Viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas Savienībā skar Brexit – vai Lielbritānija izstāsies ar vai bez līguma, un kā tas ietekmēs Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas iedzīvotājus? Britu pieņemtais lēmums izstāties no ES ir populisma ietekmes rezultāts.
Viss, kas notika pirms Brexit, signalizēja par to, ka pastāvošā kārtība ES nav pieņemama Lielbritānijai – tas bija saistīts gan ar imigrācijas jautājumiem, gan iemaksām, kuras bija nepieciešams veikt. Briti bija pret iemaksu sistēmas kārtību, jo uzskatīja, ka nav loģiski, ka citi investē mazāk, saņemot atpakaļ vairāk, kamēr Lielbritānijas veiktās investīcijas ES budžetā sastādīja lielākas summas, taču ieguvumi no tā bija raksturojami kā neefektīvi. Tas tikai veicināja vairāku britu politisko līderu iespēju aģitēt pret pastāvošo sistēmu. Process virzījās uz priekšu, nonākot līdz pat referendumam, kurā tika lemts – palikt vai izstāties? Diemžēl jāsaka, ka pašreizējā situācija neliecina par uzlabojumiem, kas tika gaidīti. Manuprāt, lēmums tika pieņemts populisma rezultātā.
Brexit bez vienošanās
Patlaban Lielbritānijā arvien vairāk tiek runāts par Brexit bez vienošanās. Tas nozīmētu, ka Lielbritānija izstātos no ES bez vienošanās par tirdzniecības līgumu, kam būtu jāstājas spēkā 2019. gada martā. Šādā gadījumā Lielbritānijai būs jāpakļaujas Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem vai jāizvēlas kāda no citām alternatīvām, kas tagad tiek apspriestas Lielbritānijas politiskajā vidē.
Politiķu domas šajā jautājumā dalās – ir tādi, kuri atbalsta iznākumu bez vienošanās, taču ir arī politiķi, kuri ir kategoriski pret. Ja vērojam sabiedrības viedokli, tad arī tur redzama līdzīga situācija, kad saskatāmi divu veidu viedokļi. Viena sabiedrības daļa pieprasa, lai tiktu noslēgta vienošanās, kāda tā tika solīta sākotnēji – pirms Brexit referenduma, uzsverot, ka izstāties bez jebkādas vienošanās ir nepieņemami. Savukārt Eiropas Savienība ir skaidri paudusi savu nostāju, norādot, ka atkārtotas sarunas par jaunu līguma saturu netiks uzsāktas.
Lielie uzņēmumi no Lielbritānijas pārceļas uz citām valstīm
Lielbritānijas iedzīvotāji Brexit procesā ir jau divus gadus un šajā laikā ir vērojami vairāki mīnusi. Daļa no lielajiem uzņēmumiem pārceļas no Lielbritānijas uz citām valstīm. Dyson, kas ir liels elektronikas uzņēmums, savu galveno administrācijas biroju pārcēla uz Singapūru. Paradoksāli, bet tieši šis uzņēmums bija viens no tiem, kas savulaik aģitēja par labu Brexit. Lēmums tika pamatots ar to, ka Singapūrā esot uzņēmumam labvēlīgāka vide un nodokļu sistēma. Arī labi zināmais elektronikas uzņēmums Panasonic savu Eiropas biroju pārceļ uz Nīderlandi. Šādi piemēri ir vairāki. Tas nozīmē, ka vietējie iedzīvotāji zaudē savas darba vietas šajos uzņēmumos.
Ernst&Young šā gada janvārī publicētais pētījums vēsta, ka lielākās Lielbritānijas bankas un finanšu uzņēmumi novirzījuši vismaz 800 miljardus vērtus aktīvus uz citām ES valstīm, kas skaidrojams tieši ar Brexit. Visvairāk to izjūt un izjutīs Londona un citas lielās pilsētas.
Kā Brexit var ietekmēt Latviju?
Presē lasāmie raksti, ka cilvēki izpērk veikalus, gatavojot pārtikas rezerves, kā arī tas, ka britu lidmašīnas vairs nedrīkstēs šķērsot Eiropas gaisa telpu, ir tikai mīti. Es Londonā neko tādu neesmu novērojis vai dzirdējis. Šāds apgalvojums ir diezgan aplams. Tirdzniecība Londonā norit, kā ierasts – būtisku kāpumu nav, bet ir vērojami peļņas kritumi, piemēram, pagājušajā gadā tirdzniecības tīkla John Lewis peļņa kritās par 99% salīdzinājumā ar 2017. gadu, savukārt online veikala Asos akciju vērtība samazinājusies par 40%.
Grūti spriest, kas mainīsies Latvijas un Lielbritānijas sadarbībā tieši uzņēmējdarbības jomā pēc Brexit – par to ir pāragri runāt, jo pagaidām ir daudz neskaidrību. Bet gribas domāt, ka tiks atrasts risinājums un veids, kādā uzņēmējdarbības procesi tiks nodrošināti arī turpmāk. Tie uzņēmēji, kuri vēlēsies sadarboties, darīs to, neatkarīgi kāds būs iznākums. Turklāt, ja jau ir izveidota veiksmīga saikne, kas nes labumu abām pusēm, neredzu iemeslus, kāpēc šādu sadarbību neturpināt.
Būs nozares, kuras zaudēs, bet būs tādas, kuras iegūs. Esmu dzirdējis par vairāku sektoru aktivitātes samazināšanos, bet domāju, ka tā ir pašreizējās situācijas ietekmēta nogaidīšanas taktika.
Uzņēmumi un uzņēmēji abās iesaistītajās pusēs gaida gala iznākumu Brexit sakarā, lai varētu veidot tālākos plānos un virzīties uz priekšu.
Kā jau minēju, Brexit nesīs arī priekšrocības, piemēram sekmēs Lielbritānijas uzņēmēju sadarbības iespējas ar Āzijas un Tuvo austrumu valstīm, tāpat ar 53 Nāciju Sadraudzības valstīm (bijušo koloniju valstīm), kas pašlaik aktīvi attīsta tirdzniecības saites ar Lielbritāniju. Karaliene Elizabete II joprojām ir 16 Sadraudzības valstu oficiālā valsts galva.
Grūti spriest, vai un kādas iespējas Brexit sniegs Latvijai. Jāuzsver, ka Latvija ir ES sastāvā, kas būtiski ietekmē situāciju pēc Lielbritānijas izstāšanās. Bet gribu teikt, ka pieredzējuši uzņēmēji pratīs atrast risinājumus jebkurā situācijā. Nemitīgi jāģenerē idejas un jāanalizē situācija. Neatkarīgi no tā, vai būs vienošanās, tas ietekmēs dažādus aspektus, kas saistīti ar sadarbības veidošanu. Latvijas uzņēmēji ir pietiekami zinoši un pieredzējuši, lai spētu turpināt strādāt, neraugoties uz radušos situāciju un to, kāda tā izvērtīsies.
Citas valstis Lielbritānijas piemēram nesekos
Ņemot vērā, ka šogad būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur noteikti tiks ievēlēti jauni politiskie spēki, grūti spriest, kāda pēc vēlēšanām būs katras valsts nostāja šāda rakstura jautājumos. Lielbritānijas gadījums neapšaubāmi nav vienkāršs, tas atstājis sekas uz ekonomiku un tautsaimniecību, jo lēmums izstāties, kā redzams, ir diezgan sarežģīts un laikietilpīgs. Neuzskatu, ka būs valstis, kuras vēlēsies sekot šim piemēram. Tas iedragātu valstī notiekošos procesus. Lai ko tādu uzņemtos, jābūt ļoti spēcīgai ekonomikai. Attiecīgi tas būtu pa spēkam tikai dažām lielajām valstīm, bet domāju, ka tas nenotiks.
Autors ir Lielbritānijas uzņēmējs, filantrops
Pagaidām nav neviena komentāra