Bērniem nav laika gaidīt • IR.lv

Bērniem nav laika gaidīt

1
Lauris Bokišs. Foto — Jānis Pipars
Anda Burve-Rozīte

Pavadījis bērna kopšanas atvaļinājumu ar diviem dēliem, Lauris Bokišs (36) tagad darbojas biedrībā Tēvi, kur palīdz par lieliskiem vecākiem kļūt citiem tēviem

Laura vecākais dēls bija trīsgadnieks, bet jaunākais — astoņus mēnešus vecs mazulis, kad abi ar sievu izlēma: bērna kopšanas atvaļinājumu ar puišiem mājās pavadīs tieši viņš. Tolaik Laurim jau bija jauno vecāku kursos iegūtas zināšanas par bērnu emocionālo audzināšanu. Kā būt labam vecākam — par to viņš sāka aizdomāties, kad pirmoreiz kļuva par tēvu. Daudz lasīja, prātoja par šo jautājumu. Noskaidroja arī, ka Latvijā jaunajiem tēviem domātu lekciju ciklu un atbalsta grupu nav. Tas rosināja sazināties ar biedrību Tēvi, kas Latvijā bija veikusi vairākus pētījumus par tēva lomu ģimenē. Kopīgi radās ideja par kursiem, kuros tēvi iemācītos labāk saprast savu bērnu raksturu un uzvedību jau no piedzimšanas brīža un atklātu, kā jēgpilni nodarboties ar viņiem. Tika veidota arī atbalsta grupa šķirtajiem tēviem. Kā uzskata Lauris, tas Latvijā ir ļoti svarīgi, jo saskaņā ar pētījumiem pie mums joprojām valda stereotipi par vīrieša un sievietes lomām mājas dzīvē un bērnu audzināšanā.

Ko nozīmē būt tēvam? Šo jautājumu Lauris skāra labdarības maratonā Dod pieci!, kas 2018. gada nogalē izskanēja visā Latvijā. Par lielo tēmu tika izvēlēta laimīgu bērnu audzināšana mūsdienu sabiedrībā un jauno vecāku izglītošana. Intervijā Lauris stāsta, ko iemācījies, pavadot laiku kopā ar saviem bērniem, un kāpēc būt labam vecākam nozīmē arī labvēlīgi ietekmēt ekonomiku.

Vai tad, kad domāji par kursiem jaunajiem tēviem, to iespaidoja kādi statistikas dati, vai tikai emocionāla vēlme savest kopā jaunos tēvus?
Kad ar domubiedriem sākām runāt par šo tēmu — ka vajag kaut ko darīt —, biju bērna kopšanas atvaļinājumā ar jaunāko dēlu. Centrā Dardedze biju sācis apmeklēt mācību kursu par bērnu emocionālo audzināšanu un kā to pasniegt citiem (Lauris ieguvis mākslas maģistra grādu Kultūras akadēmijā, strādājis Iespējamajā misijā par skolotāju — red.). Man patīk strādāt ar cilvēkiem, biju izdomājis, ka iegūšu pieredzi gan sev, gan pēc tam varēšu dalīties ar citiem. Tobrīd Elīna Kļaviņa, biedrības Tēvi vadītāja, bija uztaisījusi vairākus pētījumus un konferences, gājusi uz Saeimas komisijām saistībā ar šiem jautājumiem. Teicu — hei, vajag nodarbības! Jo tētiem Latvijā nav piedāvājuma. Ir nodarbības ģimenēm, mammām, bet tētiem nav.

Pats esi jaunais tētis, kuru ļoti interesē izprast sava bērna vajadzību spektru. Vai sev apkārt redzi daudz šādu tēvu?
Gribu teikt, ka mēs tomēr dzīvojam informatīvajos burbuļos: kontaktējamies ar sev līdzīgajiem un bieži neuzzinām, kas notiek ārpus mūsu burbuļa. Pēc savas vides spriežot, man liktos, ka ir daudz brīnišķīgu tēvu, kuriem rūp savi bērni — viņi pastaigājas ar ratiem, spēlējas ar bērnu, ved uz nodarbībām, pelna naudu, un viss ir kārtībā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu