KNAB izbeidz kriminālprocesu par miljons eiro kukuļa piedāvāšanu Jurašam 3

Juris Jurašs. Foto: LETA
Print Friendly, PDF & Email

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu par, iespējams, miljons eiro liela kukuļa piedāvāšanu toreizējam (KNAB) Operatīvo izstrāžu daļas vadītājam un patlaban Saeimā ievēlētājam Rīgas domes deputātam Jurim Jurašam (JKP).

Kriminālprocesā pirmstiesas izmeklēšana pabeigta un šogad 11.septembrī pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, aģentūrai LETA norādīja KNAB.

Likumā minēti vairāki punkti, kādos gadījumos sāktais kriminālprocess ir jāizbeidz. Lietu izbeidz, piemēram, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums, izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva vai arī iestājies noilgums.

Jurašs aģentūrai LETA teica, ka šis ir prognozējams un likumsakarīgs KNAB lēmums, jo pusotru gadu pēc kukuļa piedāvāšanas izmeklēšana ir bijusi novēlota un formāla. “Varu izteikt tikai nožēlu, ka netika savlaicīgi reaģēts un faktiski izdarīts viss, lai noziegumu neatklātu,” norādīja Jurašs.

Publiski zināms par šo kriminālprocesu kļuva 2017.gada februārī. Toreiz Jurašs apliecināja, ka viņš bija ieradies savā bijušajā darbavietā liecināt par sev zināmajiem faktiem. Jurašs jau toreiz vērsa uzmanību, ka laiks kopš kukuļa piedāvāšanas ir pagājis pārāk liels – aptuveni pusotrs gads, līdz ar to jo ilgāks laiks pagājis, jo grūtāk ir pierādīt jebkuru noziegumu, “kur nu vēl tādu, kas prasa specifiskus izmeklēšanas pasākumus, kas jāveic jau pašā sākumā.”

Jurašs 2016.gada vasarā bija publiski paziņojis, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus – žurnālu “Ir” un Latvijas televīziju. Atbilstoši kārtībai Jurašs, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu, pats nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.

Streļčenoks toreiz paziņoja, ka Juraša paziņojumi par nereaģēšanu uz kukuļdošanas gadījumiem ir “kārtējā trauksmes celšanas imitēšana”.

Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību, taču prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēla Zalužinska pagājušā gada 15.jūnija lēmumu.

Lieta tika nodota atpakaļ Drošības policijai un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt. Drošības policija (DP) šodien aģentūrai LETA vēl nav atbildējusi, vai lietā turpinās izmeklēšana.

Komentāri (3)

Ivars Kesenfelds 28.10.2018. 14.51

D….. Virsprokuroru miltos..

0
0
Atbildēt

0

fzss 25.10.2018. 01.59

un visi korī draudzīgi rāva vaļā: tur nebij nekastur nebij nekas, tik krūmiņš kustējās ! :DDDDDDDD noziedzīgie kopā ar apsūdzamajiem…

0
0
Atbildēt

1

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu