Latvijā būtiski audzis tūristu skaits no Izraēlas, Japānas un Ukrainas 1

Tūrists Rātslaukumā. Foto: Zane Bitere, LETA
Ēriks Lingebērziņš
Print Friendly, PDF & Email

Statistikas dati liecina, ka pērn Latvijā bijis lielākais tūristu skaita pieaugums Eiropā. Apkalpoto viesu skaits Latvijas tūristu mītnēs kopumā pieaudzis par 6,5%, sasniedzot 1,03 miljonus, savukārt viesu pavadīto nakšu skaits audzis lēnāk – par 5,3% (dati par 3. ceturksni). Paraugoties uz ārvalstu viesu skaitu, redzams lielāks pieaugums – viesu skaits pieaudzis par 7,2%, bet pavadītās naktis par 8,3%.

Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Izraēlas (par 33,2%), Japānas (par 28,1%), Ukrainas (par 24,6%), Francijas (par 23,3%) un Nīderlandes (23,0%). Šobrīd pieaug interese, jo esam šīm valstīm mazāk zinām. 2019. gadā tūrisma nozarei vairāk jāstrādā pie tā, lai palielinātu tūristu nakšņojumu skaitu, kas rada lielākus ieņēmumus, nekā tūristu skaita pieaugums.

Ja paraugāmies uz tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaita pieaugumu, tad ar rezultātiem īpaši izceļas 3. ceturksnis (jūlijs, augsts un septembris), kas Latvijā iezīmējās ar neparasti labiem laikapstākļiem, kā arī ar Dziesmu un deju svētkiem un dažādiem simtgadei veltītiem pasākumiem. 2019. gadā šāda mēroga pasākumu nebūs, arī laikapstākļus vasarā pagaidām nevaram prognozēt, tāpēc tūrisma nozarei būtu rūpīgi jāpārdomā piedāvājums, lai minētie rādītāji nepiedzīvotu lielu kritumu un saglabātos vismaz esošajā līmenī.

Kritumu var sekmēt arī Brexit, jo 2018. gada 3. ceturksnī Lielbritānija bija viena no vadošajām valstīm – no tās uzņēmām 33,8 tūkstošus viesu, kuri Latvijā pavadīja 67,9 tūkstošus nakšu. Briti patlaban ir ļoti nogaidoši attiecībā uz jauniem tēriņiem, kas ir saprotams.

Pozitīva dinamika vērojama arī no Zviedrijas un Polijas tirgus, tāpēc ir liels prieks, ka šīs valstis ir iekļautas arī Latvijas tūrisma stratēģijā. Šobrīd daudz resursu tiek veltīti tūristu piesaistei no Ķīnas, taču viesu skaits 2018. gada 3. ceturksnī bijis par 12,5% mazāks, nekā tādā pašā laika periodā 2017. gadā. Arī pavadīto nakšu skaits samazinājies par 5,9%. Tas gan nenozīmē, ka mums nav jāstrādā ar Ķīnas tirgu, taču ieteicams palūkoties arī ASV virzienā – arī tas ir liels tirgus, turklāt no ASV gan tūristu, gan pavadīto nakšu skaita ziņā vērojams pozitīvs pieaugums.

Tūristi sāk izvēlēties ne tikai Rīgu

Runājot par nākotnes prognozēm, jāatzīmē, ka viesu skaita un uzturēšanās ilguma ziņā esam uzstādījuši pārāk pieticīgus mērķus. Jāņem vērā, ka kopējās pasaules prognozes sola 4% pieaugumu tūrisma nozarē, tāpēc mums jābūt drosmīgākiem un jāstrādā pie tā, lai Latvijā pieaugums būtu lielāks.

Ieteicams koncentrēties uz to, lai palielinātos Latvijā pavadīto nakšu skaits, ne tikai tūristu skaits. Pagarinot viesu uzturēšanās ilgumu, mēs iegūstam lielākus ieņēmumus, turklāt ir lielāka iespējamība, ka tūristi paviesosies ne tikai Rīgā.

Lēnām, bet situācija šajā jomā uzlabojas – ārvalstu viesu vidū, protams, popularitāti saglabā Rīga (69,8%), bet pakāpeniski šajā kartē iezīmējas arī citas pilsētas: Jūrmala (10,5%), Ventspils (2,3%), Liepāja (2,3%) un Siguldas novads (2,2%). Tas nav daudz, bet ļoti ceru, ka nākotnē sadalījums kļūs aizvien vienmērīgāks.

Latvijas plusi un mīnusi

Lai izvirzītu atbilstošus, augstus, bet tajā pašā laikā sasniedzamus mērķus, ir nepieciešama diskusija par to, ko mēs varam piedāvāt, kuru tas varētu interesēt un ko mēs varam panākt. Diemžēl pilnvērtīga diskusija nav iespējama, kamēr tūrisms netiks uztverts kā viena no ekonomikas prioritārajām nozarēm valstī kopumā. Tas vienlaikus kavē arī Latvijas tēla atpazīstamības sekmēšanu pasaulē un konkrētu asociāciju veidošanu.

Pasaulē ir vājš priekšstats par Latvijas unikalitāti, tāpat nav ar Latviju asociējama atraktīva tūrisma produkta.

Lai arī tajos gados, kad Latvijā nenotiek vērienīgi svētki un pasākumi saglabātu augšupejošu līkni ārvalstu viesu skaita ziņā, mums ir būtiski jāstrādā pie komunikācijas (īpaši digitālās). Tā jāveido ar mērķi izcelt Latvijas unikālo rokrakstu, sekmējot vienmērīgu tūrisma plūsmu un mazinot plaisu starp Rīgu un reģioniem.

 

Autors ir Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs

Komentāri (1)

Drosma 20.02.2019. 12.40

nenosmieties – no Ukrainas audzis tūristu skaits –

būtu rakstījuši kā ir – no Latvijas padzīto tautiešu vietas aktīvi ieņem ukraini

tās pašas bankas – tur jau drīz vairāk būs ukraiņi, baltkrievi, moldāvi kā vietējie latvieši vai vietējie krievvalodīgie

uz ielas – nu jau vairs neskaitu cik reizes man saka tjotja gde tut šwedbank vai gde tut tāda un tāda uļica

korporatīvie klienti – pilns ar nvs krievvalodīgajiem – jā

Hermanis uzveda Mišela Velbeka Pakļaušanās – tas ir par mums – kā vienā jaukā rītā Latvijā viss piederēs nelatviešiem – Latvijā latviešu valoda vairs neskanēs …

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu