Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk.

Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

Iepriekšējās krīzes pieredze māca būt piesardzīgiem

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzlēca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Kopš iepriekšējās ekonomikas krīzes sākuma ir pagājuši jau 10 gadi. Visās trīs Baltijas valstīs saražoto preču un pakalpojumu apjoms ir pārsniedzis pirmskrīzes augstāko punktu, un tas turpina strauji augt, izaugsmes tempam jau vairākus gadus pārsniedzot savu potenciālu. Ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums, kura efektu Latvijā un Lietuvā vēl pastiprina iedzīvotāju skaita samazināšanās, arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Bezdarba līmenis ir 10 gadu zemākajā punktā. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas un radot bažas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Uzkaršanas indekss rāda, ka ekonomikas temperatūra kāpj

Swedbank ir izveidojusi ekonomikas uzkaršanas indeksu, kurš mēra ekonomikas temperatūru Baltijā. Temperatūras attīstībai regulāri sekosim līdzi. Indeksa pamatā ir aktuālās situācijas salīdzinājums ar vidējām attīstības tendencēm kopš 2005. gada līdz šim brīdim sešos indikatoros – kreditēšanas pieaugumā, bezdarba līmenī, inflācijā, tekošā konta bilancē, algu un produktivitātes izaugsmes starpībā, kā arī dzīvokļu cenu un algu attiecībā. Augot indeksam, aug arī pārkaršanas riski. Indekss sāk norādīt uz ekonomikas pārkaršanu, kad tā vērtība pārsniedz nulles atzīmi un turpina strauji augt.

Indekss rāda, ka ekonomikas temperatūra pēdējo gadu laikā ir pietuvojusies pārkaršanas zonai visā Baltijā, bet to vēl nav sasniegusi. Turklāt gan pati indeksa vērtība, gan tās tendence (proti, cik strauji tā aug) visā Baltijā patlaban ir būtiski zemākas nekā tās bija 2007.-2008. gadā. Visaugstākie pārkaršanas riski ir Lietuvā, bet Latvija un Igaunija daudz neatpaliek. Lai gan saskaņā ar aptaujām biznesa un mājsaimniecību optimisms ir diezgan augstā līmenī, Latvijā un Igaunijā kreditēšana aug lēnāk nekā ekonomika, Lietuvā tā aug līdzīgi kā ekonomika, un nekustamo īpašumu tirgū burbuļu nav.

Arī tekošā konta bilance svārstās ap nulli visā Baltijā un pagaidām trauksmi neceļ. Indikatoru līmenī visās trīs valstīs visizteiktākie pārkaršanas riski tiek novēroti darba tirgū. Tomēr, lai gan bezdarba līmenis tuvojas vēsturiski zemākajam punktam un atrast darbaspēku ir arvien lielāks izaicinājums, algu izaugsme pagaidām tikai nedaudz pārsniedz produktivitātes kāpumu un augošo darbaspēka izmaksu ietekme uz inflāciju ir mērena. Ja darbaspēka trūkuma problēma turpinās saasināties, veicinot ar produktivitātes pieaugumu nesamērīgu un strauju algu kāpumu, tas radīs pārkaršanas riskus arī citur ekonomikā.

Politikas veidotājiem ar vēsu prātu jāīsteno piesardzīga ekonomikas politika

Lai gan Baltijas valstu ekonomikas uzsilst, no pārkaršanas ir iespējams izvairīties vai vismaz mazināt tās sekas, īstenojot piesardzīgu monetāro un fiskālo politiku. Eiropas Centrālā banka šobrīd īsteno ļoti stimulējošu monetāro politiku, un paies laiks, kamēr tās politika atgriezīsies vismaz neitrālā līmenī (ne stimulējoša, ne ierobežojoša). Nacionālo centrālo banku rīcībā Baltijā vēl ir citi mehānismi, ko iedarbināt, ja kreditēšanas un nekustamā īpašuma cenu pieaugums kļūst pārlieku straujš, bet papildu pasākumi šajās jomās pagaidām nav nepieciešami.

Tagad būtisks uzsvars ir jāliek uz piesardzīgu fiskālo politiku. Tā vietā, lai veidotu budžetu ar deficītu un dotu papildu enerģiju jau tā straujajai ekonomikas izaugsmei, būtu jāveido rezerve, lai ekonomikas izaugsmes vilciena skrējienu piebremzētu, tādējādi izvairoties no pārkaršanas.

Baltijas valstu politikas veidotājiem vajadzētu arī aktīvi domāt par strukturālu un kvalitatīvu pārmaiņu ieviešanu dažādos ekonomikas sektoros, tādējādi sekmējot ekonomikas potenciālo izaugsmi un efektīvāku resursu sadalījumu.

Latvijā šobrīd notiek jaunās valdības veidošanas process, kur neatņemama sastāvdaļa būs prioritāšu definēšana. Kamēr ekonomikā ir labie laiki, budžetā ir jāveido rezerve un jāīsteno pasākumi, kas mazinātu pārkaršanas riskus un celtu nākotnes potenciālo izaugsmi. Piemēram, darba tirgus iegūtu no efektivitātes uzlabojumiem, kas mazinātu strukturālo bezdarbu (lielāks uzsvars uz mobilitātes pasākumiem, pārkvalifikāciju un mūžizglītību), kā arī izglītības sektora kvalitātes celšanas. Izglītības satura reformas sākšana ir apsveicama, bet ļoti svarīga būs arī tālāka reformas īstenošana. Darba tirgus pārkaršanu var mazināt arī, piemēram, atvieglojot imigrācijas nosacījumus kvalificētam darbaspēkam vai darbaspēkam cikliskajās un strauji augošajās nozarēs (piemēram, būvniecībā).

Autore ir Swedbank vecākā ekonomiste