Māsas Madara un Agnese Rutkēvičas, protams, dzīvē ir atšķirīgas, lai gan izrādē uztveram viņas kā identiskas, dekoratīvas būtnes, kas maina kleitas. Foto — Jānis Deinats.
Jaunā Rīgas teātra izrāde Atnāc mani vēl satikt — ironiski un izglītojoši
Izrāde piedāvā divas tēmas — dvīņi un dzejnieces. Par to, kāpēc Alvi Hermani interesē jaunās literātes Madara un Agnese Rutkēvičas, ar kurām sadarbojoties, tapis šis iestudējums, jautājumu nav — smukas kā bildes, harismātiskas un gandrīz neatšķiramas. Kā zināms, dubultnieki iztēli kairina jau gadu tūkstošiem — kā vienas dvēseles divas pusītes, absolūts labā un ļaunā nošķīrums, dievišķā manifestācija vai dabas kļūda (cirka «frīku» vēsturē dvīņu ir stipri vairāk par ziloņcilvēkiem un bārdainām sievietēm). Taču jautājums par dzejniecēm tomēr ir noslēpumaināks.
Izrādē izmantoti Austras Skujiņas, Mirdzas Ķempes, Velgas Kriles, Ārijas Elksnes, Vizmas Belševicas, Kornēlijas Apškrūmas dzīvesstāsti un dzeja, superīsi pieminētas arī Biruta Skujeniece, Amanda Aizpuriete un Aspazija, kā arī nolasīts pa Madaras un Agneses dzejolim. Līdzīgi kā citās Hermaņa «stāstu» izrādēs, autori ir gan režisors, gan aktieri (šoreiz — māsas Rutkēvičas). Protams, grūti pateikt, kurš impulss nācis no kura mākslinieka, tāpēc paliksim pie konstatējuma: jaunā izrāde ir radnieciska vairākiem citiem Hermaņa skatuves darbiem (īpaši Oņegins. Komentāri), tikai atšķirība tā, ka šoreiz dramaturģiskais materiāls izstrādāts vājāk un intonācija — ironiskāka.
