fbpx

Cukurfabrikas un citas vērtības

Ilustrācija — Shutterstock
Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

9 no 16 sarakstiem vēlēšanās ir maz izredžu pārvarēt 5% barjeru. Ko tie sola?

Balsis, kuras tiks atdotas par 5% barjeru nepārvarējušiem sarakstiem, neņems vērā, dalot 100 deputātu vietas nākamajā Saeimā. Tomēr šo partiju rezultāti ietekmēs vietu sadalījumu Saeimā, jo to saņemtās balsis netieši sadalīs Saeimā iekļuvušie saraksti. Piemēram, 8. Saeimas vēlēšanās par ārpus Saeimas palikušajām partijām bija atdotas 156 556 balsis jeb 16% no visām. Tas nozīmē, ka 100 deputātu vietas savā starpā sadalīja partijas, kuras kopā bija ieguvušas 84% visu balsojušo atbalstu, un visvairāk papildu vietu proporcionāli ieguva vispopulārākās partijas. Tāpēc balsot par partijām, kuras neiekļūs parlamentā, nozīmē atbalstīt tās, kuras iekļūs.

Šo deviņu sarakstu piedāvājumus īsi apskatīsim izlozēto kārtas numuru secībā.

Latvijas Krievu savienība

Partijas priekšsēdētājai Eiropas Parlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai liegts kandidēt vēlēšanās, jo viņa pēc 1991. gada bija kompartijas biedre, un sarakstā pirmais Rīgā ir EP deputāts Andrejs Mamikins. Partija aizstāv «Latvijas krievu kultūrlingvistiskās kopienas intereses» un sola «nomainīt pašreizējo politisko eliti».

Tā piedāvā atcelt ierobežojumus krievu valodas lietošanai, likvidēt nepilsoņu institūtu, samazināt izdevumus aizsardzībai, veidot «vienotu Eiropu no Lisabonas līdz Vladivostokai», kā arī likvidēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, privatizēt Latvijas Televīziju un Radio, un Lattelecom, pazemināt PVN likmi līdz 12% bērnu precēm un atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus par svētku dienu.

Rīcības partija

Partijas, kura savulaik bija Eiroskeptiķi, pēc tam Eiroskeptiķu rīcības partija, sarakstā Rīgā ar 1. numuru kandidē partijas priekšsēdētājs Igors Meļņikovs — bijušais Saskaņas frakcijas deputāts 10. un 11. Saeimā. Viņa sieva Tatjana ir saraksta līdere Latgalē. Partijas kandidātu sarakstos ir daudz apsardzes uzņēmumu darbinieku. Partija ir «par Latvijas neatkarību un neitrālu politiku», par tautas vēlētu prezidentu un pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, sola samazināt militāros izdevumus, atteikties «no postošajām sankcijām», atjaunot cukura ražošanu un «normalizēt tranzīta attiecības ar visām kaimiņvalstīm».

Progresīvie

Partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis ir bijis biedrības Sabiedrība par atklātību — Delna vadītājs, Parex bankas filiāles Minhenē vadītājs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs. Viņam sarakstā Rīgā 2. numurs, bet ar pirmo kandidē skolotāja Antoņina Ņenaševa, kurai ir pieredze Saeimas darbā — viņa ir bijusi Saskaņas deputāta Alekseja Holostova palīdze 10. Saeimā. Arī pārējos vēlēšanu apgabalos sarakstu pirmie numuri apzināti atdoti sievietēm.

Partijas programmatiskais mērķis ir «ziemeļvalstu sociāldemokrātu veidotās sabiedrības modelis» — valsts politikas galvenajam mērķim jābūt veselības aprūpei un sociālajai drošībai, bet izaugsme jāvērtē «saskaņā ar ANO Starptautisko laimes indeksu». Partija sola panākt pakāpenisku veselības aprūpes finansējuma palielināšanu līdz 8% no IKP un minimālo ienākumu «sistēmisku pārskatīšanu». Latvijā jābūt arī jaunai zaļajai politikai — vides aizsardzības prasības jāņem vērā, plānojot ikvienu politisku vai saimniecisku darbību. Savā garajā programmā Progresīvie sola arī piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības, attīstīt «sadarbību ar Krieviju un krievu tautu» un atbalstīt «vienotas Eiropas armijas izveidi».

Latvijas Centriskā partija

Tās sarakstos pieteikti tikai 22 kandidāti. Partijas priekšsēdētājs un saraksta līderis Rīgā Andžejs Zdanovičs ir uzņēmuma Možums Pro uzraugs.

Partija sola «valsts neatkarības» un lata atjaunošanu, «duālu prezidentālu republiku», atteikšanos no dalības «jebkādos militāros blokos», valsts rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu atjaunošanu, bezmaksas izglītību un programmu, kas popularizē «tikumību un ģimenes vērtības».

LSDSP/KDS/GKL

Pazīstamākie ir Andrejs Požarnovs (vadījis TB/LNNK frakciju 7. Saeimā un bijis labklājības ministrs Andra Bērziņa valdībā, bet 2013. gadā pašvaldību vēlēšanās kandidēja no Saskaņas centra/Gods kalpot Rīgai saraksta) un LSDSP priekšsēdis Jānis Dinevičs, politikas veterāns kopš LTF laikiem.

«Latvija ir ES un NATO dalībvalsts, bet nacionālas valsts intereses no tā nedrīkst ciest,» teikts programmā. Partija sola rīkoties, «lai atjaunotu tradicionālajās vērtībās balstītu fundamentālu izglītību». Taču, lai to īstenotu, «ir nepieciešamas pārmaiņas un jauna politiskā domāšana visos līmeņos».

No sirds Latvijai

Partijas līdere joprojām ir Saeimas deputāte, bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba. Programmā partija paziņo, ka «ir pret valdošo eliti» un par tautas vēlētu prezidentu, un sola samazināt Saeimas deputātu skaitu līdz 60. NSL ir arī pret «migrantu kvotu ieviešanu, viendzimuma laulību legalizāciju» un Stambulas konvenciju. Partija sola atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam un līdz 2020. gadam izveidot «jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju».

Latvijas Reģionu apvienība

Apvienībai iekļūt 12. Saeimā palīdzēja pašreizējā KPV lokomotīve Artuss Kaimiņš, bet tagad to vada Edvards Smiltēns, kas bijis Vienotības deputāts pēdējās trijās Saeimās, taču šovasar no partijas izstājās. Sarakstā Rīgā pirmā ir juriste Ieva Brante, bet Saeimas deputāti Nellija Kleinberga, Inga Bite un Juris Viļums ir sarakstu līderi attiecīgi Kurzemē, Zemgalē un Latgalē.

«Mēs esam par Latvijas iedzīvotāju tiesībām saglabāt ierasto dzīvesveidu,» teikts programmā un solītas «līdzvērtīgas izaugsmes iespējas visiem Latvijas reģioniem». Starp citiem solījumiem ir neapliekamā minimuma noteikšana minimālās algas apmērā, tiesības atraitņiem saņemt 50% no laulātā uzkrātās pensijas, nekustamā īpašuma nodokļa ierobežošana vienīgajam mājoklim, patērētāju kredītu maksimālo procentlikmju ierobežošana, 12% PVN ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, mikrouzņēmumu nodokļa atjaunošana 9% apmērā. Un arī Policijas akadēmijas atjaunošana un VDK arhīvu materiālu atvēršana.

Latviešu nacionālisti

Sarakstā pazīstamākie ir ārsts dermatologs Andris Rubins (bija ievēlēts 6. Saeimā no Zīgerista partijas) un ārsts Ilmārs Ančāns, kas 1992. gadā izslēgts no LNNK, bet 2005. gadā Jūrmalgeitas skandālā bija informējis KNAB par viņam piedāvāto kukuli par atbalstu oligarhiem tīkama Jūrmalas mēra ievēlēšanai.

Partija sola atvēlēt veselībai 5% no IKP, ieviest mažoritāru vēlēšanu sistēmu un jaunu Satversmi, atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa «vienīgo īpašumu», nodrošināt betona ceļus un bezmaksas internetu, atvērt «čekas maisus», 119 novadu vietā izveidot 20 un, kaut gan «NATO — Latvijas drošības garants», pārskatīt visus Latvijas noslēgtos starptautiskos līgumus.

Par alternatīvu

Apvienību veido bijušā EP deputāta Aleksandra Mirska izveidotā partija Alternative un partija SDK Dzimtene, kuras redzamākais pārstāvis līdz šim bija bijis «antifašists» Jānis Kuzins. Apvienības līderis Sergejs Žuravļovs, valūtas maiņas firmas Marika direktors, piedalījies Saeimas un pašvaldību vēlēšanās dažādu nosaukumu sīkpartijās.

Apvienības programmā solīta «jauna ekonomikas politika» un citēts ASV prezidents Tramps, ka «tikai muļķis nedraudzējas ar Krieviju». Vēl daži no solījumiem: attīstīt cukurrūpniecību, pilnībā atbrīvot no nodokļiem lauksaimniecības uzņēmumus, samazināt par 90% valsts pārvaldes «aparātu», atjaunot nāvessodu un «nacionālo valūtu», «nepieciešamības gadījumā» rīkot referendumu par izstāšanos no ES, pārtaisīt Latviju par «prezidentālu valsti», pieprasīt valsts ārējā parāda norakstīšanu un «atcelt sankcijas pret Krievijas Federāciju».

5% barjeru nepārvarējušie

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu