Sapnis lidot

Ingus Augstkalnsun Ivars Beitāns, SIA Aerodium līdzīpašnieki. Foto — Edmunds Brencis
Ieva Jakone
Print Friendly, PDF & Email

Te cilvēki nebaidās sapņot un izskatīties muļķīgi, vedot ekskursijā pa šķietami parastu biroju, stāsta uzņēmuma Aerodium līdzīpašnieki. Uzņēmums ražo vēja tuneļus, nodrošina tajos lidošanas mācības un elpu aizraujošus lidošanas priekšnesumus

Uzņēmuma Aerodium biroja sienas rotā joku bildes no korporatīvajām ballītēm. Uzņēmuma valde spilgtos aerobikas tērpos, inženieri aiz tumšām saulesbrillēm pie sintezatora taustiņiem. Pie tualetes pievilkšanās stienis — pirms ieiet, desmit reizes jāpievelkas. «Katra jauna ideja sākumā cilvēkiem liekas tik jocīga, ka tiek izsmieta. Šeit esam radījuši vidi, kurā mēs spēlējamies,» stāsta uzņēmuma īpašnieki.

Pasaule par Aerodium uzzināja Turīnas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā 2006. gadā, kad akrobāti uzlidoja vairāku metru augstumā un izpildīja žilbinošus trikus. Tagad klienti viņiem vairs nav jāmeklē. Nesen vienas nedēļas laikā e-pastus atsūtījuši trīs no pasaules ietekmīgāko izklaides kompāniju topa, bet pirms diviem gadiem pēc aktiera Toma Krūza pieprasījuma viņi uzbūvēja lielāko vēja tuneli pasaulē — tajā filmētos trikus var redzēt jaunajā filmā Neiespējamā misija: Sekas, ko šobrīd rāda kinoteātros.

Izrāviens

Pirms 13 gadiem Siguldā tika atklāts pirmais vēja tunelis Latvijā un visā Austrumeiropā. Ideju Ivars Beitāns atveda no ASV, bet pašu iekārtu — no Kanādas.

Nejauši viņš satika savu pašreizējo biznesa partneri Ingu Augstkalnu, kurš tolaik veidoja raidījumu par alternatīvajiem sporta veidiem. Ingus bija atbraucis izvaicāt Ivaru par gumijlēkšanu, kuru viņš bija ieviesis Latvijā, bet intervijā uzzināja arī par ieceri uzstādīt vēja tuneli. Ingus, kurš nodarbojas ar ekstrēmiem lēcieniem no torņu un antenu virsotnēm, ar lielu prieku sāka darboties Aerodium kā instruktors. Tunelis plīsa, to nepārtraukti nācās labot. Turklāt tas ļoti skaļi rūca. «Šo iemeslu dēļ mums nācās kļūt par inženieriem,» stāsta Ivars, kuram ekstrēmie sporta veidi nekad nav bijuši sveši. Savulaik viņš darbojās Rīgas kinostudijas kaskadieru grupā Kurbads.

Tā paša gada augustā e-pastā pienāca pieprasījums pēc vēja tuneļa kādam vārdā nenosauktam šovam. Ingus samontēja īsu video, rādot, kādus trikus var veikt Siguldā. «Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs,» atbildēja interesenti un pieteicās uz klātienes vizīti. Ciemos atbrauca Turīnas olimpisko spēļu režisora Marko Baliča komanda. «Jūs esat labākie no tā, kas pasaulē pieejams,» viņi slavēja latviešus, paverot neticamu iespēju — uzstāties olimpiskajās spēlēs. Jaunajai iekārtai motoru un vēja tuneļa sirdi viņi nopirka Kanādā, pārējo pasūtīja ražotājiem uz vietas. Itāļi gribēja skatuvē iemontējamu vēja tuneli bez sieta apkārt. Līdz šim neviens pasaulē neko tādu nebija radījis.

«Bizness bija riskants,» atceras Ivars. Samaksu itāļi solīja tikai tad, kad priekšnesums tiks veiksmīgi izpildīts. Latvieši aizbrauca uz Turīnu, uzstādīja iekārtu, bet… «Pat tie čaļi, kas daudzmaz mācēja lidot, Turīnā vairs neko nemāk,» atceras līdzīpašnieki, kas arī paši lidoja olimpisko spēļu priekšnesumā. Noņemot sietu, akrobāti vairs nespēja noorientēties. Režisors neauklējās — iemācieties lidot vai vāciet to krāmu prom! Treniņiem bija aptuveni divas nedēļas. Sāka četros no rīta un sešos bija jābeidz, jo stadionā nāca sportisti. Un viņiem izdevās! Itāļu režisoram noslēguma ceremonija atnesa milzu panākumus — viņš kļuva par visu sekojošo olimpisko spēļu režisoru. Aerodium savukārt ieguva slavenus klientus visā pasaulē, to vidū Walt Disney, Toms Krūzs, Džekijs Čans un Bahreinas šeihs.

Nav racionāli lidot

Lecot ar izpletni, cilvēks sasniedz ātrumu aptuveni 180 līdz pat 270 km/h. Lai gaisa plūsma paceltu uz vēdera gulošu cilvēku vēja tunelī, pietiek ar aptuveni 200 km/h. Aerodium inženieri panākuši 300 km/h lielu ātrumu. Jo lielāks ātrums — jo brīvāk cilvēks var lidot, skaidro komanda. Turklāt tikai daži cilvēki pasaulē tik lielu ātrumu spēj savaldīt. Lai turētos vēja plūsmā, ķermenis ir jāizmanto kā liels spārns. «Jo lielāka ir bura, tu celies augšā. Kad saliecies mazāks, krīti,» vienkāršoti skaidro līdzīpašnieki.

Pasaulē kopumā esot uzbūvēti kādi 200 vēja tuneļu, un tikai desmitā daļa no tiem ir atvērti — bez stikla sienām riņķī. Visus atvērtā tipa tuneļus būvējuši Aerodium, kas ir vienīgie šādi ražotāji pasaulē, lai gan pēc klientu pieprasījuma būvē arī slēgtos tuneļus. Detaļas komanda ražo uz vietas pie vairākiem vietējiem ražotājiem. Stikla tuneļos lidot esot vieglāk. Ja kļūdies, atsperies pret sienu un esi atpakaļ gaisa plūsmā. Atvērtajos tuneļos kļūda nozīmē izkrišanu no vēja plūsmas, taču tie ļauj izpildīt daudz sarežģītākus un iespaidīgākus trikus. Tas ir iemesls, kāpēc klienti, kas meklē elpu aizraujošu šovu, uzmeklē Aerodium. Atvērto tuneli viņi uzbūvējuši, piemēram, Šanhajas Disnejlendā, kur 15 reizes dienā notiek Karību jūras pirātu šovs. Lai Ķīnas cirka akrobāti iemācītos lidot un taisīt trikus, bija vajadzīgs gads. Tikmēr šovos uzstājās latvieši.

«Atvērtie tuneļi bija vēja tuneļu sākums. Jau tūkstošgades sākumā tā likās novecojusi tehnika, bet mēs tai iedevām jaunu elpu — palielinājām ātrumu, samazinājām skaņu,» skaidro Ingus.

Lai tehnoloģijas arvien attīstītu, Aerodium komandā, ko veido aptuveni simt darbinieku, puse ir inženieri. «Tā ir priekšrocība. Mums ir produkts ar augstu pievienoto vērtību. Varam atļauties algot labākos. Ļoti daudzi inženieri, kas strādājuši ārzemēs, savās firmās bijuši zvaigznes. Šeit līmenis ir tik augsts, ka viņi vairs neizceļas — ir daļa no komandas, kuras performance ir ļoti augsta,» uz mirkli satikts, pastāsta Aerodium galvenais inženieris Kristiāns Rimkus. Viņš uzskaita prestižas kompānijas, no kurām atvilinājuši atpakaļ latviešu inženierus, to vidū Bombardier un Airbus.

Kopumā Aerodium komanda līdz šim izbūvējusi aptuveni 50 vēja tuneļu visā pasaulē. Ne visi paredzēti izklaidei. Piemēram, Marokā vēja tuneli lieto armijas vajadzībām. Tuneli pasūtījusi arī Lībija, kur gan pēc Muamara Kadāfi gāšanas tas nekad nav darbināts. Bahreinas šeiham uzbūvēts tunelis, lai viņš varētu nolaisties no sava biroja līdz ēkas izejai — lifta vietā. «Kas mājās tur tīģeri? Kura garāžā ir Bugatti? Kurš brauc uz darbu ar helikopteru? Mūsu klienti to dara. Vēja tuneļa pirkums pārsvarā ir neracionāls. Nav racionāli lidot,» Ivars stāsta un atklāj fantastiskus piedzīvojumus, kādus pieredzējis, piepildot pasaules bagātāko cilvēku fantāziju — lidot. «Pat Latvijas prezidents neaizies mājās pie Bahreinas šeiha un nebrauks ar viņa Bugatti. Es esmu bijis pie Azerbaidžānas prezidenta mājās. Redzējis baseinu pilnu ar haizivīm. Esmu redzējis maza bērna privāto kazino. Bijis kamieļu skaistuma konkursā pie Saūda Arābijas karaļa. Taisījis matraci Īlona Maska SpaceX raķetei. Es realizēju savus sapņus,» par biznesu un dzīvi stāsta Ivars.

Holivudas kamerās

Slavenais Holivudas aktieris Toms Krūzs jau desmit gadus gribējis savās filmās izmantot vēja tuneļus. Bet — kā nofilmēt, ja riņķī ir sienas? Londonā dzīvojošais aktieris savai specefektu firmai paziņoja, ka jaunākajā filmā Neiespējamā misija grib lēkt ar izpletni no desmit kilometru augstuma. Tas ir bīstami, jo retinātajā gaisā var zaudēt samaņu, turklāt Krūzs nav trenējies izpletņa lēkšanā. Lai apgūtu vajadzīgās prasmes, kompānija sazinājās ar Aerodium — pasūtīja vēja tuneli un komandu treniņiem.

«Dienas pirmajā pusē mums neteica, kas tā par filmu. Pēc tam pačukstēja — tas ir Tomam Krūzam,» smaida Ivars. Krūzam iepatikās. Labākais Aerodium lidotājs Toms Īvāns, Ginesa rekorda īpašnieks, aktieri samusināja: «Jā, šis ir forši, bet ir vēl labāki tuneļi.» Krūzs iedegās ziņkārē. Gribēja pasaulē lielāko tuneli. Vai varam? Toms Īvāns rakstīja īsziņā Ivaram. Varam! Ivars atbildēja, lai gan tobrīd vēl pats nespēja aptvert, kā tiks ar šo izaicinājumu galā. Līgumu Aerodium parakstīja aizpagājušā gada aprīlī, un jau augustā vajadzēja nogādāt uz Londonu gatavu tuneli.

Normālos apstākļos tas prasītu vismaz gadu. Inženieru komandas durvis divas nedēļas bija aizslēgtas, viņi strādāja bez brīvdienām no agra rīta līdz vēlam vakaram, noliekot malā visu citu. Ivars gāja pie ražotājiem — vai nu ņemiet pasūtījumu, atsakoties no visām citām prioritātēm, vai neskarieties tam klāt! Viņiem izdevās. Pasaulē lielākais vēja tunelis ir 6,5 metrus plats. «Izklausās maz, bet katrā centimetrā jānodrošina plūsmas ātrums. Lai to darbinātu, mums bija četri ģeneratori, katrs pa vienam megavatam. Viens megavats — tā ir mazā elektrostacija,» skaidro Ivars. Un Ingus piebilst: «Tie sešarpus metri ir kā cita planēta ar citu fiziku.» Šajā tunelī triku meistari var ne tikai lidot uz augšu un leju, bet lidot uz priekšu, dzīties viens otram pakaļ. «Sajūta tāda, it kā tu ietu krātiņā pie tīģera. Nevari saprast — viņš tevi apēdīs? Vai tomēr būs forši? No tā lielā tuneļa tu baidies — viņš ir tik milzīgs, ātrs. Bet, kad ieej un sāc kontrolēt plūsmu, tas ir kā jāt uz tā tīģera,» par emocijām stāsta Ivars.

Toms Krūzs bijis ļoti aizņemts, tomēr no sava treniņiem veltītā laika daudz atvēlējis tieši lidošanai. No rīta piecēlies, iesēdies savā helikopterā — pats pie stūres — un devies uzreiz uz tuneli, kas bija uzbūvēts Londonā. Kad pērn filmēšanas laukumā salauzis potīti, bijis brīdis, kad pastaigāt vēl īsti nevarēja, bet lidot gan. Viņš pa matraci aizrāpojis līdz tunelim un lidojis, stāsta komanda. Tomēr pačukst — ne visās epizodēs redzams pats Krūzs. Daudzus trikus filmā izpilda latvieši.

Toms Krūzs nav vienīgā kinozvaigzne, ko Aerodium komanda mācījusi lidot. Pirms sešiem gadiem mēnesi Latvijā pavadīja arī Džekijs Čans. Ivars ar viņu kopā devās ieturēt vakariņas picērijā. Čans esot īsts stāstnieks, daudz runājis par savu dzīvi. Arī par to, ka trīs meitenes viņa dēļ izdarījušas pašnāvību. Mīlestības dēļ. Treniņus Čans sācis septiņos no rīta un trenējies līdz desmitiem vakarā. Filmēšanas laukumā visus izdresējis par pareizu atkritumu šķirošanu. Izgāzis atkritumu turzu uz zemes un sašķirojis — visiem par piemēru.

Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā

«Mūs vieno neiecietība pret garlaicību. Dzinējspēks ir nepārtraukta mācīšanās un kaut kā tāda radīšana, ko līdz šim nav izdarījis neviens. Esam riskētāji, mums nav bail zaudēt. Neesam nekādi miljonāri, un mums to arī nevajag. Mums vajag piedzīvojumus»

Lielākā kļūda, kas devusi mācību

«Latvijas paviljona būvniecības laikā World EXPO 2010 gūtā pieredze. Sapratu, ka nekad nenodarbošos ar negodīgu biznesu, ar politbiznesu. Pirms tam varbūt biju gatavs piekāpties mīļā miera labā, tagad zinu — nē. Man svarīgāka ir pašcieņa, nevis nauda»

Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam

«Sameklē atšķirību, kas pievieno vērtību klientam. Radi situācijas, kurās neesi salīdzināms ar konkurentu.»

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu