Rīgas maratons šogad kļuvis par vienīgo Ziemeļeiropā, kas iekļauts pasaules prestižāko maratonu līgā kopā ar Berlīnes, Tokijas, Londonas, Ņujorkas maratoniem. Tas nozīmē, ka tūkstošiem maratona tūristu savu 2019. gada mērķu sarakstā iekļaus arī Rīgu. Bet vietējiem koptreniņi arī turpmāk būs bez maksas, jo galvenais, ko vienmēr ir vēlējies organizatoru komandas vadītājs Aigars Nords, — parādīt, ka skriešana ir fantastisks laika pavadīšanas veids.
2007. gadā, kad Nords kopā ar domubiedriem no skriešanas entuziastiem Jāņa Karavaičika un Aleksandra Balsa pārņēma Rīgas maratona rīkošanu, tajā piedalījās ap 700 dalībnieku. Mērķis sarīkot svētkus vismaz 5000 dalībniekiem visiem šķita pārlieku ambiciozs. Taču pērn, kad Lattelecom Rīgas maratonu bija ieradušies vērtēt Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) pārstāvji, tajā piedalījās 37 645 skrējēji, kuru vidū bija vairāk nekā četri tūkstoši ārvalstnieku. 2010. gadā iegūtā bronzas kvalitātes zīme jau bija padarījusi Rīgas maratonu par labāko Ziemeļeiropā. Šogad rīkotāji saņēma Zelta kvalitātes zīmi.
Kā viņiem tas izdevās? Aigars Nords nosauc tikai dažus kritērijus, un visi šķiet pašsaprotami: sertificētu mērnieku uzmērītā trase patiešām ir 42,195 kilometrus gara, skrējējiem ik pēc pieciem kilometriem pieejams ūdens, sacensību tiešraidi var vērot visā Eiropas ekonomiskajā zonā. Šīs prasības ievērotas jau trīs gadus, taču Norda komanda nesteidzās pieteikt Rīgu zelta kvalitātes zīmei. Jo tās dēļ jāspēj izpildīt vēl vienu uzdevumu — dalībnieku vidū jābūt vismaz sešiem vīriešiem un sešām sievietēm, kas ir starp 150 vislabākajiem pasaules atlētiem. Četriem no uzaicinātajiem jābūt eiropiešiem. «Pasaulē notiek tūkstošiem maratonu, tāpēc varam iedomāties, cik daudz organizatoru pretendē uz šiem 150 atlētiem,» nosaka Nords. Šajā cīņā mazās Rīgas maratonam ar 1,2 miljonu eiro budžetu grūti konkurēt ar metropolēm. «Biju piesardzīgs, lai pārlieku daudz naudas neieguldītu augstākā līmeņa atlētos,» atzīst Nords. Bet, pārliecinājies, ka IAAF bronzas kvalitātes zīme Rīgas maratonam piesaista aizvien vairāk skriešanas mīļotājus no dažādām valstīm, viņš ir drošs, ka «zelts» uz Latviju atvilinās vēl vairāk maratonu tūristu. Rīgas maratons valsts ekonomikai dod 4,6 miljonus eiro, lielākais pienesums ir no iebraucējiem, tāpēc Nords pirmo reizi lūdzis tā organizēšanai arī valsts finansējumu. Pat neliels atbalsts samazinātu rūpes, kā atvilināt uz Rīgu labākos skrējējus. Bet, kamēr jaunā valdība vēl top un 2019. gada budžets nav pieņemts, skaidrības nav.
Atbildība noturēt sacensības visaugstākajā līmenī ir galvenais, kā zelta kvalitātes zīme ietekmē Norda vadīto aģentūru NECom, kas rīko maratonu. Tā kā kvalitātes kritēriji jau iepriekš sasniegti, zelta zīme skrējējiem nemaina neko — Rīgas maratons bija un būs svētki visiem aktīva dzīvesveida mīļotājiem. Nedraud ne īpašas kvalificēšanās, ne dižas dalības maksas. Kā sākusi, Norda komanda turpina arī rīkot bezmaksas koptreniņus skrējējiem, iedrošinot iesācējus, palīdzot sagatavoties pirmajam maratonam vai pusmaratonam, ļaujot brīvi lejupielādēt profesionāļu sagatavotus treniņplānus un ieteikumus ēdienkartes veidošanā. «Visu pasaules naudu tāpat nenopelnīsi,» viegli saka Nords.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.