Ilona un Georgijs, autoostas «vārti»

Ilona Lauska autoostas uzziņu dienestā strādā jau 17 gadus, un darbs ar cilvēkiem viņai ļoti patīk, savukārt Georgijs Tolsikovs tikai otro gadu uzmana laukumu pie autoostas. Foto — Reinis Inkēns
Ieva Alberte

Pie ieejas durvīm Rīgas autoostā jau gadiem sēž kāds vīrs. Skatiens stingrs un vērīgs. Reiz mēģināju uzrunāt, taču neatbildēja. Pērn pamanīju, ka krēslā ir cits vīrietis, kurš laipni pastāstīja, ka viņa darbs ir uzpasēt laukumu pie autoostas. Georgijs pirms tam autoostā strādāja par apsargu, taču, kļūdams par pensionāru, gribēja mierīgāku darbu. «Te esmu otro gadu. Ar pulti atveru šlagbaumu, kad piebrauc dienesta transports, jāizkāpj vai jāiekāpj invalīdiem. Te drīkst braukt piegādes automašīnas, ātrā palīdzība, policija.» Georgijs rūpējas, lai pie centrālajām durvīm neguļ bezpajumtnieki un netiek smēķēts. Pamanījis kādu pamestu somu, pieskata. Rokās vīrietim ir rācija: pa to vajadzības gadījumā ar viņu sazinās autoostas administrators. «Esmu nostrādājis 35 gadus policijā, mani nekas vairs īsti nepārsteidz,» viņš atbild, kad jautāju, ko interesantu redzējis vietā, kur saplūst visi Latvijas reģioni. Viņš aicina parunāt ar kolēģi Ilonu, kura ar pasažieriem ir lielākā kontaktā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu