Arī Latvijas drošības iestādes novēro Ķīnas aktivitātes Latvijā

Ķīnas un Latvijas karogi pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Valsts drošības dienests pievērš uzmanību Ķīnas izlūkošanas aģentu iespējamām aktivitātēm Latvijā kā potenciālam riskam, taču līdz šim nav konstatēti Ķīnas centieni ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus pretrunā Latvijas nacionālajām drošības interesēm, spiegot NATO noslēpumus vai izmantot Latvijas balsi Eiropas Savienībā Ķīnas interešu lobēšanai, piektdien vēstīja LNT Ziņas. 

Ķīnas iespējamā spiegošana Baltijas valstīs aktualizēta pēc šonedēļ Lietuvas izlūkdienestu izteiktā brīdinājuma, ka Ķīnas aktivitātes rada apdraudējumu nacionālajai drošībai, jo Lietuvā aktīvi darbojoties divi Ķīnas izlūkdienesti – Valsts drošības ministrija un Militārās izlūkošanas direktorāts. Ķīniešu interešu loks esot plašs – sākot no iekšlietu un aizsardzības jautājumiem, līdz Lietuvas uzņēmumu un personu ekonomiskajām aktivitātēm, sadarbības projektiem ar Ķīnu un nākotnes plāniem.

Vai Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) ir saņēmis kādus brīdinājumus no lietuviešu kolēģiem, netiek atklāts, jo dienestu starptautiskā sadarbība esot valsts noslēpuma objekts. Taču VDD LNT Ziņām skaidro: “Pēdējo gadu laikā ir konstatēts Ķīnas izlūkdienestu aktivitāšu pieaugums Rietumvalstīs, kas liek pievērst lielāku uzmanību Ķīnas aktivitātēm arī Latvijā. VDD regulāri sniedz valsts amatpersonām informāciju par pretizlūkošanas riskiem. Tāpat VDD nepārtraukti uztur kontaktus ar saviem ārvalstu partnerdienestiem par dažādiem jautājumiem, tai skaitā valstu, kas neietilpst ES vai NATO, radītajiem pretizlūkošanas riskiem. Ņemot vērā, ka dienestu starptautiskā sadarbība ir valsts noslēpuma objekts, no plašākiem komentāriem atturēsimies. Papildus varam norādīt, ka VDD ieskatā naidīga ārvalstu iejaukšanās Latvijas iekšpolitikā ir šo valstu centieni ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu pretrunā Latvijas nacionālajām drošības interesēm.”

Savukārt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) redzeslokā Ķīna neesot nonākusi, jo primārie draudi tiek saskatīti no Krievijas. “Darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu specdienesti. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu īstenotās aktivitātes ir agresīvas un rada būtisku apdraudējumu gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalstu interesēm un kolektīvajai drošībai. Citu valstu specdienestu pret Latviju vērstās aktivitātes SAB vērtē kā mērenas un tiešu apdraudējumu valsts drošībai tie 2018.gadā nav radījuši,” – LNT Ziņām sacīja SAB pārstāve Iveta Maura.

Arī bijušais premjers, tagad Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) nav informēts par Ķīnas sliktajiem nodomiem Latvijā, tāpēc aicina Ķīnu uztvert nevis kā risku, bet gan ekonomiskās sadarbības partneri. Turklāt šaura būtu tā robeža, kur beigtos, piemēram, tranzīta ceļa no Ķīnas izstrāde uz Eiropu un sāktos kāds mūsu interešu apdraudējums. “Mūsu pašu interesēs ir aizstāt Krievijas kravas un, protams, ka Latvijas dzelzceļam jau ir cieši kontakti. Un es kaut kā nesaskatu šobrīd kādus apdraudējumus. Tādu indikāciju nav,” apgalvo Kučinskis. 

Turpretī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas eksperte Nora Vanaga uzsver, ka Ķīna tieši cenšas iemidzināt Eiropas Savienības modrību, iepludinot naudu investīciju objektos, par ko eiropieši priecājas, taču aiz tā visa stāv Eiropas Savienības ietekmes zudums ilgtermiņā: “Ķīna ieguvusi milzīgu dominanci Āfrikā, bet lielākajās Eiropas Savienības ostās, piemēram, Vācijā un Nīderlandē uzpērk teritorijas ostu terminālos. Ir jāsaprot, ka eiropieši var nonākt pašu radītā kapitālisma slazdā, ja mēs visu nopārdodam ķīniešiem.” 

Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis uzsver, ka uzmanība esot jāpievērš Ķīnas militārajiem partneriem: “Ķīnas pēdējo gadu darbība liecina, ka Ķīna nostiprinās arī militāri, un Latvijai negatīvi ir tas, ka Ķīna militāri sadarbojas ar Krieviju. 2017.un 2018. gadā Krievijai ar Ķīnas Tautas Republiku bija vairākas kopējas flotes mācības. Latvijai uz to ir jāraugās ar zināmu piesardzību.” 

Izrādās, ka līdzīgi kā Lietuvā, kur drošības dienesti to nosaukuši par risku, arī šeit Latvijā Ķīna ir meklējusi lēmumu pieņēmējus vai personas ar viedokļu līdera spēku, lai censtos panākt simpātijas pret Ķīnu – ar apmaksātiem ceļojumiem, apmaksātām mācībām vai konferencēm Ķīnā. Politikas pētnieks Māris Cepurītis norāda, ka teorētiski pastāv risks, ka tādējādi Ķīna var censties iegūt svarīgu informāciju: “To var izmantot Ķīnas diplomāti, Ķīnas uzņēmēji. Ja tas skar NATO jautājumus, tad Ķīnas militārais sektors.”  

“Pēdējos piecos gados Ķīna ļoti mērķtiecīgi uzrunā Eiropas mazās valstis,” saka Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas eksperte Nora Vanaga, kura pati ir piedalījusies Ķīnas apmaksātās mācībās un uzreiz ir sapratusi nodomus: “Es pati esmu bijusi tur trīs ar pus nedēļas, un tas Ķīnas mērķis bija rādīt Ķīnas pozīciju pasaulei, cik tā ir miermīlīga un pārliecināt par tās labajiem nodomiem. Viņu iecere ir sapulcināt simpatizējošu valstu grupu, koalīciju, kas eventuāli Eiropas Savienības līmenī vai dažādos citos lēmumu pieņemšanas līmeņos būtu kā Ķīnas interesēm atbalstošs viedoklis.” 

Viena no retajām valsts iestādēm, kam ir ļoti cieša un regulāra sadarbība ar Ķīnu, ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Arī tās atsevišķi darbinieki ir devušies Ķīnas apmaksātos mācību braucienos. Tiek gan uzsvērts, ka nav izjusts, ka Ķīna uzspiestu savas intereses vai dienas kārtību. 

“Es arī esmu bijusi mācībās Ķīnā,” LNT Ziņām sacīja LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme. Taču viņa uzsver, ka LIAA darbiniekiem esot kritiskā domāšana, lai ķīniešu aktivitātes vērtētu piesardzīgi: “Es personiski un aģentūra kopumā neesam jutuši kaut kādu ietekmi vai mūsu viedokļa maiņu, vai ietekmēšanu. Nevarētu teikt, ka esam izjutuši Ķīnas vēlmi mūsu viedokļus ietekmēt ne tur uz vietas Ķīnā esot, ne arī šeit Latvijā, uz vietas strādājot ar Ķīnu un tās uzņēmējiem.” 

LIAA ir trīs pārstāvniecības Ķīnā, bet tur strādājošajiem no Latvijas nesot radušās aizdomas par ķīniešu pārlieku uzmācīgo interesi, kas robežotos jau ar spiegošanu centienos iegūt Eiropas Savienības vai NATO noslēpumus.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu