Edgars Labsvīrs no Nacionālā veselības dienesta skaidro, kāpēc veselības apdrošināšanas sistēma nesāka strādāt laikus
Tikai dienu pirms tam, kad e-veselības sistēmai vajadzēja sākt šķirot visus pacientus sociāli apdrošinātajos un tajos, kuriem valsts no 1. janvāra apmaksā tikai dažus veselības aprūpes pakalpojumus, uzzinājām, ka jaunā elektroniskā sistēma nedarbojas. Tās izstrādē ieguldīti 1,8 miljoni eiro, bet nav iespējams pārbaudīt, ir vai nav cilvēka veselība sociāli apdrošināta. Drīz vien veselības ministre Anda Čakša (ZZS) pavēstīja, ka jauno sistēmu varētu iedarbināt tikai janvāra beigās. Minējumi par to, cik cilvēku paliks ārpus jaunās apdrošināšanas sistēmas, ir turpinājušies jau kopš lēmuma pieņemšanas 2017. gadā, tā arī skaidru atbildi nerodot joprojām.
Kad Ir lūdza Nacionālajā veselības dienestā (NVD) kādu amatpersonu pusdienu intervijā izstāstīt, kāpēc sistēma nedarbojas, sarunai piekrita direktora vietnieks Edgars Labsvīrs. Taču darba tik daudz, ka aicināja iedzert tēju savā kabinetā. Ejot iekšā, uz blakus durvīm pamanīju plāksni «Direktora vietnieks informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumos Aivars Lapiņš». Taču šis no Zemkopības ministrijas uz Veselības ministriju un vēlāk uz NVD aizrotētais ierēdnis divarpus mēnešu laikā ne reizi nav parādījies jaunajā darbā. Slimo — paskaidro dienests. Šķiet gan, ka neviens tam netic. Pēc tam, kad Čakša aizrotēja Lapiņu, viņš neslēpa neapmierinātību ar šādu «pazeminājumu».
Labsvīrs dienestā atbild par veselības aprūpes administrēšanu, tātad gan par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, gan kompensējamo zāļu sarakstu, gan pakalpojumu uzraudzību. Faktiski Nacionālajā veselības dienestā nav neviena cita, kas sabiedrībai varētu skaidrot e-veselības nebūšanas. Linda Freimane, kas iepriekš bija atbildīga par šo milzīgo projektu, no darba aizgājusi. Pēc Labsvīra vārdiem, IT speciālisti dienestā mainās bieži, un arī pašlaik to trūkst. Minu vienu no iemesliem — labi šīs jomas eksperti valsts pārvaldē saņem vismaz divreiz mazāk nekā privātos uzņēmumos. «Algas nav konkurētspējīgas,» piekrīt Labsvīrs. «Bet mums ir citas priekšrocības. Piemēram, privātajā sektorā nav bieži iespējas strādāt pie tik liela mēroga sistēmas kā e-veselība.»
Labsvīrs arī pats NVD strādā tikai devīto mēnesi. Ieguvis maģistra grādu veselības vadībā, izlēmis — vislielākās iespējas izmantot iegūtās zināšanas ir valsts iestādē. «Biju brīvs no stereotipa, ka valsts pārvaldē cilvēki tikai sēž un tēju dzer,» viņš saka.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.