāmies).
    Ja netiks uzbūvēta izcila izglītības sistēma, smagi mums klāsies …

    +1
    0
    Atbildēt

    2

    Sskaisle > Mariete 06.03.2019. 14.06

    nu ko jūs, Mariete , ja tik vien būtu …. lūk – cilvēki , mani laikabiedri saka, ka Rīga nekad neesot bijusi latviska – Debess visusvētā – ir pagājuši 25 gadi , kopš esam atguvuši savu neatkarību, bet padlaiku -čekistu gars dzīvāks par dzīvu

    Piemēram, bija sižets LTV1 par NacTēatra 100 gadiem , Rita Melnace rāda ēku , stāsta ”visko fifīgu” – es gaidu – nosauks ēkas autoru – latvieti Augustu Reinbergu – ka lūk !!!! LATVIETIS – UZCĒLA ŠO BRĪNUMU!!! – nē – “visko” norunāja apkārt – bet …. man ir draugs – viņš tādās reizēs man saka – mīļā , nu nesaasinies – es saku – jā tev taisnība – kāda jēga saasināties – nekāda …. ja pat inteliģence – čekas kalpi , visu varu izlutinātie kalpi ir tādi zombiji , kuri neciena vēsturi

    Nezinu, vai lasījāt, kā komentāros plosījās daži baltvācu vēstures apoloģēti – ievērojāt – to nicinošo toni – vēsturi nezinot, vēstuir necienot – kuršt ad to vēsturi nezin, kurš to neciena – kurš to Rīgu atdevis kremlim nogremdēšanai un kultūras politiku iztaisnojis vien elites apkalpošanai

    nu labi – ko tur daudz – kā saka dzesēties komentāros

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Mariete 06.03.2019. 14.28

    vēl – man konkrēti pilnīgi un galīgi nekas nav pret Muktupāvelu , tieši otrādi – smuks puisis, bet – tikai apzinātu ļaunumu plānojoši čekas kalpi iecēla viņu par kultūras raidījuma Nacionālie dārgumi vadītāju – tur vajadzēja nevis jūsmiņpuisīti – bet gudru, zinošu , arī kritisku domu pateikt spējīgu cilvēku –

    paklausieties, cik reizes no viņa mutes skan izbrīns un tukša jūsmošana –

    atgādinu, ka Želvi, kura bija zinoša un spējīga dāma – no trases nocēla brīdī, kad izskanēja diskusiju raidījums , kurā piedalījās bijušais VDK šefs Johansons – tātad tie, kuriem nepatika johansona teiktais ir tie , kuriem šobrīd jorpojām ir vara un teikšana

    kad uzzināju ka kg kultūras apbalvos māru zālīti – principa pēc neskatījos to raidījumu …. čeka un čekas gars ir dzīvāki par dzīvu – tas izskaidro tik daudz ….

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Drosma 06.03.2019. 14.13

    ja par to izstādi – goda vārds – es labprāt kā brīvprātīgā būtu cilvēkiem stāstījusi… – biju , kad par izstādi stāstīja Lamberga – un nospriedu, ka es baidītos, ka es nevarētu stāstīt, kurā gleznā kādas mākslinieciskās vērtības, jo man tas ir subjektīvi , bet par autoriem , gleznu vēsturi un par attēlotām personām gan es būtu varējusi pastāstī daudz vairāk

    es esmu pārliecināta, ka līdzīgi man nosprieda gana daudz apmeklētāji

    +1
    0
    Atbildēt

    0

ozolina_inese 06.03.2019. 08.53

Kad iepriekšējā valdība sāka virzīt idejas par diferencēto neapliekamo minimumu, sākotnēji runāja par 2000,00 eiro mēnesī pēc kura samazinātos neapliekamais minimums. Tad kādam likās, ka skolotāji, medmāsas, bibliotekāri un policisti sāks dzīvot pārāk labi un nošņāpa uz 1000,00 eiro mēnesī – tas ir zemāk par vidējo algu valstī. Šādu sistēmu spēj izdomāt tikai cilvēki, kuri ļoti, ļoti ienīst savus līdzcilvēkus, savu valsti, kuri aiz ekseļa tabulām neredz līdzcilvēkus, kuri dzen uz ēnu ekonomiku visus mazos uzņēmumus un pagaidām vēl godīgos darba devējus. Kauns šahistei par stratēģiskās domāšanas izmantošanu tikai savam labumam.

+4
-1
Atbildēt

0

Sskaisle 06.03.2019. 09.43

feisbukā klejo OTO BISMARKA teiciens – ja slēgsiet skolas – būs jāceļ cietumi – vecais prūsis gluži kā par Latviju izteicās – skolām naudas nav, saprātīgi , gudri reformēt izglītības sistēmu nespējam – atrodot līdzsvaru starp birokrātu un skolu skaita samazināšanu – bet čaklo izpildītāju – škic – prom uz Briseli – lai atpūšās un saņem naudiņu –

nez kapēc ušakovs un ameriks ir sliktie , kad bēg uz glābšanas laivu Briseli , bet mūsējie – godmanis, šadurksis – labie ….

jā – grūti – patiešām grūti šodien saglabāt pozitīvu skatu uz notiekošo, kad sludinātie lozungi un saukļi ir vēl krasākā un asākā pretrunā ar īstenību kā padlaikos

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu