Par ārkārtas medicīnisko stāvokli NMPD un Veselības ministrijas rīcību

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālajā centrā (RRC) 2018.gada 9.novembrī tika izsludināta ārkārtas medicīniskā situācija, pamatojoties uz nepietiekamo cilvēkresursu daudzumu ikdienas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem Nr.948 ‘’Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi”, ārkārtas medicīniskā situācija (ĀMS) tiek izsludināta, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo skaitam. Saskaņā ar šo noteikumu 11.4.punktu ĀMS ārstniecības iestādē var tās vadītājs. To arī izdarīja NMPD direktore Liene Cipule. Ārkārtas medicīnisko situāciju var izziņot jebkura veselības aprūpes iestāde, tikai jautājums par tās apmēriem. NMPD skar visu sabiedrību, līdz ar to paziņojumam bija jābūt publiskam.

Ārkārtas medicīniskās situācijas izsludināšanas pamatojumus ir personālresursu trūkums NMPD Rīgas reģionālajā centrā.

Pēc Pasaules Bankas ieteikumiem, uz 15 000 iedzīvotāju vajadzētu būt vienai NMPD brigādei. Rīgas reģionālais centrs nebeidzas pie Rīgas robežām – tā apkalpes zonā ir arī Jūrmala, Olaine, Baloži, Ķekava, Ādaži, Baltezers, Saulkrasti, Vangaži un Salaspils. Pēc provizoriskajām aplēsēm, cilvēku skaits Rīgā un Pierīgā ir no 900 000 līdz 1 100 000. Saskaņā ar NMPD apstiprinātajiem plāniem ikdienā uz līnijas jābūt nokomplektētām 64 neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) brigādēm. Ideālā variantā tas būtu uz 15 625 cilvēkiem viena NMP brigāde.

Pēc pašlaik pieejamās informācijas, NMPD atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” Rīgas reģionālais centrs uz līnijas var nokomplektēt 28–45 NMP brigādes.

Tā ir uz 32 142 iedzīvotājiem viena NMP brigāde pēc sliktākajiem aprēķiniem, kas divas reizes pārsniedz Pasaules Bankas ieteikumus.

Ja vēl pierēķina iebraukušos tūristus, cilvēkus, kuri strādā Rīgā, bet dzīvo attālākās pilsētās, tad skaitlis ir vēl lielāks un to prognozēt ir grūti. Vidējais izsaukumu skaits Rīgas reģionālajā centrā svārstās no 500 līdz 700, un tas ir vidēji 15–20 izsaukumi vienai NMP brigādei. Izsaukumu skaits var būt krietni lielāks, nekā NMPD Rīgas reģionālā centra nokomplektētās brigādes spēj apkalpot.

Šis apstākļu kopums radīja apburto loku – ar katru dienu NMPD darbu pameta arvien vairāk darbinieku, un nenokomplektēto NMP brigāžu skaits turpināja pieaugt, par spīti Lienes Cipules centieniem šo ‘’ugunsgrēku’’ apdzēst.

Situācija veselības ministrei Andai Čakšai nebija nekāds noslēpums – ministrija par to tika informēta vairākkārt gan šogad, gan pagājušajā gadā. Sistemātiski lēmumi situācijas uzlabošanai NMPD netika pieņemti.

Līdz pienāca 2018.gada novembris, kad atlūgumus dažu dienu laikā iesniedza 15 NMPD darbinieki – 4 NMP brigādes.

Tas vienam reģionam ir ļoti daudz. Ja vēl parēķina jau esošo darbinieku deficītu, tad situācija veidojas pavisam dramatiska. Tāpēc lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir tikai loģisks un 100% pamatots.

Tālāk sekoja pats interesantākais. Man ir pilnīgi loģiski un saprotami – ja valstī iestājās krīzes situācija, tad nozares ministrs iesaistās problēmas risināšanā, proaktīvi uzdod jautājumus un meklē iespējamos risinājumus. Taču šajā situācijā viss izvērtās galīgi ačgārni – pašreizējā veselības ministre Anda Čakša nav sapratusi situācijas nopietnību un radušos situāciju uztver kā NMP dienesta darbinieku pieprasījumu pēc lielāka finansējuma atalgojumam. Šajā situācijā es gribu A.Čakšai atgādināt, ka nepietiekamais finansējums un nepieklājīgi zemais atalgojums ir viens no cēloņiem, kas ilgtermiņā radīja izsludināto ārkārtas medicīnisko situāciju.

2018.gada 12.novembrī veselības ministre tikās ar NMPD direktori, pēc sarunas devās uz valdības komitejas sēdi un paziņoja, ka risinājums ir atrasts – jaunnedēļ grozīsim MK noteikumus, un visi būs priecīgi un apmierināti.

Lieki piebilst, ka pēc 13.Saeimas vēlēšanām 12.Saeimas ministru spēja iedziļināties jautājumos kaut kur ir pazudusi.

Visi klusēdami noklausījās veselības ministres ģeniālo plānu, saprotoši pamāja ar galvu un turpināja neiedziļināties arī citos jautājumos.

Pēc dažām eksplozijām tviterī A.Čakša pieņēma lēmumu pati ierasties NMPD un aprunāties ar darbaļaudīm par sasāpējušo problēmu. Tikšanās notika 13.novembrī plkst.11.30 Rīgas reģionālā centra telpās. Uz tikšanos bija ieradušies ne tikai kolēģi no Rīgas, bet arī no citiem reģioniem. Ministres priekšā sēdēja apmēram 200–250 augstas raudzes NMP profesionāļu no dažādām Latvijas pilsētām, kuri visu 2018.gadu aktīvi bija centušies uzlabot situāciju NMPD. A.Čakšas vizītes mērķi bija neskaidri, jo jau tā piemuļķoto sabiedrību nav iespējams piemuļķot vēl vairāk. Tikšanās laikā viņa atkārtoti nodemonstrēja, ka nav izpratusi situācijas nopietnību un ārkārtas medicīniskās situācijas patiesos cēloņus, un tikšanās tika pabeigta ar to, ka risinājums ir jāatrod nākamajai valdībai.

Lieki atgādināt, ka situācija ir šeit un tagad. Pacients klīniskajā nāvē ir jāreanimē tagad, nevis jāgaida, kad pēc stundas ieradīsies nākamais ārsts, jo mans darbalaiks ir beidzies.

Cik saprotu, ar Andu Čakšu runāt vairs nav jēgas. Te būs ieteikums nākamajam veselības ministram, premjerministram un finanšu ministram – pirmā darba diena jums ir jāsāk ar NMPD krīzes atrisināšanas plāna izstrādi (ja tur vispār būs ko glābt) un izpildi, jo, ja nebūs neatliekamās medicīniskās palīdzības, tad nebūs veselības aprūpes vispār. Pagaidām lai ievainotais organisms turpina noasiņot, jo ķirurgs ir aizgājis mājās…

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, NMPD brigādes ārsts, anesteziologs, reanimatologs.