Gobzems: Man ir pietiekami augstas kaujas spējas

Lai arī pirms Saeimas vēlēšanām partijas KPV LV līderis Aldis Gobzems aizliedza partijas biedriem atbildēt uz žurnāla Ir jautājumiem, tagad viņš mīkstinājis savu attieksmi pret medijiem. Saruna ar Gobzemu notika 3. decembra vakarā, un tā bija partijas frakcijas telpās Saeimā.

Valsts prezidents nav sabiedrībai pamatojis, kāpēc valdības veidošanu izlēma uzticēt jums. Vai pirms publiskā paziņojuma prezidents jums personīgi pateica, ka izvēlēsies jūs?

Kad bijām kopā ar Pabriku pie Valsts prezidenta [26. novembrī], tad viņš pateica — jā, protams. Iznākot ārā pie žurnālistiem, mēs zinājām, kurš būs.

Vai prezidents minēja kādus argumentus, kāpēc aicināja tieši jūs, nevis Pabriku?

Demokrātija un arī skaitliskais deputātu sastāvs pieprasīja to, ka viena no lielākajām, faktiski labēji centrisko partiju blokā uzvarējusī partija var pretendēt uz šādu posteni. Un arī pēc politiskās loģikas mūsu partijai pastāv potenciāli vislielākās iespējas izveidot valdību.

Vai to teica prezidents?

Prezidents norādīja uz matemātisko loģiku un uz demokrātiju.

Prezidents bija minējis arī pielaidi valsts noslēpumam kā obligātu priekšnoteikumu premjerministram. Vai Vējonis ar jums par to runāja, pirms uzticēja izveidot valdību?

Nu, pirmkārt, prezidents skaidri un gaiši mums norādīja, ka viņš izvēlas mani. Acīmredzot, prezidentam kā Nacionālās drošības padomes priekšsēdētājam, visaugstākajai valsts amatpersonai, kurai visvairāk pieejama informācija par jebkuru personu, bija pamats tādu jautājumu izlemt. Es arī esmu publiski teicis — ja ir kādi fakti, lieciet galdā! Lieciet galdā, kāpēc Gobzems ir lielākais apdraudējums Latvijas demokrātijai! Šādu faktu nav. Tāpēc arī žurnālistiem teicu, ka man pavisam noteikti pielaide būs. Par to liecina vairāki argumenti, kas nesakrīt ar Maizīša kunga jau šobrīd publiski pausto informāciju. Vakardien Maizīša kungs publiskajā telpā pauda viedokli, kas bija zināmā mērā aizplīvurots, bet signāls bija nepārprotams — Maizīša kungs norādījis, ka viss atkarīgs no tā, kā sadarbojas potenciālais amata kandidāts. No kā var izdarīt secinājumu, ka nesadarbojas.

Es varu nocitēt Maizīša kunga paziņojumu ļoti precīzi. Maizīša kungs saka: «Gobzema kungs, kā jebkura persona, uz kuru attiecas šīs pārbaudes, vienmēr var veicināt… Ja ir neskaidri jautājumi par pārbaudāmo jautājumu, tad daudz kas ir atkarīgs no tā, vai persona, uz kuru pārbaude attiecas, veicina vai sadarbojas ar pārbaudes veicēju vai arī nē.» Tā saka Maizīša kungs. Es varu teikt, ka 9. oktobrī pats personīgi uzrunāju Maizīša kungu ar vēlmi iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, jo potenciāli pastāvēja iespēja tajā brīdī, ka es varētu būt viens no kandidātiem. Un Maizīša kungs atteicās ar mani tikties un ir atteicies pieņemt jebkādu informāciju no manis, kas, protams, kā specdienesta vadītājam ir absolūti greizi un nepareizi. Tas ir numur viens.

Numur divi, kāpēc esmu dziļi pārliecināts par pielaides esamību — par to norāda vairāki fakti. Līdz kļūšanai par Saeimas deputātu esmu bijis vairāku valstiski stratēģisku Latvijai piederošu uzņēmumu advokāts. Tajā skaitā esmu bijis Civilās aviācijas administrācijas advokāts ilgstoši.

Jūs tagad esat izslēgts no advokatūras par nopietniem pārkāpumiem.

Par vienu vārdu — par to, ka es [nogalināto advokātu Mārtiņu] Bunkus…

Šī bija trešā disciplinārlieta par ļoti būtiskiem pārkāpumiem, un esat izslēgts.

Ja jūs man ļausiet, es izstāstīšu. Tātad ilgstošā laika posmā esmu pārstāvējis Civilās aviācijas aģentūru, tajā skaitā lietā, kas ir skaļākā spiegu lieta Latvijā — Andrejs Dudarevs, jūs noteikti esat dzirdējuši tādu vārdu. Šajā lietā es pārstāvēju un uzvarēju visas tiesu instances. (Civilās aviācijas inspektors Dudarevs bijis iesaistīts spiegošanas skandālā ar Krieviju, zaudējis pielaidi valsts noslēpumam — red.) Esmu pārstāvējis Latvijas Gaisa satiksmi, kas arī ir stratēģisks valsts uzņēmums. Un gadījumā, ja es esmu valsts nodevējs, diez vai Maizīša kungs būtu pieļāvis iespēju man būt šādu valstiski stratēģisku uzņēmumu advokātam.

Es gribēju mazu piebildi, Sprances kundze — izslēgts es tiku par vienu vārdu, ka es Bunkus nosaucu par bandītu. Tas ir vienīgais iemesls. Un man ir jāpiezīmē, kas mani izslēdza. Advokātu padomes priekšsēdētājs pārstāv Bunkus ģimeni. Advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece pārstāv Bunkus ģimeni. Ivars Grunte ir pārstāvējis Bunkus intereses konkrētos tiesiskos strīdos. Mēs varam turpināt.

Gobzema kungs, varam uzskatīt, ka visi advokāti un Saeima ir sazvērējusies pret jums. Bet jūs aizejat no jautājuma par pielaidi un par to, ka SAB ir pateicis — vajadzēs laiku, lai to izvērtētu. Tātad, iespējams, jūsu profesionālajā un citā darbībā ir jautājumi, kuru izvērtēšanai vajadzēs laiku…

Lieciet šos jautājumus galdā! Es varu pateikt tikai to, ka es, protams, esmu citādāka persona nekā Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Indulis Emsis, Aigars Kalvītis vai Guntis Ulmanis, kuriem pielaides tika iedotas uzreiz. Iespējams, tas ir viens no argumentiem, kāpēc tas tiek vilcināts. Domāju, ka šīs nedēļas laikā iznāks arī publisks paziņojums — man ir pamats tā uzskatīt — , no personas, kas ir rakstījusi šo likumu saistībā ar valsts noslēpumu. Ir pilnīgi skaidrs, kā specdienestam ir jāstrādā. Specdienestam ir nevis visa sabiedrība jāuzskata par spiegiem, tajā skaitā arī jūs abus divus, bet specdienestam ir jāspēj izskaitļot spiegus, un, ja nu gadījumā caur demokrātisku procesu iziet kāds no šiem spiegiem un valsts interešu nodevējiem….

Gobzema kungs…

Ļaujiet man pabeigt teikumu! Brīdī, kad ir jāiesniedz šī anketa, tad atliek tikai saskaņot, vai informācijas sniedzējs, pārbaudāmā persona ir teikusi taisnību vai nav teikusi taisnību. Konkrētajā gadījumā es Maizīša kungam vienmēr esmu arī publiski norādījis — esmu katru dienu gatavs iesniegt papildus kaut kādu lietu, nāciet, ņemiet, prasiet, visu iedošu, ko jums vajag! Tikai paprasiet!

Vai SAB vēl nav ar jums runājis?

Nē. Maizītis ir atteicies!

Precizēsim — vai jūs uzskatāt, ka pielaidi valsts noslēpumam var nedot tikai spiegiem?

Ja mūsu valstī pielaidi valsts noslēpumam ir dabūjušas manis iepriekš norādītās personas, turklāt ļoti ātrā veidā, tad man ir jāsaka, ka šī ir acīmredzama nevēlēšanās jautājumu risināt, speciāli vilkt garumā. Numur viens. Numur divi — ir ļoti precīzi jāpasaka — nevienā attīstītā pasaules valstī — ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne Vācijā, ne Francijā, ne Amerikā, un tā tālāk — nevienā valstī nav šāda sistēma, jo šāda sistēma noved pie absurda, ka pat Valsts prezidentam, kas ir augstākā valsts amatpersona, jāiet izlūgties labvēlība no specdienestiem. Tā nekur nenotiek.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka esošā pielaižu izsniegšanas kārtība ir valsts drošības interesēs.

Tāda kārtība nav nevienā pasaules valstī.

Kāpēc jūs runājat muļķības, Gobzema kungs? Mēs esam NATO valsts, mums ir NATO standarti NATO noslēpumu glabāšanai. Vai jūs uzskatāt, ka jūsu darbs, pārstāvot kā advokātam valsti kādā konkrētā lietā, kvalificē jūs NATO noslēpumu iegūšanai?

Paklausieties uzmanīgi, es jums uzdošu vienu precīzu pretjautājumu — sakiet, lūdzu, Ozoliņa kungs, kā NATO pielaides ir ieguvuši tādi politiķi kā [Ungārijas premjerministrs Viktors] Orbans, Konti [Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte], [Austrijas kanclers Sebastians] Kurcs, [ASV prezidents Donalds] Tramps vai [Turcijas prezidents Radžeps Tajips] Erdogans?

Kāpēc jūs minat Kurcu?

Es tikai uzdodu jums pretjautājumu.

Kurcs ir Austrijas kanclers, bet Austrija nav NATO valsts. Kāpēc domājat, ka viņam ir NATO pielaide?

Es jums nosaucu jautājumu par pielaidi valsts noslēpumam.

Kurš no šiem politiķiem, jūsuprāt, ir spiegs?

Nē, nu, neviens! Tāpat kā es neesmu.

Tātad attiecīgo NATO valstu specdienesti to ir izvērtējuši un pārliecinājušies, ka viņiem var uzticēt valsts noslēpumu. Tagad attiecīgais specdienests arī Latvijā pārliecināsies, vai jums var uzticēt tādus pašus noslēpumus kā Erdoganam.

Es jau saprotu, ka žurnāls Ir ar lielāko prieku sagaidītu ziņu, ka Gobzemam nebūs noslēpums. Gobzemam tas būs!

Jūsu sarunu partneris Artis Pabriks vakar publiski pauda, ka faktiski ir skaidri redzams, ka jums šīs pielaides nav, un ir jāizbeidz šī…

Nē, viņš pauda pavisam citu — ka viņam ir informācija, ka man netiks dota. Šeit ir divas lietas jāsaka. Pirmā — nu, acīmredzot Pabrika kungs ir ļoti, ļoti nopietni maldināts. Jo nevar būt situācija, ka no drošības dienestiem noplūst kāda informācija. Un numur divi — Pabrika kungs, kā mēs atceramies, pirms vēlēšanām deva solījumu atbalstīt jaunu politiku un jaunus politiķus, un viņš kā cienījams politiķis to noteikti darīs. Esmu pārliecināts, ka viņš atbalstīs, tajā skaitā mani kā jaunu politiķi.

KPV nākusi ar iniciatīvu nodrošināt automātisku pielaidi valsts noslēpumam visiem Saeimas deputātiem. Kāpēc, jūsuprāt, šobrīd šie noteikumi būtu jāpadara vaļīgāki uz valsts drošības rēķina?

Nē, mēs neesam nākuši ar tādu iniciatīvu, jūs būsiet kļūdījusies.

Tas ir jūsu deklarācijas projektā.

Tas bija materiāls, no kura sākotnēji mēs sākām apspriest jautājumu, lai būtu sarunai mugurkauls. Jautājumi, ko uzturēsim, ir faktiski trīs punkti — medikamentu cenu samazināšana, OIK atcelšana un azartspēļu ierobežošana. Visos pārējos jautājumos esam gatavi piekāpties jebkuram mūsu sadarbības partnerim un meklēt kompromisu.

Jūs arī solījāt, ka aicināsiet sabiedrību mosties, ja ilgi nesaņemsiet pielaidi. Vai tas nozīmē, ka jūsu ieskatā tautai būtu jāsaceļas pret kārtību, kādā Latvijas valsts sargā savus un savu NATO partneru noslēpumus?

Ja mēs uzmanīgi lasām nosaukumu specdienestam — Satversmes aizsardzības birojs —, tad tas paģēr divas ļoti būtiskas lietas. Aizsargāt, pirmkārt, Satversmes pirmajā pantā ierakstīto, ka Latvija ir demokrātiska republika, un otrajā pantā ierakstīto, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, nevis specdienestiem. To paģēr! Un šie demokrātijas pīlāri ir augstāki par jebkuru specdienestu varu. Pretējā gadījumā Saeimas vēlēšanas nav vajadzīgas.

Vai jūs esat iepazinies ar Satversmes tiesas spriedumu?

Jā, es zinu. Tas, kā attīstītā pasaulē šie jautājumi tiek izskatīti — nevis ar pielaides [ne]piešķiršanu, bet ar atņemšanu gadījumā, ja ir kādi pārkāpumi vai darbības, kuras politiķis veic pret valsts interesēm.

Vai tas nozīmē, ka virzīsiet likuma grozījumus par automātisku pielaides piešķiršanu visiem politiķiem?

Mēs nevirzīsim nekādus grozījumus. Mēs pat nesauksim Maizīša kungu uz frakciju. Mēs ļausim tai situācijai nobriest pašai, jo es saprotu, it īpaši, ņemot vērā arī jūsu redakcijas publiski pausto viedokli pret manu personu — vēl vakardien, starp citu, Nellija Ločmele publiski pauda viedokli pret mani soctīklos —, ir skaidrs, ka ir kaut kādas cilvēku grupas, kuras varbūt būtu ieinteresētas, lai Gobzemam nesanāk. Bet mēs esam izvēlējušies ļoti vienkāršu taktiku — tā situācija aizies līdz absurdam pati. Sabiedrība pati ieraudzīs šīs situācijas absurdumu, un tā situācija pati no sevis nobriedīs, kad tai būs jānobriest. Mēs nevienu nekur neaicinām. Mēs neaicinām cilvēkus uz kaut kādu radikālu rīcību, mēs sakām — cilvēki, esiet vērīgi, skatieties ar atvērtām acīm, klausieties ar atvērtām ausīm, un jūs ieraudzīsiet paši! Un faktiski sabiedrība arvien vairāk jau šos jautājumus ierauga, tā ka tas arī ir tas virziens, kurā mēs strādājam.

Kā jūs rīkosieties, ja 10. decembrī jums nebūs skaidra vairākuma atbalsta Saeimā?

Es nevaru atbildēt uz jautājumu, kurš ir pielādēts jautājums.

Kas tur ir pielādēts? Vai nu jums būs vairākuma atbalsts, vai nu nebūs.

Līdz 10. decembrim vēl ir nedēļa, un esmu publiski teicis, ka es 10. decembrī lūgšu Valsts prezidentu ļaut likt uz balsojumu manu valdību.

Vai arī gadījumā, ja partiju vairākums nebūs apliecinājis jums atbalstu?

Nu, saprotiet, apliecinājums pats par sevi vēl nenozīmē nobalsošanu, tā ka risks vienmēr pastāv. Līdz ar to arī pretēja situācija, arī neapliecināšana var nenozīmēt, ka netiks gūts atbalsts.

Tātad prasīsiet Saeimas balsojumu?

Protams, jā.

Un prasīsiet, neraugoties uz to, ka ir skaidrs, ka tuvākajos mēnešos jums nebūs pielaides?

Kāpēc lai tā man nebūtu? Kāpēc lai tā man nebūtu?!

Tāpēc, ka drošības iestādes ir pateikušas, ka pārbaudei vajadzēs laiku. Kā jūs pats iedomājaties valdības vadītāju bez pielaides?

Es gribu teikt tikai to — jūs vēl nezināt, kas notiks šīs nedēļas laikā, numur viens. Un te ir man jāsaka tā, kā kurzemniekam, teiksim, ar kuršu asinīm mazliet apveltītam cilvēkam, man ir pietiekami augstas kaujas spējas un pietiekami liela izturība. Man kā politiķim ir jābūt paraugam sabiedrībai, kādā veidā ir jācīnās līdz galam katrā situācijā, nevis jāpadodas pusceļā un jāpaceļ baltais karogs. No politiķa Gobzema balto karogu jūs nekad nesagaidīsiet!

Bet kādu jūs redzat risinājumu šai problēmai?

Man pielaide būs!

Vai būs jau šonedēļ?

Sagaidīsim 10. decembri!

Vai jūs varētu mazliet pabrīdināt sabiedrību, kā izskatīsies tā kurzemnieka kauja un pret ko tā būs — pret Maizīti vai pret prezidentu?

Prezidents ir patiesībā rīkojies ļoti drosmīgi un tieši tautas interesēs faktiski, nominējot mani.  It īpaši, ņemot vērā, ka arī es esmu kritizējis iepriekš prezidentu. Prezidents ir kā cienījams politiķis rīkojies atbilstoši tam, kā demokrātiskā valstī jārīkojas.

Prezidents bija skaidri pateicis, ka nevar būt situācija, ka premjerministram nav pielaides valsts noslēpumam.

Es domāju, ka mēs uz riņķi runājam šo jautājumu. Es jau sniedzu atbildi. Un par prezidentu varu teikt šobrīd, iepazīstoties ar viņu, tikai to labāko. Faktiski esmu pārliecināts, ka prezidents ilgā termiņā pieņems daudz valstij nozīmīgus lēmumus.

Ar kuru partiju balsīm jūs pašlaik rēķināties, un vai būtu gatavs vadīt valdību, kura Saeimā apstiprināta, pateicoties Saskaņas tiešam vai netiešam atbalstam?

Es negribu šodien nekādas manipulācijas izdarīt par šiem jautājumiem. Tā iemesla dēļ, ka notiek valdības veidošanas sarunas un mums ir konkrēts plāns, kā nonāksim līdz atbildības jomu sadalīšanai. Pagaidām līdz tam jautājumam neesam nonākuši.

Vai ar Saskaņu pagaidām nerunājat par atbildības jomām?

Jūs paši redzat, kādas politiskās partijas atrodas pie sarunu galda. Domāju, ka mūsu politiskais spēks ir parādījis pietiekami labas diplomātijas spējas nu jau vairāk nekā nedēļu pie viena galda turēt ideoloģiskus pretiniekus vai tādus pretiniekus, kas pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām ir teikuši «nekad!».

Jūs tagad runājat par tiem, kuri sēž pie sarunu galda, taču esat arī izteicies par labu «atvērtai koalīcijai». Vai jūsu iecere lūgt prezidentam likt uz balsojumu jūsu valdību, kaut gan tai nav pat pašreizējo sarunu partneru atbalsta, paredz to, ka jūsu valdību atbalstīs Saskaņa?

Mēs agrāk vai vēlāk nonāksim pie situācijas, ka Latvijā valdību vadīs KPV LV virzīts pārstāvis. Jūs esat droši vien sastapušies ar cilvēkiem, kam ir cīnītāja ideoloģija, un mēs neesam atnākuši šeit uz vienu nedēļu vai vienu mēnesi. Mans plāns būt politikā ir gadus desmit, divdesmit. Faktiski es šādā griezumā arī raugos uz to, kā tiek veidotas šīs valdības sarunas, kā tiek komunicēti visi jautājumi no mūsu puses presē, kādā veidā es sevi pasniedzu kā politiķis, un tamlīdzīgi. Šo jautājumu nevajag aprobežot tikai ar šo vienu nedēļu, kas notiek šobrīd.

Bet mēs šobrīd esam šeit atnākuši, lai uzzinātu, ko jūs darīsiet, ja 10. decembrī jums nebūs pašreizējo sarunu partneru atbalsta, un vai jūs tad rēķināsities ar Saskaņas atbalstu.

Mēs vēl neesam tādā situācijā. Es jums nevaru atbildēt uz šo jautājumu priekšlaicīgi. Kad būs tāda situācija, tad jums arī būs iespēja uzdot šo jautājumu.

Kā jūs tad atbildēsiet uz šo jautājumu?

Kad būs šāda situācija, tad arī būs jādomā atbilde.

Gobzema kungs, mēs nenākam intervēt jūs katru dienu, tāpēc vēlētos, lai tomēr atbildat šodien. Jūs lepojaties ar to, ka spējat nedēļu noturēt pie viena galda ļoti pretrunīgus politiskus spēkus…

Tas ir sasniegums!

Taču ar to valdībai nepietiks.

Tas, ko es gribu teikt visiem potenciālajiem nelabvēļiem, kas cer, ka Gobzemam nesanāks — Gobzemam sanāks! Agrāk vai vēlāk.

Kas jums sanāks?

Gan valdība, gan arī realizēti vēlētājiem dotie solījumi.

Un kāda būs tā valdība, kura jums sanāks?

To mēs redzēsim. Esam sarunu procesā, šobrīd man nav nekāds pamats padziļināti diskutēt. Visupirms man jāuzklausa sarunu partneru izteiktās vēlmes. Kad tās tiks pilnībā uzklausītas un būs izteiktas, tad arī par to varēšu runāt.

Tātad negribat teikt, nevis nezināt, kāda būs koalīcija?

Nevajag arī uzdot šādu pielādētu jautājumu. Šobrīd nevaru atbildēt uz jautājumu, par kuru mums vēl nav bijusi iekšēja diskusija valdības veidošanas sarunās.

Atļaujiet atsaukties uz vienu jūsu izteicienu, ko arī var dēvēt par pielādētu. Jūs teicāt, ka boikotēsiet sarunas par valdību, ja pats to neizveidosiet. Kāds tad būs plāns — palikšana opozīcijā ar Saskaņu vai, ja Bordāns paliek jums uzticams, pirmstermiņa vēlēšanas?

Ja Latvijas politikā jauni politiski spēki tiks nostumti malā un izveidosies situācija, kurā faktiski tiem nav nekādu izredžu būtībā piedalīties politikas procesa lemjošajā daļā — es domāju, ka šī situācija sabiedrībā netiks pieņemta. Sabiedrība jau tagad ļoti asi reaģē uz šo jautājumu, ko norāda arī reitingi, ka izstāšanās no Bordāna kunga sarunām dažām partijām ir pietiekami daudz maksājusi reitingos. Tas pats var sekot arī tālākajā procesā. Un ir jāsaprot, lai izstātos no sarunām ir nepieciešami argumeni pēc būtības — ja mēs sakām, ka mums ir tikai trīs jautājumi, par kuriem esam gatavi stāvēt un krist šobrīd un pārējos meklēt kompromisus.

Es nosaukšu piemērus. Administratīvi teritoriālā reformā visiem ir skaidrs, kur ir problēmas, visiem ir skaidrs, kur vēlamies nonākt, ir tikai dažādi viedokļi par ceļu. Izglītības reformā ir tieši tas pats, veselības aprūpes reformā pēc būtības arī tas pats. Jautājums ir tikai vienoties par ceļa karti, caur kādiem darbiem nonākt pie tā rezultāta, ko visi vēlas sasniegt. Un faktiski tie politiskie spēki, kas negribēs atbalstīt jautājumu risināšanu par medikamentu cenu samazināšanu vai OIK atcelšanu un azartspēļu ierobežošanu, es domāju, ka sabiedrība to arī tad varēs novērtēt.

Kā tad ir ar pārējiem jūsu priekšvēlēšanu solījumiem — pagājušas dažas nedēļas, un tos jau esat aizmirsuši? Piemēram, par ministriju skaita samazināšanu un valsts pārvaldes radikālu reformu — vai tas vairs nav darba kārtībā?

Nē, jums ir jāsaprot tāda lieta, ka mēs neesam nākuši eksperimentēt ar valsti. Mēs esam nākuši veikt pakāpeniskas, prognozējamas reformas, un administratīvi teritoriālās reformas ietvarā ietilpst ļoti daudzi jautājumi, kas saistīti ar valsts pārvaldes samazināšanu tajā skaitā, bet kas ir prognozējami. Tas pats attiecas uz nodokļu izmaiņām. Ir pilnīgi skaidrs, neviens nav pretinieks tam, un mēs esam to pauduši pirms vēlēšanām un paužam arī tagad, ka darbaspēka nodokļi tā saucamajām mazajām algām mums ir pārāk augsti, salīdzinot ar valstīm reģionā. Tas noved pie mūsu ražojošo komersantu nekonkurētspējas. Bet vienlaikus mēs sakām, ka šie jautājumi ir jārisina kompleksi. Mēs piedāvājam laika grafikā diskutēt, teiksim, izmaiņas nodokļos, līdz 20. gadam — izdiskutēt visu paketi komplektā ar administratīvi teritoriālo reformu, komplektā ar citiem pasākumiem. Tas ir komplekss pasākums.

Ņemot vērā jūsu nosauktās prioritātes, kādas ministrijas jūsu partija gribētu sev jūsu valdībā?

Mums nav tieksme uz amatiem, mums ir tieksme izdarīt to, ko redzam, ko šādā sadrumstalotā parlamentā var izdarīt. Mums nav neviena uzstādījuma par īpašiem ministru portfeļiem. Loģika teiktu, ka finanšu ministram tā kā vajadzētu būt kopā ar premjeru.

Un Satiksmes ministrija?

Mums nav tāds nepārvarams nosacījums, ka mums jābūt Satiksmes ministrijai, tas nekad nav bijis tāds.

Kāpēc nevēlaties Veselības ministriju, ja jums medikamenti ir tā «sarkanā līnija»?

Neuzdodiet atkal pielādētu jautājumu! Es nekad neesmu teicis, ka mēs negribam Veselības ministriju. Mēs gribam visas ministrijas. Bet mums ir sarunu partneri, un visupirms mums ir jāuzklausa sarunu partneru vēlmes.

Bet vai jūs turēsieties pie solījumiem par ministriju skaita samazināšanu un to aizstāšanu ar sekretariātiem, vai arī šajās sarunās esat no tā atteikušies?

Mēs rīt saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas diskusiju skaidrosim tieši jautājumus, kādā veidā, teiksim, šāds sekretariātu modelis var darboties, kas var palīdzēt reformēt.

Un cik ministrijas piedāvājat?

Mēs šobrīd nepiedāvājam nekādu ministriju sadalījumu, par to nav bijušas šobrīd diskusijas. Mēs pie tā nonāksim pēc sarunas par to, kādā veidā tiks veiktas reformas — tad nonāksim arī līdz ministriju portfeļu sadalījumam.

Kāpēc uzstājāt, ka valdības veidošanas sarunām jābūt konfidenciālām, pat piedāvājāt parakstīt kaut kādas konfidencialitātes vienošanās?

Tā nav taisnība! Arī Imants Parādnieks publiski ir teicis — nekad nav bijusi saruna, ka mēs kaut ko esam lūguši vai likuši parakstīt. Ir cita lieta, faktiski es domāju, ka šīs sarunas no visām valdību veidošanas sarunām patiesībā ir visatklātākās. Ja jūs nāktu katru dienu uz šiem preses paziņojumiem, mēs izdalām materiālus, par ko esam runājuši. Es neatceros nevienu tādu gadījumu Latvijas vēsturē, kad, iznākot no diskusiju apļa, tiktu doti uzskates materiāli, par ko ir bijusi saruna, kādi ir bijuši priekšlikumi. Tas, ko esam vienojušies, man liekas, ir džentlmeniski koleģiāli — mēs neapspriežam publiskajā telpā individuālus izteikumus iekšējā sarunu telpā, ko viens ir veltījis otram, lai nerastos pārpratumi. Tikai tas. Bet par visām sarunām maksimāli plaši pieejama informācija.

Kāpēc nav Kaimiņa kunga kameras tiešraides?

Prasiet Kaimiņam!

Jūsu partijas līderis ienāca politikā ar saukļiem par atklātību, viņš Saeimā visu filmēja.

Jūs taču visu to apsmējāt.

Vai šie principi ir tagad nolikti malā?

Es ļoti labi atceros rakstu, ko Ozoliņa kungs rakstīja un apsmēja šo.

Tad jūs klausāt visam, ko Ozoliņa kungs raksta?

Nē, nē, nē, tas nav tā!

Bet kā?

Prasiet Kaimiņa kungam. Es nekad vēlētājiem kā politiķis neesmu solījis kaut ko filmēt, prasiet Kaimiņa kungam.

Jūsu partija un jūs personīgi priekšvēlēšanu kampaņas laikā agresīvi vērsāties pret žurnālistiem. Vai esat atsaukuši iesniegumus pret Re:Baltica, ko augustā iesniedzāt Valsts policijai par neslavas celšanu un Drošības policijai par darbību pret Latvijas valsti?

Es divās daļās atbildi gribētu sadalīt. Pirmā daļa ir tas, ka mūsu viedoklis bija faktiski aizstāvēšanās uz nepamatotiem apvainojumiem un tikai. Iespējams, Latvijā nav pierasts, ka kāds atļaujas pateikt, ka žurnālisti… Teiksim, tajā pašā Šlesera kontekstā, tas izskanēja arī jūsu žurnālā, ka mēs esam Šlesera projekts, kas nav patiesība un nekad nav bijusi patiesība, kas ir klaji meli! Mēs aizstāvējāmies. Bet, ja runājam par kaut kādām procedūrām, ja godīgi, man nav laiks, interese, vēlme un faktiski tās lietas netiek aktīvi virzītas un netiks aktīvi virzītas.

Ko jūs ar to saprotat?

Sagatavotie dokumenti, kas vēsturiski bija sagatavoti, netiks iesniegti. Tie, kas ir tikuši iesniegti, man ir zināms, ka vienā situācijā ir lēmums neierosināt procesu — tas netiks pārsūdzēts, nav plāns eskalēt šo situāciju tālāk.

Es gribēju saprast pēc būtības — jums arī šobrīd šķiet, ka visa tā komunikācija ar sabiedrību un medijiem jums personiski, Kaimiņa kungam — vai tas bija labi, pareizi un atbalstāmi?

Es domāju, ka medijiem vajadzētu tomēr arī ieklausīties Romas pāvesta teiktajā. Ja jūs uzmanīgi esat sekojuši līdzi manām darbībām, es medijiem esmu atvainojies vairākkārt.

Tieši kurā vietā jūs atvainojāties?

Tā bija publiska tikšanās reize, un es atvainojos, tajā skaitā arī medijiem. Tas bija Galerijā Rīga 7. stāvā. Man šķiet, jūs arī bijāt tur klāt.

Es nebiju.

Tad es kļūdos. Bet tas bija publiski, tas bija tiešraidē. Jūs varat apskatīties, tas ir pieejams materiāls. Tāda situācija ir bijusi. Es kā politiķis esmu parādījis pietiekami stingru mugurkaulu, bet vienlaikus es gribu uzsvērt — tāda nomelnošanas kampaņa, kāda ir bijusi pret manis pārstāvēto partiju, nekad Latvijas politikā ne pret vienu nav bijusi! Turklāt bez neviena fakta! Mums nebija citu iespēju — mums bija jāaizstāvas, un mūsu aizstāvēšanās ir devusi rezultātu, jo cilvēki ir ieraudzījuši tos jautājumus un sāk paši pārbaudīt, nevis akli ticēt katrai informācijai.

Tad, jūsuprāt, tā bija valstvīra cienīga un atbalstāma rīcība?

Mums nebija citas iespējas, ņemot vērā to melno PR un milzu uzbrukumu, kas tika vērsts mūsu virzienā — ka mēs te Latviju nodosim, esam kaut kāds prokremlisks spēks un tamlīdzīgi.

Es pie tā paša jautājuma tikai vienu konkrētu piemēru. Jūs Drošības policijai uzrakstījāt, ka Re: Baltica mājieni, norādes, ka jūs, iespējams, atbalsta Šlesers, ir vēršanās pret Latvijas valsti — tā tas jāsaprot?

Nē, nē, tā ir vēršanās pret reputāciju, nevis pret Latvijas valsti.

Bet Drošības policija nepārbauda reputācijas lietas. Jums jāvēršas ar civilprasību tiesā.

Tajā konkrētajā brīdī mēs uzskatījām, ka tā ir apzināta iejaukšanās priekšvēlēšanu kampaņā, izplatot absolūti nepatiesu informāciju. Par to neliecina neviens fakts — par mūsu saistību ne ar kādu prokremlisku virzienu. Īpaši, ka mēs esam teikuši arī priekšvēlēšanu laikā, ka ir jāsaglabā līdzšinējais eiroatlantiskais kurss. Un attiecībā par Aināru Šleseru tieši tas pats! Es viņu nekad dzīvē… es viņu vienreiz dzīvē esmu redzējis.

Viens konkrēts fakts. Dienas Bizness pirms vēlēšanām pusotra miljona tirāžā izdeva laikrakstu, kurā reklamēja Saskaņu un KPV. KNAB vadītājs jau publiski ir izteicies, ka šis ir likuma parkāpums, un šobrīd to izmeklē. Vai šis izdevums bija jūsu kampaņas sastāvdaļa?

Nē, nebija. Ozoliņa kungs, sakiet, ko es varētu izdarīt? Es kā piemēru nosaukšu – ja žurnāls Ir divu miljonu eksemplāros izdotu mani slavinošu izdevumu, ko es tieši varētu izdarīt?

Mums būtu grūti izdot divus miljonus eksemplāru.

Bet es jums uzdodu šo jautājumu, lai jūs saprastu — kā mēs to varējām ietekmēt? Kā mēs vispār varējām zināt, ka kaut kas tāds būs?

Vai KNAB ir jau jums uzdevis jautājumus par šo lietu?

Es jums nemācēšu atbildēt uz šo jautājumu, jo ar organizatoriskiem partijas jautājumiem šobrīd nenodarbojos.

Ar Šleseru jūs neesot ticies, jūs sakāt.

Esmu vienu reizi vai varbūt divas reizes dzīvē pirms daudziem gadiem ticies publiskā pasākumā, sasveicinoties. Tas ir bijis vai nu bankas klientu pasākumos, vai Mercedes automobiļu reprezentācijas pasākumos, kur ir daudz cilvēku un tu, pieklājīgs cilvēks būdams, sasveicinies ar citiem.

Vai piekrītat Šleseram, ka Latvijai ir jāmaina dialogs ar Krieviju un bija uz simtgades svinībām jāuzaicina Putins, lai apskatās, ka viss ir labi?

Es negribu komentēt Šlesera kunga izteikumus, viņš nav politikā, un es domāju, ka viņam šobrīd nav īpaši plašas izpratnes par to, ko Latvijas politikā vajadzētu darīt.

Vēl atgriežoties pie attiecībām ar presi. Jūs pirms vēlēšanām solījāt, ka kļūsiet par premjeru un atlaidīsiet vismaz vienu konkrētu žurnālistu.

Nē, es tā neteicu. Es mazliet citādāk, es varu precīzi pateikt. (Latvijas Radio žurnālistam Edgaram Kupčam veltītajā tvītā Aldis Gobzems jūnijā rakstīja: «Kad būšu premjers, es Jūs atlaidīšu personīgi ne jau tāpēc, ka man nepatiktu, bet gan tāpēc, ka par nodokļu maksātāju naudu uzturētam cilvēkam ir jābūt neitrālam un objektīvam, nevis izņirgājoši pārākam. Es Jums maksāju algu, Kupča kungs, nevis otrādi.» — red.)

Jā, lūdzu.

Tas, kas bija konkrētajā situācijā — es teicu tādu tēzi. Sabiedriskā medija žurnālistiem — es nerunāju par privātiem žurnālistiem, teiksim, jūs kā privāti žurnālisti droši vien varat ieņemt kādu simpatizējošu vai nesimpatizējošu pozīciju. Jums ir visas tiesības droši vien to arī ļoti atklāti paust, bet sabiedriskā medija žurnālistiem manā ieskatā vajadzētu ieturēt maksimālu neitralitāti attiecībā uz savu personisko simpātiju izrādīšanu. Tāpēc tas ir sabiedriskais medijs, tā ir bijusi mana vienīgā tēze. Attiecībā uz atlaišanu — manī nav vispār revanšisma garšas un vēlmes. To pierāda tajā skaitā mana spēja sēdēt pie viena sarunu galda ar pieciem dažādiem sarunu partneriem.

Pirms vēlēšanām viens no jūsu saukļiem bija pret komunistiem varā. Kāpēc atbalstījāt Dūklava ievēlēšanu par Tautsaimniecības komisijas vadītāju?

Mūsu uzstādījums pirms vēlēšanām bija, ka atnikonstitucionāla koalīcijas padome kā institucionalizēta vieta lēmumu pieņemšanai ir ārpus Satversmes. Mēs uzskatām, ka lēmumi ir jāpieņem vai nu parlamentā, vai valdībā, nevis vēl kaut kur citur, kur piedalās neievēlētas personas.

Bet jautājums bija par Dūklavu.

Jā, jā, es tālāk saku. Mēs nekad priekšvēlēšanu laikā neesam teikuši, ka nesadarbosimies ar citām partijām, ja uzmanīgi būsiet pētījuši. Attiecīgi par Saeimas komisiju darbu — tāda bija visa parlamenta vienošanās, lai parlaments varētu uzsākt darbu. Sanāca faktiski visas parlamenta frakcijas un vienojās, kādā veidā kura partija virza kādu kandidātu, un, no šāda apsekta raugoties, šī saruna nebija par konkrētām amatpersonām. Šī saruna bija par konkrētu partiju pārstāvju virzīšanu, jo mēs arī saprotam, ka, ļoti iespējams, arī Aldis Gobzems vai Artuss Kaimiņš, vai Atis Zakatistovs vai jebkurš no KPV — Linda Liepiņa, Kaspars Ģirģens un tā tālāk — var kādam tīri personiski nepatikt. Bet mēs respektējam šo vienošanos, ko viss parlaments izdiskutēja. Mums var nepatikt kādi atsevišķi kandidāti, bet, ļoti iespējams, kādam nepatīk arī mūsu izvirzītās amatpersonas Saeimas komisijās.

Var apbrīnot vienu lietu jūsu sarunās par valdības veidošanu. Es atceros, kad Bordāns veidoja valdību, viņš ar ZZS runāja apmēram 20 minūtes. Kad jūs veidojat valdību, JKP runā ar ZZS jau cik? — šodien bija sestā sarunu kārta. Vai varat atklāt noslēpumu, kā jums izdevās komjaunieti Bordānu, kā jūs viņu dēvējāt pirms vēlēšanām, piedabūt runāt ar vecajiem komunistiem?

Jums patīk pielādētie jautājumi. Man ar Bordāna kungu ir labas attiecības, un mēs kā divas partijas, kas pārstāv jaunu politisku domāšanu, esam parādījuši, ka kopā esam pietiekami nopietns svars Latvijas politikā. Par sarunu procesu — tas ir tikai normāli, ka partiju vadība piedalās valdību veidošanas sarunās. Cits jautājums, kad valdība ir izveidota, ka lēmumi netiek pieņemti valdībā, bet tiek pieņemti kaut kur citur. Mums liekas, ka tas ir nepareizi.

Bet paga, jūs tā īsti neatbildat. Ja pareizi sapratu – Bordāns un viņa partijas cilvēki tagad sēž un mierīgi runā ar ZZS tāpēc, ka viņš ir kopā ar jums?

Sabiedrībai ir skaidri un gaiši jāsaprot — ja KPV un JKP turēsies kopā, tad neviens, kuram ir ļauni nodomi, viņus nav spējīgs objektīvi īstenot, jo dienas kārtību nosaka faktiski ļoti nopietna divu partiju sadarbība. Tāpēc es vienmēr esmu teicis arī tādu tēzi — un tā būs nepopulāra tēze -, ka problēma nav Aivars Lembergs vai Andris Sķēle, vai Ainārs Šlesers, problēma ir tajā, ka ir vesela virkne cilvēku, kas grib pakļauties šo personu lēmumiem. Bet, ja tu nepakļaujies un nosaki savu dienaskārtību, tad es tur problēmu neredzu. Otra lieta — pie šī saruna galda sēž radikālu ideoloģisku pretrunu pārstāvji. Absolūti liberālas idejas un ultrakonservatīvas, ultranacionālas — es domāju, ka šīs ideoloģiskās pretrunas ir daudz nopietnākas un daudz grūtāk pārvaramas, lai pie šādām ideloģiskām pretrunām varētu izveidot stabilu valdību.

Kāda ir KPV ideoloģija?

Jūs varētu precizēt jautājumu. Es domāju, ka mēs esam pro-biznesa orientēts politiskais spēks. Mēs esam politisks spēks, kurš uzskata, ka…

Ka politika ir bizness?

Nē, mēs uzskatām, ka bez atbildes uz jautājumu, kā valstij nopelnīt naudu, nav iespējams atbildēt uz jautājumu, kā to sadalīt pa konkrētām sfērām – pedagogiem, mediķiem un visu pārējo. Mūsu politika valstī ietver virkni problēmsituāciju, piemēram, kas saistītas ar elektrības cenām, darbaspēka nodokļiem, mazajām algām, kas neveicina konkurētspēju. Mēs sakām, ka ir jāpieņem savas valsts interešu aizsardzība, uzņēmēju interešu aizsardzība, jo tikai tādā veidā ir iespējams palielināt budžeta ienākumus un līdz ar to būs arī ko dalīt. Tā ir pirmā lieta.

Attiecībā par ideoloģiskiem jautājumiem, kas skar tādas klasiskas liberālas un konservatīvas idejas, es domāju, ka mūsdienu politikā šīs lietas pamazām tiek sagrautas. Pirms vēlēšanām mēs taisījām iekšēju diskusiju, kur mēs atrodamies partiju spektrā, un faktiski mēs varējām atrast savu vietu vairākās pozīcijās, atkarībā no jautājuma. Piemēram, mums bija tēze, ka [vajag] centralizēt izglītību zem viena saimnieka — zem valsts. Nu, tā pēc būtības ir uz kreiso flangu vērsta ideja, vai ne?

Nu, kā komunistiem.

Nu, es neteiktu, ka Īrijā ir komunisti, kur ir viena valsts augstskola. Uz otru pusi mēs sakām — pēc iespējas mazāk regulēt privāto sektoru. Tas jau ir galēji uz labējo pusi. Tālāk, mēs sakām, ka esam  nacionālas valsts idejas atbalstītāji, kas atkal ir uz vienu pusi. No otras puses — mūsu sajūta saka, ka tiem dažiem desmitiem nepilsoņu bērnu, kuriem nav pilsonība, to tomēr vajadzētu piešķirt. Tas ir uz otru pusi. Tādus jautājumus var ļoti daudz atrast. Man liekas, ka mūsdienu politikā šis dalījums patiesībā ir stipri jāpārskata, nav tikai tāds balts un melns.

Ja būtu jānosauc kāds Rietumu mūsdienu politiķis vai Austrumu — vienalga -, kuru jūs uzskatāt par labu vai paraugu, kurš tas būtu?

Es vienmēr esmu teicis, ka Vinstons Čērčils.

Nē, nē – no mūsdienu politiķiem.

Es negribētu komentēt citu valstu politiķus. Bet, jo vairāk lasu vēstures materiālus, jo vairāk manu autoritāti iegūst tāda persona Latvijas vēsturē kā Voldemārs Ozols. (Strēlnieku virsnieks, Latvijas laikā arestēts par pretvalstisku darbību un vairākkārt izraidīts no valsts, vēlāk Francijā darbojies kā PSRS izlūkdienesta pārstāvis — red.)

Jūs te vairākkārt pieminējāt gan koalīcijas padomes likvidēšanu, gan arī to, ka jums būs citāds lēmumu pieņemšanas process.

Nevis citādāks, bet tā, kā atbilstoši Satversmei ir jābūt. Mēs gribam stiprināt tieši parlamenta tiesības pieņemt lēmumus un stiprināt valdības tiesības pieņemt lēmumus un likvidēt faktiski institucionalizētu vietu, kur šie lēmumi iepriekš tika pieņemti.

Jā, un šajā kampaņā jūs vērsāties pret «vecajām partijām» un to aizkulišu spēlētājiem, piesaucāt arī Aivaru Lembergu un te arī Šķēli. Taču aiz partijas KPV vīd šobrīd ne mazāk ietekmīgā advokāta Rūdolfa Meroni nauda un intereses.

Lieciet faktus galdā, kur Rūdolfs Meroni ir ietekmējis KPV! Kaut vienu faktu! Tā ir nepatiesība, tā nav taisnība!

Mēs runājam par naudas līdzekļiem, ko Kaimiņa kungs saņēma no Meroni kunga kompānijām un uzņēmumiem.

Es runāju, pirmkārt, par KPV…

Kaimiņa kungs ir šīs partijas [veidotājs].

Jautājiet Kaimiņa kungam, kādas ir viņa finanšu attiecības. Tās nav manas finanšu attiecības un tās nav partijas finanšu attiecības, numur viens!

Jūs norobežojaties no sava partijas līdera Kaimiņa kunga saņemtas naudas?

Tas, ko es vēlos pateikt, Kaimiņa kungam ir tiesības veikt komercdarbību un būt īpašniekam komercsabiedrībā.

Bet ar ko jūs, piedodiet, esat labāks par tādiem ZZS politiķiem?

Nu, es nevaru atbildēt uz jautājumu, kur jūs jau esat jautājumā ielikusi tēzi «kāpēc jūs joprojām turpināt sist savu sievu?». Es domāju, ka jums jāpārformulē šis jautājums un mums ir jānoprecizē — KPV LV nav nekāda saistība ar katras personas individuāliem savā privātā biznesā veiktiem darījumiem. Partijai ir konkrēts ziedotāju skaits, kuru vārdi un uzvārdi ir izlasāmi KNAB mājaslapā. Mums citu ziedojumu nav un nekad nav bijis. Ja ir kādi citi fakti, lūdzu, lieciet tos galdā!

Partiju veido politiķi, kuri saņem privāti naudu no ietekmīgiem cilvēkiem. Jautājums, kā jūs vērtējat, vai Meroni ir jāsauc pie atbildības par naudas piesavināšanos Ventspils uzņēmumu pārvaldībā?

Nu, es domāju, ka mans iesniegums prokuratūrā atcelt Meroni no mantas glabātāja statusa pierāda to, cik mums ir cieša saistība ar Meroni.

Jūsu partijas vadībā divi cilvēki — Kaimiņš un Zakatistovs — ir aizdomās turētie krimināllietā par nelikumīgu partijas finansēšanu. Kā jūs pats balsosiet Saeimā, kad būs jālemj par viņu izdošanu kriminālvajāšanai?

Ņemot vērā, ka es pats esmu bijis arī viņu advokāts un bijis KNAB vienīgajā reizē, kad Artuss un Atis tika pratināti… Šīs pratināšanas bija aptuveni 10 minūtes, faktiski bez neviena jautājuma — mēs kopīgi noskatījāmies no vairākiem materialiem samontēto video un ar to viss pasākums beidzās, un vairs nekādas pratināšanas nav bijušas. Tad mēs darīsim ļoti vienkārši — mēs palūgsim iepazīties ar visiem materiāliem. Tad, kad iepazīsimies ar visiem materiāliem, tad attiecīgi tiks izlemts šis jautājums. Ja mums tos neviens nerādīs, tad mums nav nekāda pamata balsot par šī jautājuma izskatīšanu.

Tas nozīmē, ka jūs nepiedalītos balsojumā? Izietu no zāles, nespiestu pogu vai kā tieši?

Mēs sakām, ka demokrātiskā procesā Saeimas deputātam ir tiesības iepazīties ar to, par ko viņam liek balsot. Ja mūs iepazīstinās, tad situācija ir atkarīga no tā, ar ko mūs iepazīstinās.

2011. gadā, kad Saeima neizdeva kratīšanai Šleseru un deputāti arī nebija iepazinušies daudz dziļāk — vai deputāti pareizi rīkojās, neizdodot Šleseru kratīšanai?

Es domāju, ka situācija, kas notika šī gada 20. jūnijā tepat pāri ielai uz Saeimas kāpnēm, ir ārkārtas situācija. (Acīmredzot domāta deputāta Kaimiņa aizturēšana — red.)

Bet par to gadījumu lūdzu!

Bet es parunāšu par šo gadījumu. Diemžēl jums ir jāpieņem tas, ka es uz jautājumiem varu atbildēt tā, kā es varu atbildēt.

Kāda ir atbilde?

Tā situācija — ko atzīst faktiski visi tiesībsargājošo iestāžu vadītāji — neprasīja tādu skaļu un demonstratīvu spēka izpausmi, neprasīja noturēt izolatorā manus kolēģus. Kā man Artuss saka, vienīgais jautājums, kas tika uzdots, ir – kāds ir viņa personas kods.

Tad jūs nevēlaties atbildēt uz šo jautājumu?

Saprotiet, demokrātiskā valstī nevar piespiest Saeimas deputātu balsot par kaut ko, ko viņš nezina. Viņam ir jāiepazīstas.

Ja jūs toreiz būtu bijis Saeimā, jūs balsotu par Šlesera izdošanu?

Es toreiz nebiju Saeimā un nezinu tās lietas materiālus.

KNAB jau nesūtīja uz Saeimu visu lietu. Atsūtīja lūgumu izdot kratīšanai. Līdzīgi būs arī šoreiz.

Demokrātiskā valstī ir ļoti uzmanīgi jāskatās, vai ar šādām metodēm nevar aizskart, potenciāli no trases noņemt ikvienu politiķi. Tāpēc tam ir nepieciešams rūpīgs izvērtējums — nu, nevar pieļaut situāciju, kas notika 20. jūnijā uz Saeimas kāpnēm, tā bija demonstratīva varas izrādīšana. Tas pieprasa nevis aklu balsojumu un aklu uzticēšanos, tas pieprasa padziļinātu iepazīšanos ar pamatojumu, uz kura pamata tāds lūgums varētu tikt sagatavots.

To var pagriezt arī otrādi — ja tobrīd KNAB nebūtu tik demonstratīvi rīkojies, jūs te varbūt nemaz nesēdētu kā premjera amata kandidāts. Jums jau reitingi kāpa pamatīgi tieši pēc tā.

Protams, daudzi cerēja, ka tas būs — un ikdienišķā situācijā tas droši vien būtu politiskas partijas gals — , bet mūsu cīnītāju spēja ir tā, kas noveda līdz attiecīgajam rezultātam. Mēs esam ļoti kaujas spējīga organizācija, spējam izturēt ļoti nopietnus un smagus sitienus, un tas ir saistīts ar cilvēku personiskajām rakstura īpašībām.

Jūs pieminējāt kaujas spējas. Viens no jūsu pēdējo gadu lielākajiem kaujas laukiem bija Zolitūdes Maximas traģēdijas cietušo aizstāvība. Un es gribētu saprast – cik jūs par saviem juridiskajiem pakalojumiem nopelnījāt šajā Zolitūdes lietā?

Pirmkārt, man ir jāsaka, ka tas ir nepieklājīgs jautājums prasīt, ko es kā privātpersona esmu pelnījis vai neesmu pelnījis. Otrkārt, man ir jāsaka, ko es arī publiski esmu teicis — es publiski solīju, ka maniem klientiem nebūs man jāveic nekādi maksājumi par manis sniegto juridisko palīdzību, un viņiem arī nekad nav bijis jāsniedz.

Bet jums maksāja Maxima.

Man nav maksājusi Maxima.

Kura persona jums maksāja? Jo jūsu pakalpojumus apmaksāja.

Man nav maksājusi Maxima un man nav maksājuši klienti, un līdz ar to es atkal nevaru atbildēt uz jūsu pielādētajiem jautājumiem.

Vai taisnība, ka summu, kas līdzinās 15% no katras Maximas izmaksātās kompensācijas upuru ģimenēm, tie ir ap 800 tūkstošiem eiro —  šī ir summa, ko jūs esat saņēmis par saviem pakalpojumiem? Nevis no cietušajām personām, bet no otras puses.

Es jums varu atkārtot divas tēzes. Nav taisnība, ka cilvēki ir maksājuši.

Es to neteicu, Gobzema kungs, ļoti svarīgi, lai mēs šeit precīzi izietu cauri.

Nav taisnība, ka maksājusi Maxima. Un man ir vēl viena maza detaļa, kas man ir jāsaka. Tas, ko es esmu parakstījis, panākot 100 gadu laikā lielāko kompensāciju izmaksu cilvēkiem, ir konfidenciāls. Un, ja es šo dokumentu pārkāpju, tad man var draudēt zaudējumu atlīdzības prasības.

Es gribēju saprast, vai jūs saņēmāt no otras puses šajā lietā 800 tūkstošus?

Es jums atbildēju uz jautājumu. Kas ir otra puse? Otra puse ir Maxima.

Tas var būt ļoti dažādi nokārtots. Bet vai jūs saņēmāt atlīdzību?

15% atlīdzību konkrētajā lietā es neesmu saņēmis ne no Maximas, ne no cietušajiem.

Plašāk — no otras puses? Es nezinu, kā jums ir nokārtots šis te atlīdzības jautājums.

Es jums atbildēju. Kas ir otra puse? Definējiet.

Jūs slēpjaties aiz vārdiem, es jūs lūdzu pēc būtības atbildēt.

Viss, kas ir parakstīts konkrētajā dokumentā, ir konfidenciāls, un es par to nedrīkstu paust. Lūdzu, nespiediet mani veikt līguma pārkāpumu, kas man var draudēt ar finansiālām konsekvencēm, es to nekad nedarīšu.

Pirms laika jūs uzņēmāties šīs Maximas lietas. Šobrīd mēs esam situācijā, kurā jūs esat devies politikā. Pirms tam jūs esat zaudējis vismaz divas civillietas, kur jūsu neierašanās dēļ cietušie zaudēja.

Ko viņi zaudēja? Neviens neko nav zaudējis, cietušie ir saņēmuši kompensācijas.

Mēs runājam par konkrētām lietām, kur jūsu profesionālās darbības dēļ šo personu intereses netika aizstāvētas tiesā.

Indra, man ir ļoti žēl, ka jūs par to lietu neinteresējāties tad, kad es tās lietas vedu. Man tiešām ir ļoti žēl. Jūs nekad man neesat jautājusi nevienu jautājumu šajā sakarā, jūsu žurnāls arī. Bet tas, ko jums vēlos pateikt — konkrētie cilvēki ir saņēmuši simts gadu laikā lielākās kompensācijas morālā kaitējuma lietās Latvijas vēsturē!

Gobzema kungs, simts tūkstoši, jūsuprāt, ir tiešām cienīga atlīdzība par cilvēka dzīvību?

Tas jums jāskaidro Latvijas tiesu sistēmai. Diemžēl Latvijas tiesu sistēma ir šāda.

Jā, tas ir tas, ar ko jūs lepojaties!

Bet 100 tūkstoši līdz šim nav bijis nevienam. Līdz šim lielākās bija ap 20 tūkstošiem. Tas ir pieckārtīgs palielinājums.

Jūs arī publiski sacījāt, ka tiks nodrošināta turpinātība cietušo aizstāvībā, taču cietušie publiski runā, ka nav iepazīstināti ar jaunajiem advokātiem. Tāpat Vilgerts nevēlas uzņemties arī cietušo aizstāvību krimināllietā. Kā jums pašam šķiet, vai jūs neesat uzmetis cietušos šajā lietā?

Nē, es neesmu. Pirmkārt, es piedalījos visu cietušo kopsapulcē, izskaidroju šo situāciju. Šie līgumi tiek pārslēgti pamazām. Te ir jautājums, ka katram klientam ir tiesības izvēlēties sev advokātu. Numur divi, adokātam ir tiesības nekomentēt nekādus faktus. Numur trīs, ja mēs runājam par krimināllietu, nav nekādu šaubu, ka krimināllietā visas procesuālās darbības, kas no cietušo puses ir īstenojamas, ir īstenotas, un jāsaprot, ka tiesu debatēs vienīgais, par ko cietušie var runāt pēc būtības, ir kompensāciju summas apmērs. Par ko ir sniegti visi nepieciešamie paskaidrojumi iepriekš. Un vēl viena lieta, kas ir jāpasaka — gadījumā, ja būs nepieciešama pārsūdzība, šī pārsūdzība pavisam noteikti tiks nodrošināta. Es saprotu, ka no žurnālista viedokļa gribas uzpūst burbuli, bet kriminālprocess ir process, kurā cietušā iespējas ietekmēt procesa virzību ir stipri minimālas.

Tad, jūsuprāt, viņi var iztik bez advokāta šobrīd? Tas ir atbildīgi no jums kā profesionāļa?

Kriminālprocesā ir skaidri un nepārprotami rakstīts, ka cietušais īsteno savas tiesības tiktāl, cik viņš uzskata par nepieciešamu. Konkrētajā gadījumā no procesuālo darbību veikšanas viedokļa cietušais var iesniegt morālā kaitējuma kompensācijas pieteikumu, kas ir izdarīts. Uzturēt apsūdzību var prokurors. Pārsūdzēt var jautājumus par sodu un par morālā kaitējuma komepsnācijas apmēru, bet tas arī ir viss!

Traģēdijas gadskārtā Ir intervēja Aļonu Burvi, kuras vīrs gāja bojā viņas acu priekšā. Viņa veltīja jums ļoti asus pārmetumus par to, ka esat uzmetis upuru ģimenes. Citēju: “Acīmredzot uz mūsu rēķina viņš virzīja savu politisko karjeru. Klientiem apsolīja, bet neizdarīja.” Ko varat viņai atbildēt?

Aļona, protams, ir emocionāla persona, kura brīžiem ir bijusi arī pret mani draudzīgi noskaņota, brīžiem — nē. Tas pats pret Regīnu Ločmeli, brīžiem draudzīga, brīžiem — nē. Bet viņa nekad nav bijusi mana kliente un atšķirībā no maniem klientiem, cik man zināms, viņai ir bijis jāmaksā par sniegto juridisko palīdzību. Maniem klientiem nebija jāmaksā par advokāta sniegto juridisko palīdzību. Mani klienti ir saņēmuši maksimāli iespējami labākos nosacījumus, kādi vispār šīs lietas risinājumā ir bijuši iespējami, numur viens. Numur divi, ja skatāmies vēsturiski — es saprotu jūsu agresīvo toni, bet būsim godīgi — ja es nebūtu uzcēlis ar savu parakstu tās ļoti daudzās civillietas, mēs ne līdz kādam risinājumam vispār nebūtu nonākuši.

Kas jums par to liek domāt? Iespējams, kāds izcīnītu daudz lielākas kompensācijas šiem cilvēkiem, ja viņi būtu uzticējušies citiem advokātiem.

Kur tad ir tie citi advokāti, kas ir izcīnījuši daudz lielākas kompensācijas — nevajag pieņēmumu formā runāt par to, kā nav. Es saprotu jūsu vēlmi rakstīt negatīvu rakstu par mani, bet jums ir jāsaprot, ka man būs atbildes uz visiem jūsu jautājumiem.

Kamēr esam pie citātiem, es gribēju jūs nocitēt. Jūs savulaik Artusam Kaimiņam teicāt:  “Man arī likās, ka cilvēkiem baigi vajag izmaiņas. Nav tā. Tā visa ir ilūzija, nevajag viņiem neko. Viņiem vienīgais sestdien ir piedzerties un ka viņiem ir kotlete. Vairāk viņiem neko nevajag.” Vai joprojām tā uzskatāt?

Es vienmēr esmu uzskatījis, ka cilvēki, kas neaizstāv savas tiesības un necīnās par savu valsti vai pret netaisnību, acīmredzot viņi vēlas uz notiekošo noskatīties kā šovu. Un šajā kontekstā man ir jāsaka, ka jūsu cienījamie kolēģi no raidījuma De facto nopubliskoja manis kā privātpersonas pirms četrim vai pieciem gadiem veiktu privātas telefonsaras izrautu fragmentu, jo tas sarunas konteksts jau bija pavisam vienkāršs. Mēs runājām par faktu, ka cilvēki — viņi dusmojas un komentē internetā, bet tad, kad ir reālas darbības jāveic, viņi noskatās no malas, iepērkas veikalā. Internetā raksta dažādus neglaimojošus komentārus, bet savas tiesības patiesībā neaizstāv. Un tas konteksts ir jāmeklē tur — cik tad reizes Latvijā ir bijušas patiesi īstas demonstrācijas cilvēku interešu aizsardzībai? Es varu atcerēties precīzi vienu — pirms 28 gadiem, kad mēs atguvām neatkarību. Tad cilvēki aizstāvēja mūsu valsti un mūsu intereses.

Bija vēl Lietussargu revolūcija, varbūt nepamanījāt.

Kuru es apmaksāju daļēji, starp citu — to pasākumu Doma laukumā. Es biju viens no tiem, kas apmaksāja aparatūras uzstādīšanu, bet tā nebija īsta revolūcija. Tie bija desmit tūkstoši cilvēku varbūt. Tāda masveidīga cilvēku kustība …cilvēki ir vienreiz dzīvē pārskatāmā pagātnē aizstāvējuši. Loģiski, ja tu uz to visu noskaties kā uz šovu — kā tad viņam tur ies, izdosies, neizdosies, nu tad mēs paskatīsimies, pasmiesimies, papriecāsimies, parakstīsim komentārus, un tamlīdzīgi. Es vienmēr esmu cilvēkus aicinājis — esiet aktīvi, aizstāviet sevi, aizstāviet savu valsti. Ja cilvēkam neinteresē vairāk, kā uz visiem šiem notikumiem noskatīties kā uz šovu, tad, protams , man ir pamats izdarīt secinājumu, ka cilvēka dabā ir maize un izpriecas.

Vēl par saimnieciskiem jautājumiem. Jūs publiski esat izteicies, ka jums nav konta bankā un atlīdzību saņemat caur saviem ģimenes locekļiem. Vai varat, lūdzu, paskaidrot, kāpēc tā?

Šobrīd man ir bankas konts. Man ir bijis advokātu biroja konts, man nav bijusi nepieciešamība pēc daudziem bankas kontiem. Katrs savā dzīvē rīkojas tā, kā viņam ir ērtāk. Es savus ienākumus nebaidos atdot ģimenei, līdz ar to man nav bijis nepieciešams uzturēt virkni bankas kontu, par kuriem maksāt komisijas maksu.

Nevis virkni, bet kaut vai vienu.

Priekš kam? Ja man to nevajag? Kāpēc jūs mani spiežat uzturēt kaut ko, ko man nevajag? Tās ir arī manas izmaksas.

Es mēģinu saprast, kāpēc. Jums 2005. gadā noteikti bija bankas konts, jo jūs deklarējāt uzkrājumus bankā, un kas tad mainījās? Jūs devāties advokāta praksē un pēkšņi sākāt visus ienākumus pārskaitīt sievai? Kāpēc jums tas bija ērtāk?

Katram ir savs modelis. Es esmu solījis vienmēr atbalstīt savu ģimeni, man nav savu bērnu mātei kauns vai bailes atdot visus savus ienākumus. Man liekas, katra vīrieša pienākums ir rūpēties par savu ģimeni, nevis likt justies atkarīgam no manis, cik es tur atskaitīšu.

Tad jūs saviem personiskajiem izdevumiem, nezinu, degvielai vai kam, lūdzāt naudu sievai, vai kā tas notika?

Nē, man ir piesaistīta kredītkarte pie konta.

Sievas kredītkarti jūs lietojat?

Jā.

Vai tā tomēr nav savu ienākumu slēpšana?

Kāpēc slēpšana? Kāpēc man kā advokātam būtu kādam jārāda savi ienākumi? Kā Saeimas deputāts esmu atvēris speciāli šim nolūkam kontu — šie ienākumi, kurus es saņemu kā valsts amatpersona, visiem būs publiski redzami. Neesmu apskatījies, ja godīgi, man šķiet, ka pirmo avansu esmu saņēmis.

Par atalgojumu runājot — KPV solīja pielīdzināt deputātu un ministru algas lielāko valsts uzņēmu vadītāju atalgojuma līmenim. Tieši kuram līmenim? Piemēram, Jura Gulbja atalgojums pērn bija 32 tūkstoši eiro mēnesī, bet Āra Žīgura — apmēram 12 tūkstoši. Vai varat iezīmēt savu redzējumu šajā jautājumā?

Tas ir koks ar diviem galiem. Pirmais, ir skaidrs, ka valsts amatpersonām, tajā skaitā ministriem un deputātiem, būtu jāparāda kādi pietiekami labi rezultāti attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem sabiedrības labā. No otras puses, ja ļoti vēlamies, lai mūsu valsts pārvaldes lemjošos amatos iestātos patiešām īsta konkurētspēja, tad valsts nabagāka no tā nekļūs, tikai iegūs, ja mums būtu iespēja uzrunāt ministra posteņos ļoti spējīgus cilvēkus ar labām izglītībām. Domāju, ka desmit, piecpadsmit tūkstoši ir jāsaņem ministram. Tas varbūt izklausās cilvēkam, kas tādu algu nesaņem, ļoti daudz, bet būsim godīgi — cilvēki, kas vada lielus uzņēmumus, tajā skaitā privātajā sektorā, kuriem ir fantastiska pieredze un kas būtu ļoti labi vadītāji, nu, viņi objektīvi nenāktu uz to atalgojumu, kas ir ministriem.

Un deputātiem?

Arī deputātiem būtu jāpārskata atalgojums, bet tas nav aktuāls jautājums šobrīd.

Cik deputātam optimāli būtu jāmaksā?

Man ir grūti pateikt. Domāju, ka tas ir komplekss jautājums — cik mums ir plaša parlamenta vara, vai mums vajag 100 deputātus vai varbūt mazāk un labāk atalgotus. Tā ir tāda ļoti liela diskusija.

Bet deklarācijā jūs rakstāt, ka deputātiem un ministriem algas jāpielīdzina. Tad jūs tagad atkal atkāpjaties no tā vai jūs nebijāt izdomājis šo līdz galam, pirms rakstījāt?

Bijām visu ļoti precīzi izdomājuši.

Tad kādu algu jūs gribējāt deputātiem?

Kad tas brīdis pienāks, mēs arī prezentēsim publiski, bet no sākuma ir jāpierāda ar saviem darbiem, vispirms ir jānopelna nauda. Kad deputāti būs nopelnījuši un kad arī ministri, tajā skaitā arī es, būšu nopelnījis atalgojumu…

Cik tad jums vajadzētu kā deputātam maksāt?

Šeit nav svarīgi, cik man vajadzētu vai cik es gribētu — jautājums ir par to, kādā veidā panākt situāciju, lai politikā iesaistās pēs iespējas vairāk augstas raudzes intelektuāļi un cilvēki, kas ir sasnieguši daudz savās sfērās, kurās viņi strādā.

Par sasniegumiem runājot — Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir izslēgusi jūs no advokatūras. Kāda būtu jūsu atbilde tiem, kuri uzskata, ka cilvēks, kas izgāzies savā profesionālajā darbībā, nav piemērots premjera amatam?

Es neesmu izgāzies.

Jūs esat izslēgts par pārkāpumiem.

Jā, tieši tā, es esmu izslēgts par vienu vārdu. Sprances kundze, klausieties uzmanīgi, par vienu vārdu «bandīts». Un es tiešām gribu lūgt jūs mani nepārtraukt. Pirmkārt, es ar to situāciju varu tikai lepoties. Ja mēs salīdzinām ar šo klubiņu, tad Juris Rubenis arī ir bijis līdzīgā situācijā — kad ir jautājums jau iekšēji pacēlies par to, vai viņš ir vai nav piederīgs baznīcai, tāpēc, ka viņam ir atšķirīgs viedoklis.

Ir runa par baznīcu?

Paklausieties uzmanīgi! Kas šo lēmumu ir pieņēmis? Man jāatkārtojas laikam.

Nevajag atkārtoties.

Advokātu padomes priekšsēdētājs — Bunkus ģimenes pārstāvis. Priekšsēdētāja vietnieks — Bunkus ģimenes pārstāvis. Tālāk, Ivars Grunte — Bunkus interešu pārstāvis. Egils Radziņš — Maxima Latvija pārstāvis Zolitūdes lietā. Dmitrijs Skačkovs — apsūdzētā pārstāvis Zolitūdes krimināllietā. Lauris Liepa, viņa birojs pārstāvēja Tineo Zolitūdes lietā. Vēl viens advokāts pārstāvēja Zolitūdes lietā pretējo pusi. Ko es gribu teikt — jums ir maldīgs priekšstats, ka visa advokatūra ir pret mani. Ir ļoti daudz advokātu, kas ir manā pusē.

Nosauciet viņus.

Es, protams, nesaukšu. Tāpēc, ka mēs gatavojamies — tūlīt būs interesantas tiesvedības, interesanti pasākumi par dokumentu viltošanu. Par to, kas ir publiski nepatiesi teikts par lēmumu pieņemšanu, jo mēs bijām pagājušonedēļ negaidītā vizītē ar tiesu izpildītāju Advokātu padomē, pēc tam pie Laura Liepas un vēlreiz Advokātu padomē, kurā neatradās mana lieta. Kamēr šī lieta tika meklēta, izrādījās, ka neatrodas nekādi dokumentu oriģināli ar parakstiem. Un par ko tad mani izslēdza? Mani izslēdza par to, ka es publiski pateicu — uzskatu, ka advokāts, kurš gāja bojā, viņu nošāva, jo Bunkus bija bandīts. Bet es tā uzskatu arī šodien. Un Advokātu padome diemžēl vai par laimi nav domu policija, un atcerēsimies, ka Satversmes 100. pantā ir teikts — katram ir tiesības uz viedokli. Tas ir mans viedoklis. Un vēl — advokatūrā parasti izskata jautājumus, kas ir saistīti ar profesionālo darbību. Ja atceramies, kad un kādos apstākļos esmu runājis par advokātu Bunkus, es esmu runājis tikai un vienīgi politiķa darbības ietvarā priekšvēlēšanu laikā, nevis konkrēta juridiskā jautājuma risināšanā.

Gribu precizēt — Krimināllikumā bandītisms tomēr ir nozieguma veids, un jūs nevarat teikt, ka tas ir jūsu viedoklis.

Tas ir mans viedoklis, saprotiet, man ir tiesības uz viedokli.

Tad jau jebkuru varētu nosaukt arī par slepkavu, piemēram.

Man, piemēram, ir viedoklis par jums, tāpat kā jums par mani, un man ir tiesības to paust, tāpat kā jums ir tiesības.

Mēs pacelsim, cik daudz lietas patiešām reāli ir par profesionāliem pārkāpumiem, cik advokāti ir piesegti, tas viss būs laika gaitā. Es domāju, mēs varam gatavoties uz ļoti interesantiem notikumiem, kas sekos, ņemot vērā, ka Tihonova kungs ir uzvarējis procesu savulaik pie daudz sarežģītākiem apstākļiem. Tas, ko advokātu padome saka, ka es esot pārkāpis klienta noslēpumu, es ļoti atvainojos — manas advokāta darbības laikā nekad un neviens klients nav iesniedzis nevienu sūdzību par mani.

Bet kāds ir jūsu mērķis, tiesājoties par šo lēmumu — jūs gribat panākt, lai jūs atjauno advokatūrā?

Gan atjaunot, gan es lūgšu rosināt krimināllietas pret Lauri Liepu, es lūgšu rosināt disciplinārlietas pret visiem disciplinārlietu komisijas locekļiem, kas ir balsojuši par šī jautājuma izskatīšanu pie tiem apstākļiem, kādi ir dokumenti. Protams, es lūgšu piedzīt arī materiālu un morālu kompensāciju, tas ir pilnīgi skaidrs. Jums ir jāsaprot, pats esmu bijis daudzus gadus praktizējošs jurists, mani nebaida tiesvedības process.

Gobzema kungs, jūs uzsvērāt, ka paudāt savu personisko viedokli tobrīd, es tikai gribu saprast — tajā brīdī jūs bijāt advokāts. Vai jums advokātu ētikas noteikumi, principi vairs tajā brīdī nešķita svarīgi vai ievērošanas vērti?

Pirmkārt, advokāta ētika nevar būt augstāka par jebkuras personas pienākumu runāt par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem. Es rādīju arī dokumentus, ētika nav noklusēt iespējamus noziedzīgus nodarījumus, numur viens. Advokāta ētika nav saistāma ar politisko darbību — ja jūs rūpīgi lasīsiet Satversmes 28., 29. pantu, kurā skaidri teikts, ka Saeimas locekli nevar saukt pie disciplināras atbildības.

Jūs tad vēl nebijāt.

Es saku par jēgu, un jēga ir tāda, šīs darbības neviens sabiedrības loceklis nekad nav varējis asociēt ar advokatūru, bet tās vienmēr ir tikušas asociētas ar manām kā politiķa darbībām priekšvēlēšanu laikā.

Bet par ētiku?

Jums nav ar mani jāsarunājas kā mammai, kas tagad krata ar pirkstu, ja. Tonis arī tāds ir visu laiku.

Pasarg Dievs, nē! Es mēģinu saprast advokātu ētiku.

Advokāta tiesības uz viedokli nevar neviens ierobežot. Domāju, ka sabiedrība ļoti labi saprot —  mans viedoklis par to, ko es uzskatu pie tiem faktoloģiskajiem apstākļiem, kurus es zinu kā advokāts, man bija reāls pamats tā uzskatīt. Man neviens nevar aizliegt tā domāt.

Jums šķiet ētiski tas, kā jūs izpaudāties par cilvēku, kurš nespēj vairs sevi aizstāvēt, ja jūs pats ar vienu personu, kas sēž uz apsūdzēto sola par smagiem noziegumiem, esat veicis dažādas saimnieciska rakstura darbības? Es runāju par maksātnespējas procesiem un Māri Sprūdu. Tas ir ētiski?

Es nesapratu jūsu jautājumu. Ko es esmu veicis ar Māri Sprūdu?

Vai jūsu uzbrukumi Mārtiņam Bunkum, kurš bija noslepkavots un pats vairs sevi nespēja aizstāvēt, bija ētiski apstākļos, kad jums pašam ir bijuši apšaubāma rakstura darījumi ar Māri Sprūdu?

Kādi ir bijuši mani apšaubāma rakstura darījumi? Precīzi!

Maksātnespējas lietās, mēs esam konkrēti izrunājuši. (Žurnāls Ir jūlijā izjautāja Gobzemu un publicēja analīzi par viņa darījumiem maksātnespējas procesos. Tajā skaitā atklāja, ka Gobzems, kurš priekšvēlēšanu laikā atmaskoja administratoru “mafiju” NA politiķu rindās, pats vairākus gadus praktizējis biroja telpās, kas pieder bijušajam tieslietu ministram Gaidim Bērziņam un viņa partnerim — šobrīd smagos noziegumos apsūdzētajam administratoram Ilmāram Krūmam.  Tāpat viņš kā administrators kreditoru sapulces organizējis nu jau dažādos noziegumos apsūdzētā administratora Māra Sprūda “ķēķī” Antonijas ielā un strādājis roku rokā ar Sprūda komandas cilvēkiem — red.)

Jums atkal ir pielādēts jautājums bez jebkādiem faktiem. Lūdzu, arī ierakstiet tā. Tas, ko es paudu publiski, es nerunāju patiesībā par Bunku, es runāju par personām, kas piesedza un kas joprojām piesedz konkrētus noziedzīgus nodarījumus. Tas bija saturs, un saturu neviens acīmredzot, un jūs tajā skaitā…

Mārtiņu Bunku jūs nekādi neaizskārāt?

Nē, nu skaidrs, ka jūs, žurnāls Ir, nekad neesat rakstījuši par Bunku.

Es par ļoti daudziem administratoriem neesmu rakstījusi.

Jā, nu, diemžēl. Tas, protams, ir ļoti interesanti — pētot maksātnespējas jomu, tieši Bunkus jums kaut kā ir paslīdējis garām, lai gan nozarē visi ļoti labi zināja. Bet es gribētu, ka jūs tos faktus nosauktu par apšaubāmiem darījumiem, precīzi.

Ļoti detalizēti mēs jau izrunājām jūsu lomu Sprūda grupas uzņēmumu administrēšanā. Es domāju, ka šobrīd neiesim tam vēlreiz cauri. Tā būtu atsevišķa intervija.

Nē, nosauciet faktus! Ja jūs tādu apgalvojumu izsakāt, tad nosauciet kaut vienu! Nosauciet faktu, ko es esmu darījis pretlikumīgu kontekstā ar Māri Sprūdu! Vienkārši ir paust apgalvojumus, kuriem nav seguma. Es saprotu, es jums varu nepatikt, jums var patikt ar Bunkus saistītās intereses, jo jūs nekad maksātnespējas jomā par Bunkus neesat rakstījusi. Bet nevajag paust to, kā nav. Līdzīgi kā par Šleseru. Un es to saku ļoti cieti tā iemesla dēļ, ka tā nav taisnība. Tas, ko arī Ozoliņa kungs ir iepriekš rakstījis, ka man ir saistība ar Šleseru, tā vienkārši nav taisnība.

Šlesers acīmredzot tā neuzskata. Viņš jūs slavē kā labāko premjerministra kandidātu.

Nu un? Ja jūs būtu slavējuši, tad sanāktu, ka jūsu akcionāri ir saistīti ar mani personīgi?

Ja kādi cilvēki apmaksā pusotra miljona tirāžu, kurā stāsta par jums kā par labāko premjerministru, tad tas nav gluži tikai tāpēc, ka viņiem patīk jūsu frizūra.

Iespējams, es arī esmu labākais premjerministra amata kandidāts, bet es vēlreiz saku — nu, ja jūs būtu apmaksājuši tādu pašu tirāžu, kā es varēju tieši ietekmēt, lai tas nenotiktu?

Labi, tas ir tāds pieļāvums no Nārnijas un Harija Potera…

Nē, nu ko es varēju izdarīt?

Varbūt atgriezīsimies pie valdības veidošanas situācijas. Pašlaik jūs esat pateicis — ja jums neizdosies izveidot valdību, tad jūs boikotēsiet sarunas par nākamo. Un mūsu sarunas gaitā jūs pateicāt, ka jūsu partija un JKP būsiet kopā. Vai tas nozīmē — ja jūs neizveidosiet valdību, jūs kopā ar JKP neļausiet to izdarīt nevienam citam?

Būtu muļķīgi šodien apspriest jautājumus par to, kas varētu notikt pēc 10. decembra. Mums ir jāsagaida 10. decembris. Ja skatāmies vēsturiski, un tādi ir bijuši ziņu raksti laikrakstos, ka ļoti iespējams KPV LV varbūt netiks, varbūt tiks ar dažiem procentiem Saeimā. Tad ir bijuši raksti, ka Gobzems ir tikai formāls Ministru prezidenta amata kandidāts, jo ir pilnīgi skaidrs, ka viņš nekad netiks nominēts. Tad ir bijuši raksti, ka mēs būsim pēc vēlēšanām pavisam noteikti dziļā opozīcijā. Un tad ir situācija, kad ir nominācija un ir raksti, ka Gobzems pavisam noteikti neizveidos valdību. Sagaidīsim 10. decembri.

Vai jūs sakāt, ka jūsu paziņojums par to, ka jūs boikotēsiet sarunas par nākamo valdību, bija muļķīgs, jo tas jau būtu pēc 10. decembra?

Es saprotu, ka jums katrs otrais jautājums tāds pielādēts.

Bet jūs nupat pateicāt, ka būtu muļķīgi diskutēt.

Skaidrs, ka tas ir muļķīgi, jo līdz 10. decembrim ir iespējas izveidot valdību.

Vēl par jūsu attiecībām ar JKP. Vienu brīdi pavīdēja ziņa — man grūti pateikt, cik tas bija nopietni domāts, — par to, ka jūs varētu apdomāt apvienošanos.

Jā, es joprojām uzskatu, un es to arī uzturēšu savas partijas iekšienē — domāju, ka, šīs politiskās organizācijas apvienojot, tas politiskais potenciāls tikai pieaugs.

Kas ir kopīgais abām partijām?

Ir daudz kopīga, ir kaut kas arī atšķirīgs.

Bet kas tas ir? Kādas trīs lietas?

Tas ir skats, pēc kā ilgojas sabiedrība. Sabiedrība ir skaidri un gaiši pateikusi, ka tā ilgojas pēc jauna veida politikas. Faktiski mēs neredzam milzīgas ideoloģiskas atšķirības mūsu partijām. Tā kā tas jautājums agrāk vai vēlāk… Kā politiķis, kurš ir solījis darīt visu iespējamo sabiedrības saliedēšanā, es domāju, ka tas ir pirmais un diezgan loģiskais solis.

Vai uzskatāt, ka šī partija arī pro-biznesa veidojums? Viņi definējuši sevi kā ļoti konservatīvu. Jūs savukārt stāstījāt, ka jums tā ideoloģija atbilstoši situācijai — varat gan liberāli būt, gan konservatīvi.

Es domāju, ka tas ir visām partijā. Mūsu partijas dažas, kas saka, ka ir ļoti tādas vai citādas, atsevišķos lēmumos viņu darbības ir pilnīgi pretējas viņu paustajai ideoloģijai. Man liekas, ka mūsdienās, 21. gadsimtā, tās robežas domāšanā, kas ir bijušas gadsimtu iepriekš, ir mainījušās. Tas ir jautājums, kas pamazām tiks pārskatīts — nav vairs tādas klasiskas izpratnes tā iemesla dēļ, ka nepastāv vairs tāda klasiska strādniekšķira un klasiska aristokrātija.

Mums arī kādreiz jābeidz intervija.

Es sapratu, ka jums patīk ar mani sarunāties. Jūs sākāt ļoti agresīvi, pēc tam kļuvāt mierīgāks. Indra sāka mazliet mierīgāk, pēc tam ļoti agresīva palika.

Labo un slikto policistu pamīšus spēlējām. Bet es tomēr gribu saprast par apvienošanās ideju — jūs kaut ko praktiski darāt vai tā ir runāšana? Un vai jūs nepieviļat savus vēlētājus, kas tomēr izdarīja ļoti skaidru izvēli?

Es domāju, ka KPV LV un mans personiskais reitings tikai kāps, man ir pamats to tā uzskatīt.

Vai tas ir svarīgāks par vēlētāju interešu pārstāvēšanu?

Attiecībā pret vēlētājiem līdz šim esmu izpildījis visus savus dotos solījumus, ko es esmu varējis šajā īsajā laikā izpildīt.

Kā jums šķiet, vai pirmstermiņa vēlēšanās jūs iegūtu vairāk balsu?

Neapšaubāmi vairāk.

Īss jautājums — jā vai nē. Vai kādreiz esat izmantojis personisko apsardzi?

Jā, esmu.

Kāpēc?

Tāpēc, ka pie manas mājas notika ļoti dīvaina situācija, kas nekad nebija pieredzēta iepriekš. No brīža, kad es paziņoju, ka piedalīšos politiskajā procesā, manu māju sāka pastiprināti novērot nepazīstamas personas — es dzīvoju tādā vietā, kur faktiski nav nekādas kustības, kur kaimiņš nebrauc garām, kur sākās ļoti dīvaina kustība. Citreiz, teiksim, vienā dienā desmitreiz viena un tā pati mašīna nobrauc garām, pa nakti piebrauc pie vārtiem.

Un cik ilgu laiku tad jums bija tā apsardze? Vai arī turpinās?

Bija arī gadījums, ka priekšvēlēšanu laikā man aiz žoga bija šāvieni ar gāzes pistoli. Gaisā. Bet, nu, tādos krūmos, kur neviens nekad nav līdis.

Varbūt kāds pīles medīja?

Nu, tur nav tādi apstākļi, es jūs varu uzaicināt ciemos, nevajag ironizēt par šo situāciju. Ņemot vērā, ka bija priekšvēlēšanu laiks, un ņemot vērā, ka mana sieva ir grūtniece, tas radīja ļoti lielu spriedzi. Es nevarēju atļauties riskēt ar savu ģimeni, jo tā bija nesaprotama situācija. Man atbrauc viesi un brauc mājās, un viņi sūta fotogrāfijas, kas ir iesniegtas arī Drošības policijā, ka viņiem seko mašīnas no mūsu mājām. Tā nekad iepriekš nebija bijis. Un faktiski tas beidzās tikai tad, kad es par to jautājumu sāku ļoti skaļi publiski runāt.

Un saņēmāt kādu atbildi no Drošības policijas?

Nē, nesaņēmu nekādu atbildi.

Jums ir skaidrs, kas tad veica tās darbības, vai aizdomas par to?

Es nezinu, nē. Nu, kā es to varu zināt? Kā es kā privātpersona to varu konstatēt?

Es varu tikai minēt, ka jūs tagad jūtaties acīmredzot ļoti droši, jo nupat bija jūsu fotosesija tramvajā. Vai vienkārši ar jūsu Mercedes džipu kaut kas bija noticis?

Nevajag uztraukties par manām automašīnām, ar tām viss ir labākajā kārtībā. Man kā cilvēkam, kurš ir ievēlēts Saeimā — jebkāda spiediena izdarīšana pret personu, kas bauda īpašu imunitāti, tur ir ļoti nopietnas konsekvences. Tiešām šobrīd es neesmu novērojis tādu intensīvu kustību, kāda bija vasarā. Pieļauju, ka tā bija zināma tāda psiholoģiska ietekmēšana. Ja jūs uztraucaties par manu braukšanu tramvajā — tā turpināsies, es par to nekaunos. Kāpēc lai es nevarētu braukt tramvajā?

Kāpēc jūs savā džipā ne? Atdodiet to džipu tautai!

Es domāju, ka jūs manu sešus gadus veco džipu varētu droši likt mierā.

Tad tas ir pilnīgi jauns, ja Mercedes.

Papētiet dažu citu deputātu X6 automašīnu. Arī Pabrikam, starp citu, ir.