Izdots bagātīgs darbs par gadiem, kad lika Latvijas Republikas pamatus
Latvijas simtgades svinības uzkurinājušas interesi par valsts vēsturi, un pēdējā gada laikā plašu popularitāti ieguvuši gan romāni, gan filmas, gan televīzijas pārraides par pagātni. Diemžēl krietni mazāk iznākušas lietpratēju uzrakstītas grāmatas, kuras sniedz padziļinātu ieskatu kādā konkrētā vēstures posmā un kalpo gan kā uzticams pārskats, gan ērti izmantojams izziņas avots.
Viens no retajiem izņēmumiem ir pērn izdotā kapitāldarba 1920.—1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās pirmais sējums, kurā sniegts pārskats par Satversmes sapulces pirmo divu valdību darbu: Kārļa Ulmaņa no 1920. gada jūnija līdz 1921. gada jūnijam vadīto Ministru kabinetu un tam sekojošo Zigfrīda Annas Meierovica valdību, kas strādāja līdz 1922. gada jūlijam. Valsts kancelejas izdevums, kuru sastādījusi vēsturnieku komanda, ir turpinājums 2013. gadā izdotam sējumam par Latvijas pagaidu valdības darbu no 1918. līdz 1920. gadam.
Tiesa, pirmajā acu uzmetienā darbs šķiet, maigi sakot, smagnējs. 800 lappušu garš MK protokolu apkopojums nav tas, ko pat viskaismīgākais vēstures entuziasts turēs uz naktsgaldiņa, lai palasītu pirms gulētiešanas.
Tomēr, nedaudz pašķirstot tīri un pievilcīgi noformētās grāmatas lapas, uzreiz atklājas, ka tā ir bagātīgs un daudzveidīgs informācijas avots par svarīgu posmu Latvijas vēsturē, kurš mūsdienās nepelnīti palicis novārtā gan pētnieku darbos, gan publikas interesē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.