Edgars Plētiens par vienu no saviem uzdevumiem uzskata dot spozmi mazām Latvijas vietām. Šajā vēsturnieka darbā noderot pazīstamā detektīva ieteikums pievērst uzmanību detaļām
Vēsture pat tādās Dieva aizmirstās vietās kā Viļķene, Vārkava, Gramzda, Birzgale un Stende var būt tikpat aizraujoša kā labs detektīvs. To šogad apliecināja filmu studijas Mistrus Media veidotais dokumentālais seriāls Tas notika šeit, kurā trīs vēsturnieki — Gatis Krūmiņš, Inna Gīle un Edgars Plētiens — mazās vietās, kur it kā nekas īpašs nekad nav noticis, atklāja interesantus un arī svarīgus notikumus. Šis LTV raidījums atklāja, ka Latvijā nav nenozīmīgu vietu.
Edgars Plētiens ne tikai raidījumu veidošanas laiku, bet visu savu profesionālo darbību velta mazajām Latvijas vietām. Viņa pašlaik rakstītais doktora darbs ir par Livonijas mazpilsētām, pirms gadiem pieciem viņš sāka veidot Raunas muzeju un 2017. gadā uzņēmās vadīt Raunas vidusskolu.
Kāpēc jums, vēsturniekam, bija svarīgi piedalīties televīzijas raidījumā?
Akadēmiskajās aprindās, kurām sevi pieskaitu, nav nemaz tik daudz vēsturnieku, kuri gatavi runāt par vēsturi vienkārši un atļaujas izteikt hipotēzes. Jebkuram zinātniekam, kas to dara, tas nozīmē pārkāpt pāri sev. Jo ir risks pavēstīt ko tādu, kas ir grūti pierādāms un līdz ar to apšaubāms. Mans mērķis bija pierādīt, ka vēsturnieki var izmantot dažādas pētniecības metodes, arī sarunas ar cilvēkiem, viņu atmiņu izvērtēšanu un faktu konstruēšanu.
Raidījumā mēs parādījām, ka vēsturnieki strādā gan bibliotēkās un arhīvos, gan pārgājiena zābakos un padilušā džemperī jebkurā Latvijas vietā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.