Svētā Krēsla nostādnes izklāsts jautājumā par dzimumu (2017. gada marts) 36

Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs (no labās) un Viņa Svētība pāvests Francisks tikšanās laikā Svētā Jēkaba katedrālē. Foto: Ieva Leiniša, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Šopavasar ārsti Ilzi Aizsilnieci pārsteidza Latvijas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča paziņojumi jautājumā par Stambulas konvenciju un dzimumu līdztiesību. Jāatgādina, ka Latvijas Romas katoļu baznīcas metropolīts Stankēvičs uzskatīja, ka konvencijas ieviešana jāatliek līdz brīdim, kamēr sabiedrībai pietiekami nav izskaidrota konvencijas būtība un precīzāk iztulkoti konvencijā ietvertie jēdzieni, kā piemēru minot jēdzienu “sociālais dzimums”. Tāpēc Aizsilniece aizrakstīja Svētajam Krēslam jeb Vatikānam, vaicājot, kāda tad īsti ir katoļu baznīcas nostāja.

Saņemto Vatikāna skaidrojumu latviski tulkoja Māra Sosāre, kura piezīmēs par interesanto un grūto darbu piebilda: “Tas bija interesants darbs, kaut arī ne viegls. Lieta tāda, ka (..) dihotomija “gender” un “sex” ne visai labi gulstas latviešu valodas “audumā”. Pašreizējais valodas stāvoklis tomēr ir tāds, ka mēs runājam par “dzimumu” gan attiecībā uz “sex”, gan “gender”, vārdu “sekss” atstājot kā apzīmējumu dzimumbaudas gūšanai un dzimumtieksmes apmierināšanai. Jebkuri citi vārdi un to lietojumi tad šajā gadījumā būtu mākslīgi  ieviešami (kā termini) un apstiprināmi (..) Manā uztverē, jebkuri strīdi par vārdiem, neprecizējot to nozīmi, ir neauglīgi.”

Pēc pāvesta Franciska vizītes Latvijā, liekas, ir brīdis atgriezties pie Vatikāna skaidrojuma Latvijā zemdegās vēl gruzdošajam un politiski neatrisinātajam Stambulas konvencijas jautājumam.

Publicējam pilnu Vatikāna skaidrojumu:

“Cilvēktiesību arhitektonika pamatojas uz katras cilvēciskas būtnes neatņemamas cieņas atzīšanu, kas nozīmē vienlīdzību pēc būtības visu cilvēku starpā bez jebkādām atšķirībām.

Svētais Krēsls nelokāmi atbalsta un veicina visas pūles, lai nodrošinātu cieņu pret sieviešu pamattiesībām un brīvībām, un viņu nozīmi visos līmeņos un sabiedrības jomās: „Jo lielāka ir sieviešu brīvība dalīties ar sabiedrību tajā, kas tām dots, un uzņemties vadošu lomu sabiedrībā, jo labākas izredzes visai cilvēku sabiedrībai smelties gudrību, panākt lielāku taisnīgumu un cieņpilnu dzīvi”.[1] Vēl jo vairāk, pāvests Jānis Pāvils II vērsās pie visiem cilvēkiem, aicinot tos iesaistīties lielajā darbā sieviešu atbalstam tā, lai viņas varētu pilnībā iesaistīties gan mazākos, gan lielākos mūsu dzīves izaicinājumos, un ar savu radošo garu piedalīties kultūras, sociālajā, politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, vienlaikus spējot piekļūt visiem vajadzīgajiem līdzekļiem, arī juridiskajiem.[2] Līdzīgi pāvests Francisks bieži vien uzsver vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm cieņas ziņā[3] un to, ka nav stingri jānodala darbības, ko parasti konkrētāk piedēvē sievietēm vai vīriešiem.[4]

Tomēr, centienos veicināt reālu paritāti cieņas un tiesību ziņā starp vīriešiem un sievietēm, nevar noliegt atšķirību starp dzimumiem, kas atspoguļo ne vien dzimumu savstarpīgumu, bet arī to, ka vienu dzimumu nevar reducēt līdz otram [dzimumam-tulk.].[5]Ja tad vīrieši un sievietes spēj veikt funkciju sabiedrībā, kurā nav diskriminācijas – kaut arī līdz patiesas līdztiesības sasniegšanai vēl ir tālu –, tad gan vīriešiem, gan sievietēm jādod savs devums, ņemot vērā savu specifisko būtību.[6]­ Šajā ziņā pāvests Francisks jau iepriekš ir uzsvēris, cik bīstama ir tāda „emancipācija, kas, lai aizpildītu vīrietim atņemtās jomas, atsakās no sievišķā un visa, kas tajā ir vērtīgs”, kā arī otra galējība „reducēt mātes būtību līdz sociālai funkcijai, pienākumam, kas, kaut to uzskata par cēlu, faktiski nobīda sievieti un tās potenciālu malā, pilnā mērā nenovērtējot viņas vērtību sabiedrības struktūrā”.[7]

Atšķirība starp dzimumiem, kas pats par sevi ir primārs un nepārvarams dotums, vienmēr tiek piedzīvota kādā kultūras un vēstures vidē.[8] Savukārt kultūra nekad nav izolēta – tā ir vieta, kur notiek dzīvs dialogs, kas tiek risināts starp dažādām pasaules uztverēm. Tomēr tas nenozīmē, ka dzimuma identitāti var reducēt līdz subjektīvai un pēc indivīda iegribas viegli maināmai pieredzei. Vismazākais, pastāv pamata cilvēciska realitāte, caur kuru ir noteikta divu dzimumu specifiskā un komplementārā būtība un kuru nevar pēc savas gribas apmainīt vai izmainīt – pats „radīšanas” fakts, kuru katrs indivīds nes sevī. Patiešām, katrs cilvēks vienmēr un gluži radikālā veidā ir būtne, ko radījuši vīrietis un sieviete, pat pirms tam, kad [šī būtne – tulk.] ir spējīga radīt pati.

Labi izprotot to, ka fizisku un psiholoģisku cēloņu dēļ dažiem var rasties neskaidrība par savu seksuālo identitāti, Svētais Krēsls vēlreiz šai ziņā apliecina to, ka jāievēro katra indivīda neatņemama cieņa, proti, cilvēka personība visā tās veselumā, ieskaitot ķermeni.

Tomēr mēs nevaram pievienoties apgalvojumiem, ka „dzimuma identitāte” ir tikai un vienīgi kultūras un nejaušu faktoru rezultāts vai ka to pilnībā nosaka individuālā brīvība. Mēs arī nevaram pievienoties viedoklim, ka kultūrā dziļi iesakņojušās vērtības, kam ir nozīme seksuālās atšķirības interpretācijā, jāuztver tikai kā „dzimumstereotipi”, kuru pilnīga iznīcināšana vien spētu „atbrīvot” sievietes, jo īpaši no stāvokļa, kas tās apspiež.

Šajā kontekstā pāvests Francisks pauž bažas par tā saukto dzimumu [genderu – tulk.] ideoloģiju, „ kas noliedz vīrieša un sievietes atšķirību un savstarpīgumu būtībā un paredz sabiedrību bez atšķirībām starp dzimumiem, šādā veidā likvidējot ģimenes antropoloģisko pamatu. Šīs ideoloģijas rezultātā tiek radītas izglītības programmas un tiesību akti, kas veicina tādu personas identitāti un emocionālu tuvību, kas ir radikāli atdalīta no bioloģiskās atšķirības starp vīrieti un sievieti.”[9]

Sabiedrība pamatoti atbild ar spēcīgu reakciju, kad top redzama vēlme izglītības procesā uzspiest tādu dzimumu identitātes izpratni, kas ir atšķirīga no antropoloģiskās realitātes.

Visu šo iemeslu dēļ Svētais Krēsls brīdina par draudiem, ko rada plaši izplatīta terminu „sexual identity” un „equality between men and women” aizstāšana ar terminiem „gender identity” un „gender equality”, kas ir neviennozīmīgi un rada neskaidrību.

Ar „gender equality” Svētais Krēsls saprot līdztiesību starp vīrieti un sievieti (tāpat, kā šo terminu parasti tulko daudzās valodās). Ciktāl tas attiecas uz parasto un vispārpieņemto termina lietojumu starptautiskā līmenī, Svētais Krēsls līdzīgā kārtā atzīst definīciju Eiropas Padomes dzimumu līdztiesības stratēģijā 2014.-2017. gadam [arī “Eiropas Padomes “Gender”- vienlīdzības stratēģija 2014.-2017.gadam – tulk.], saskaņā ar kuru „ „gender equality” ir sieviešu un vīriešu vienlīdz liela redzamība, iespējošana, atbildība un līdzdalība visās sabiedriskās un privātās dzīves jomās”.

No otras puses, dažos gadījumos termina „gender” lietojums ir, maigi izsakoties, neviennozīmīgs. Tas attiecas, piemēram, uz Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju). Sarunu procesā par Konvenciju mūsu delegācija – līdztekus citām – pievērsa uzmanību jauninājumam 3.c panta definīcijā, saskaņā ar kuru „„gender” jāsaprot kā sociāli izveidotas loma, uzvedība, darbības un atribūti, kurus noteikta sabiedrība uzskata par sievietēm un vīriešiem piemērotiem”. Faktiski šī definīcija ir būtiski atšķirīga no tās, ko līdz šim izmantoja starptautiskajās tiesībās un kuru konkrēti atspoguļoja Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu 7. panta 3. punkts. Līdzīgā kārtā tā arī ir atšķirīga no definīcijas, ANO Pasaules Ceturtās sieviešu konferences ziņojumā (Pekina, 1995), uz kuru tā atsaucas un kurā vārdu „gender” lieto kā sinonīmu vārdam „ sex”.

Šī neviennozīmība ir vēl skaidrāk redzama citā Stambulas Konvencijā paustā atzinumā 4. panta 3. punktā, kur vārds „gender” gluži vienkārši parādās uzskaitījumā līdzās vārdam „sex” vienā un tajā pašā rindkopā; rezultātā tekstu var interpretēt tā, ka vārds „gender” nosaka individuālu identitāti, kas nav atkarīga no „sex”. Par šādu neviennozīmību var paust vēl lielāku nožēlu, ņemot vērā, ka Konvencijas turpinājumā izskan aicinājums pusēm atbalstīt „nestereotipiskas „gender” funkcijas” izglītībā, iesaistot šādā veidā bērnus (14. panta 1. punkts).

Šādas neviennozīmības radītās sekas acīmredzami var būt pretrunā tam, ko dalībvalstis ar pilnām tiesībām uzskata par būtiskiem savas kultūras un konstitucionālā mantojuma elementiem līdz pat vecāku tiesību pārkāpumam nodrošināt savu bērnu izglītošanu un skološanu saskaņā ar viņu reliģisko un filozofisko pārliecību, proti, tiesībām, ko jo īpaši garantē Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pirmā papildu protokola 2. pants.

Visbeidzot ir svarīgi uzsvērt, ka šādas kontroversālas termina „gender” definīcijas lietojums nenāk par labu Stambulas konvencijas mērķiem. Šāds lietojums vēl jo vairāk ir radījis šķērsli patiesai vienprātībai Konvencijas atbalstam. Turklāt tas ir palēninājis vienošanās procesu, un tā rezultātā dažas valstis ir nākušas klajā ar leģitīmām deklarācijām pievienošanās brīdī, deklarācijām, pret kurām tagad iebilst citas līgumslēdzējas puses valstis, uzskatot tās par vispārējām atrunām. Kopumā, panākts ir tikai tas, ka diskusija ir novirzīta šī kontroversālā termina virzienā.

Tas rada vēl lielāku nožēlu, ņemot vērā to, cik nopietna ir pret sievietēm vēstā vardarbība un sadzīves vardarbība, kas asi pieaug Eiropā un – neatkarīgi no stingrā un vienprātīgi paustā nosodījuma – prasa koordinēt pūliņus, kas aktīvāk ļautu novērst postošo ietekmi uz [cilvēkutulk.] dzīvēm un uzņemties rūpes par upuriem un viņu radiniekiem.

Nobeigumā jāsaka, ka Svētais Krēsls arī turpmāk iesaistīties visās iniciatīvās, kuras var patiesi uzlabot sieviešu stāvokli. Tomēr, ņemot vērā ar šo problēmu saistītos antropoloģiskos, socioloģiskos un sabiedrības jautājumus, kas likti uz spēles, Svētais Krēsls pauž dziļu nožēlu, ka diskusiju starp starptautiskajām autoritātēm izkropļo ļoti kontroversāls valodas [vārdu- tulk.] lietojums un teorijas, kas cita starpā draud negatīvi ietekmēt kritiski svarīgo lomu, kas ir laulībai un ģimenei mūsu sabiedrību kopējā labuma un stabilitātes nodrošināšanā.”

Vatikāna vēstuli oriģinālā varat lasīt šeit HS_Gender Equality Position Paper_2017_CoE[1].

 

[1] Svētā Krēsla uzruna. Skat. Pasaules Ceturtā sieviešu konference. Pekina, 1995. gada 5. septembris.

[2] Jānis Pāvils II. Vēstule Ģertrūdei Mongelai [Gertrude Mongella], ANO Pasaules Ceturtās sieviešu konferences ģenerālsekretārei. 1995. gada 26. maijs.

[3] Apustuliskā eksortācija Amoris Laetitia, 54.

[4] Turpat,286.

[5] Svētais Krēsls vēlreiz apliecina, ka šī objektīvā atšķirība ļauj nodrošināt patiesu komplementaritāti, dzīvības, bagātības un līdzsvara avotu. Kā rakstījis pāvests Francisks: „Pietiek ar atzinumu, ka mūsu ķermenis pats nostāda mūs tiešās attiecībās pret vidi un citām dzīvām būtnēm. Sava ķermeņa kā Dieva dotas dāvanas pieņemšana ir kritiski svarīga, lai sveiktu un pieņemtu visu pasauli kā tādu, ko devis mūsu Tēvs un kas ir mūsu kopējās mājas; turpretim domas par to, ka mums ir absolūta vara pašiem pār saviem ķermeņiem, – bieži vien nemanāmi – vedina mūs uz domām par absolūtu varu pār radīšanu. Mācīšanās pieņemt savu ķermeni, rūpēties par to un ar cieņu izturēties pret tā dziļāko jēgu ir būtisks elements jebkurā patiesā cilvēciskā ekoloģijā. Tāpat sava ķermeņa vērtības apzināšanās tā sievišķajā vai vīrišķajā būtībā ir vajadzīga, lai spētu sevi apzināties, satiekot kādu, kas ir atšķirīgs.” (Encikliskā vēstule Laudato Si’,155).

[6] Cilvēcisko būtņu ontoloģiskā vienlīdzība ir jo īpaši izteikta atšķirībā starp vīriešiem un sievietēm. Šī atšķirība ir unikāla divējādi. Pirmkārt, katrs indivīds no sava iesākuma līdz pat ģenētiskajam mantojumam ir pēc dzimuma noteikts kā vīrietis vai kā sieviete. Atšķirības starp dzimumiem raksturo cilvēkus visās to dimensijās – fiziski, psiholoģiski un garīgi. Otrkārt, katrs indivīds nes sevī tā vīrieša un sievietes, kas viņam vai viņai devuši dzīvību, ģenētisko mantojumu. Šādā veidā atšķirība starp dzimumiem ir saistīta ar radīšanu.

[7] Pāvests Francisks. Uzruna saistībā ar apustuliskās vēstules Mulieris Dignitatem divdesmit piekto gadadienu. 2013. gada 12. oktobris; arī apustuliskā eksortācija Amoris Laetitia 286.

[8] Pāvests Francisks, Amoris Laetitia, 286. „ Mēs arī nevaram ignorēt to, ka mūsu pašu vīrieša vai sievietes veidols nav vienkārši bioloģisku vai ģenētisku faktoru rezultāts, bet [ietver sevī] daudzus elementus, kas ir saistīti ar temperamentu, ģimenes vēsturi, kultūru, pieredzi, izglītību, draugu, ģimenes locekļu un cienītu cilvēku ietekmi, kā arī citām situācijām mūsu audzināšanā. Mēs patiešām nevaram atdalīt vīrišķo un sievišķo no Dieva radītā, kas stāv pirms visiem mūsu lēmumiem un pieredzes un kurā ir bioloģiski elementi, kurus nav iespējams ignorēt”.

[9] Turpat, 56

Komentāri (36)

Drosma 25.09.2018. 09.58

“Tomēr tas nenozīmē, ka dzimuma identitāti var reducēt līdz subjektīvai un pēc indivīda iegribas viegli maināmai pieredzei.” – piekrītu !
“Tomēr mēs nevaram pievienoties apgalvojumiem, ka „dzimuma identitāte” ir tikai un vienīgi kultūras un nejaušu faktoru rezultāts vai ka to pilnībā nosaka individuālā brīvība.” – piekrītu un atbalstu!
Pirmais, kas man patīk – ka tiek lietots vārds lidztiesība, nevis vienlīdzība.

Un vēl – es domāju, ka dzimumu, šo nacionaliāšu, reliģiju utt. atšķirību iznīcināšana – pie tam , apzināta ir bagāto un ļoti bagāto interesēs. Jo trulāka, vienlīdzīgi nabadzīgāka un manipulējamāka biomasa, jo varas elitei – jaunajiem dieviem, to vieglāk izmantot. Skan murgaini – jā, bet es patiešām tā domāju, ka uz to tiek virzīta pasaule.

9 vecs zēns esot izdarījis pašnāvību , jo viņu kauninājusi un izsmējuši par atzīšanos, ka viņš esot homoseksuāls – visi pasaules mediji šo ziņu centīgi tiražēja, bet elle un indija – vai 9 gadu vecs BĒRNS!!! – jau ir spējīgs spriest par savu seksualitāti? Kas notika šī zēna ģimenē, ka viņam tik intīma lieta , ko katrs pubertātes laikā pārdzīvo – jāstāsta draugiem , paziņām?

Katoļi , protams, ir liekuļi, bet vismaz šai ziņā es viņiem piekrītu , bet …. tūlīt iekopēšu vienu raidījumu – un tajā teiktajam es arī piekrītu – tā ir …

Par šo gan paldies, bija vērtīgi

+2
-1
Atbildēt

1

    Vahamurka > Dusma 25.09.2018. 12.15

    Nu nu,neaizraujies,citādi vēl kāds padomās,ka esi naciķe un tu vairs nepatiksi savam Zviedrijas nēģerim.

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

Drosma 25.09.2018. 10.04

saruna ir par lidztiesību starp sievietēm un vīriešiem un par to , cik ļoti vairāk, biežāk, izteiktāk sievietes manipulē ar vīriešiem, kā vīrieši ar sievietēm un vēl abi runātāji spriež, ka visa tehnoloģiju un sabiedrības attīstība virzās uz to, ka seksu aizstās virtuālais sekss, ka bērnus sievietēm vairs nebūs jādzemdē un viņām vairs nebūs vīriešu manipulācijas instrumenti un ka vispār sievietēm – daudzām – nemaz tik viegli neklāsies, kad viņas beidzot tiks “atbrīvotas” – bet nu protams, dzīvē viss ir sarežģītāk un neviennozīmīgāk –

katrā ziņā – ļoti vērtīga, interesanta saruna, kura Latvijā, manuprāt ,nemz nav iespējama , mums vienkārši nav vāc nācijas inteliģences līmenis

https://www.youtube.com/watch?v=p8dXlgCDVgk

Wie sieht es mit der Gleichberechtigung zwischen Frau und Mann aus? Die MeToo-Debatte zeigt deutlich, wie spannungsreich das Verhältnis zwischen den Geschlechtern heute noch ist.
Zwischen ihnen herrscht offensichtlich weiterhin ein Machtgefälle. Wie müssen sich Mann und Frau in Zukunft zueinander verhalten? Die Philosophin Svenja Flaßpöhler hat dazu eine klare Meinung.
Hat der Feminismus der 1970er bis 1990er Jahre heute nur noch wenig Einfluss auf das Zusammenleben der Geschlechter? Muss sich das weibliche Geschlecht wieder neu entdecken und definieren? Und wie verhalten sich die Männer? Das fragt Richard David Precht die Philosophin und Chefredakteurin des “Philosophie Magazins” Svenja Flaßpöhler, die sich aktuell mit ihrem Buch “Die potente Frau. Für eine neue Weiblichkeit” kritisch mit der MeToo-Debatte auseinandersetzt. Flaßpöhler beklagt, dass sich die Initiatorinnen der Debatte zu sehr auf die Opferrolle der Frauen beziehen, dass sich Frauen grundsätzlich immer noch eher an den Regeln der Männerwelt abarbeiten, anstatt ihre eigene, weibliche “Potenz” abzurufen.Im Gespräch mit Richard David Precht verurteilt die Philosophin männlichen Machtmissbrauch und männliche Gewalt gegen Frauen scharf.
Doch sieht sie in der MeToo-Debatte auch die Gefahr, dass ein Dialog zwischen Mann und Frau, der gegenseitige Respekt und vor allem die Freude am sich Entdecken nachhaltig gestört zu werden drohe. Flaßpöhler sagt provokant: “Wer eine Welt ohne Belästigung will, will in letzter Konsequenz eine Welt ohne Verführung”. Die wirkliche sexuelle Befreiung der Frau stehe uns laut Flaßpöhler möglicherweise erst noch bevor, sie sei auch in der 1968er Revolte nicht wirklich erfolgt. Was aber unterscheidet Frau und Mann wirklich, fragt Precht. Welche Rolle spielen Kultur und Evolution für die Rollenverteilung? Muss die Körperlichkeit der Geschlechter überwunden werden, wie es die amerikanische Philosophin und Feministin Judith Butler 1990 in ihrem Buch “Das Unbehagen der Geschlechter” propagiert? Oder sollte sie viel mehr noch bewusster gelebt werden? Oversext oder androgyn? Und welche Funktion haben Zweierbeziehung, Ehe und Kleinfamilie heute noch?Anfang des 19. Jahrhunderts entwickelte der französische Philosoph und Sozialist Charles Fourier nicht nur den Begriff Feminismus, er schlug auch vor, dass Frauen und Männer in größeren Kommunen zusammenleben sollten, in welchen die Begegnung zwischen den Geschlechter eben an einer jeweiligen Funktion ausgerichtet sein sollte. Sexuelles Erleben, das Zeugen und Aufziehen von Nachwuchs oder ein rein geistiger Austausch sollte mit unterschiedlichen Partnern möglich sein und vor allem sollten dadurch unterdrückte Leidenschaften vermieden werden. Bestehen die Konflikte zwischen Frau und Mann möglicherweise nur deshalb, weil wir falsch zusammenleben, fragen sich Precht und seine Gesprächspartnerin Svenja Flaßpöhler.

Quelle: zdf.de
Kategorija
Izglītība

+2
-1
Atbildēt

0

rinķī apkārt 25.09.2018. 13.41

….noliedz vīrieša un sievietes atšķirību un savstarpīgumu būtībā un paredz sabiedrību bez atšķirībām starp dzimumiem…+++Pirmajā mirklī apskatāmās “problēmas” kontekstā nāk prātā tikai viena doma – cik tas viss ir slimi. Taču , ja piedomā par šo uzspiesto problēmu ilgāk, nākas secināt, ka salīdzinājumā ar to, ar ko kreisie sociālo revolūciju rīkotāji kļuva “slaveni” nesenā vēsturē , piemēram Gulagi, vai nacistu nāves nometnes, šoreiz revolucionāru atvēziens ir krietni plašāks. Šoreiz mērķis vairs nav tikai “šķiru cīņa “, kuras vārdā tika slepkavota – “buržuāzija”, vai arī “rases doktrīna”, kuras vārdā tika mēģināts iznīcināt veselas tautas. Šoreiz mērķis ir daudz “drosmīgāks”, proti -šoreiz tiek mēģināts pazudināt visu cilvēci uz reiz, izkropļojot cilvēces pastāvēšanas pamatu – tradicionālu ģimeni, kas vispirms ir savienība starp vīrieti un sievieti. Jaunajā dzīves modelī vīriešiem un sievietēm šo vārdu ierastajā nozīmē vairs nav vietas. Šie jēdzieni ir novecojuši 🙂 Un tādi “suņu murgi” jau ir kļuvuši tik nopietni, ka ar tiem ir spiests nodarboties Vatikāns.

+2
-2
Atbildēt

3

    letonijs > rinķī apkārt 25.09.2018. 14.44

    Tavs komentārs ir uzskatāma ilustrācija teicienam – kā no mušas izpūst ziloni. Pašnāvnieciskie revolucionāri gribot pazudināt visu cilvēci (tātad arī sevi?), izkropļojot tradicionālo ģimeni, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti. Ja kādā dokumentā “sex” vietā būs ierakstīts “gender”, tad tas izjauks tavu tradicionālo ģimeni un tev būs jāprecas ar vīrieti (ja tu esi vīrietis)?

    +1
    -3
    Atbildēt

    2

    altinyildiz > tonijs 26.09.2018. 10.12

    “Revolucionāri” jau pazudināja sevi, kad atdevās sadistiem un protams negrib palikt vieni. Pederastijas sludinātāji ir pelnījuši visbargākos sodus.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Vahamurka > tonijs 25.09.2018. 14.55

    Jā,ka grib pazudināt visu pasauli,tas ir pārspīlējums,pietiks ar neticīgo eiropiešu iznīdēšanu,uz ticīgajiem šī propaganda iedarboties nekādi nevar,reliģija tiem ir širmis pret šo zelta lietutiņu.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Drosma > rinķī apkārt 25.09.2018. 15.18

    Un tādi “suņu murgi” jau ir kļuvuši tik nopietni, ka ar tiem ir spiests nodarboties Vatikāns.

    protams, k vatikānam ar to jānodarbojas – galu galā – Svētā Ģimene ir katoļu pamat pamats
    un lieliska iespēja nenodarboties ar savu priesteru seksuālo tieksmju savaldīšanu un attiecīgo noziegumu novēršanu

    +2
    -2
    Atbildēt

    1

    letonijs > Dusma 25.09.2018. 15.28

    Es pie sevis pasmīnēju par svarīgo Vatikānu, kas spiests nodarboties ar tik nopietnām lietām, tikai neko neteicu, jo kā neticīgais negribēju aizskart ticīgo jūtas. Dzimumu identitātes apspriešana neko nemainīs tradicionālajā ģimenē, bet tai vajadzētu nodrošināt tādas pašas tiesības netradicionālajām ģimenēm. Šķiet, ka tur ir strīdus būtība, jo “tradicionālisti” nevēlas to pieļaut un tāpēc biedē pārējos ar cilvēces bojāeju.

    +1
    -3
    Atbildēt

    3

    altinyildiz > tonijs 26.09.2018. 10.18

    Anāla plēšana nav sex un pederastiskas attiecības nav ģimene. basta

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Vahamurka > tonijs 25.09.2018. 17.23

    ”Netradicionālās ģimenes” 😀 Būs netradicionāli cilvēki,būs arī netradicionālas ģimenes,tikai vajag tos netradicionālos cilvēkus audzināt jau no mazotnes pēc pašu progresīvāko liberastu izstrādātām un akceptētām programmām.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Drosma > tonijs 25.09.2018. 15.42

    nē -nu es domāju, ka nav atkal tik viennozīmīgi – jau tagad ģimenes institūcija jūk un brūk un kā jau iepriekš rakstīju – fakts tomēr ir tāds, ka au bērni ir pakļauti dažādām pieaugušo manipulācijām – kā saka – visi no baznīcas ir mācījušies – ar svētiem vārdiem uz lūpām strādā tāda nelietības, ka asinis dzīslās sastingst

    es atkārtoju – 23 – 25 -jo tas ir mainīgi – mēs esam tikai 7 ar bērniem
    tas ir tikai mans darbs

    +1
    -1
    Atbildēt

    1

    Drosma > Dusma 25.09.2018. 15.47

    steidzos – darba kolektīvā esma 23 -25 un tikai 7 ir bērni

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Drosma > rinķī apkārt 25.09.2018. 15.17

    tu spried ļoti ļoti šauri – klau – cilvēces vēsturē ir bijis matriārhāts – ne kur nav teikts, ka tas bijis daudz sliktāks cilvēces attīstības posms kā patriarhāts, bija savi plusi un savi mīnusi

    tāpat – attīstās tehnoloģijas – arvien mazāk sievietes dzemdē – vienas nevar, citas negrib –
    pie tā nav vainīgi kreisie
    medicīnas nozare manuprāt, ja ne apsteidz, tad drīz apsteigs ieroču un narkotiku biznesu

    es, piemēram, kā sieviete baudu dzīvi -pati spēju nomaksāt rēķinus, izvelēties ar ko n kur un kā – tā ir vēl pirms 50 gadiem neiedomājama brīvība

    kad sievietes vairs nedzīvos ar vīriešiem ģimenē – tas nebūt nenozīmēs , ka cilvēce aizies bojā – tikai pats cilveks ļoti loti izmainīsies – un izmaiņas jau tāpat notiek

    Vācijā par to tik daudz raksta un spriež – žēl, ka nelasi –

    +2
    -2
    Atbildēt

    1

    rinķī apkārt > Dusma 25.09.2018. 20.11

    Dusma. Vācieši , sevišķi rietumvācieši šajā kontekstā nav un nevar būt mūsu autoritātes objektīvu iemeslu dēļ. Rietumvācijā vēl septiņdesmitajos gados precētām sievietēm, ja tās vēlējās strādāt algotu darbu, darba devējam bija jāiesniedz vīra parakstīta piekrišana. Rietumvācijas sievietes pavisam nesen vēl dzīvoja pēc formulas – Kinder, Küche, Kirche, tās tad arī ir saknes šodienas vācu sieviešu bieži vien tik revolucionārai dzīves pozicijai, un tas ir objektīvi, Latvijā šāds sieviešu revolucionārisms izskatās dīvaini, jo nav nekādu vēsturisku iemeslu kāpt uz barikādēm. Man nekas nav pretī pret matriarhātu, un bieži vien jau tajā arī dzīvojam. Lai gan Vents Sīlis saka, ka “Latvijā nepastāv ne matriarhāts, ne patriarhāts, bet gan valdošais ir infantilisms, kas raksturīgs gan sievietēm, gan vīriešiem.” Esmu šo atziņu piezīmējis un nolicis pa rokai lietošanai 🙂

    Man nav pieņemama pozīcija no kuras tiek pašnāvnieciski spriedelēts par to, ka nākotnes sabiedrība ir sabiedrība bez atšķirībām starp dzimumiem fizioloģijas kontekstā.

    +2
    -1
    Atbildēt

    3

    letonijs > rinķī apkārt 25.09.2018. 20.49

    RA teica: Man nav pieņemama pozīcija no kuras tiek pašnāvnieciski spriedelēts par to, ka nākotnes sabiedrība ir sabiedrība bez atšķirībām starp dzimumiem fizioloģijas kontekstā.
    ………..
    Neviens saprātīgs cilvēks par to nespriedelē, jo fizioloģiska atšķirība starp dzimumiem ir “primārs un nepārvarams dotums”, kā saka Vatikāns,

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    altinyildiz > rinķī apkārt 26.09.2018. 10.15

    Man sieva reiz teica, ka ja tiktu ieviesta dzimumu līdztiesība, viņa pirmā paņemtu rokās ložmetēju un ietu pret to karot, jo neparko netaisās atteikties no savām privilēģijām.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Drosma > altinyildiz 26.09.2018. 10.59

    tikpat dulla čekistene kā tu pats – godavārds

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    altinyildiz > Dusma 26.09.2018. 13.16

    Tāpēc jau tev tikai atliek sapņot par nēģeri no Zviedrijas, tev pat sapņos nav rādījies, kādas privilēģijas mēdz būt sievietēm.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > rinķī apkārt 26.09.2018. 10.58

    nu beidz , ra – protams, ka neko nevar absolūtizēt – es iekopēju konkrētu saiti – kā tieši vācieši spēj inteliģenti sarunāties par ļoti ļoti jūtīgām tēmām. Par to ir runa.

    Un – Latvijā ģimenes jau ir izšķirtas. Padomā , cik daudzi pamet ģimenes, lai strādātu ārzemēs. Vai tā ir ģimene , ja sieva ar bērniem Latvijā, vīrs – ārzemēs? Vai ja ir vēl sliktāk – abi vecāki ārzemēs, bērns aug pie vecvecākiem ? Vai homoseksuāļi ir lielāks draud ar savu citādību, kā šīs valsts noziedzīgie darbi?

    saeima nevis aizliedz bet tikai ierobežos ātro kredītu īstenoto cilvēku aplaupīšanas biznesu, bet līdz ziņotāju – t.i. korupcijas apkarotāju aizsardzības likumam tā arī netiks – jo negrib tikt – viņi visi tur pārtiek no korupcijas – un tā ir tā pamatslimība – kas saēd mūs – mūs aplaupa -izjauc ģimenes, atņem medicīnu, kultūru – visu – un piedāvā mums vajāt homoseksuāļus kā galvenos vainīgos

    un tu šādai manipulācijai lieliski esi pakļāvies

    +2
    -1
    Atbildēt

    1

    letonijs > Dusma 26.09.2018. 12.07

    Dusma jautāja: Vai homoseksuāļi ir lielāks draud ar savu citādību, kā šīs valsts noziedzīgie darbi?
    ………….
    Nav, bet homoseksuāļi un citi citādie “nacionālpatriotiem” ir daudz vieglāks mērķis nekā valsts ekonomiskās, politiskās vai ar vidi saistītās nebūšanas. “Nacionālpatriots” paklaigā lozungus pret homoseksuāļiem vai bēgļiem, un jūtas labi pastrādājis valsts un nācijas labā.

    +2
    0
    Atbildēt

    2

    Vahamurka > tonijs 27.09.2018. 10.35

    Ekonomiku varēs izlabot,kad Vienotību un tās atvasinājumus izmetīsim mēslainē,bet homoseksuāļus izlabot būs daudz grūtāk.Te mums stāsta,ka tie vispār vairs nav labojami.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    letonijs > Vahamurka 28.09.2018. 13.06

    Kāpēc tu runā daudzskaitlī – vai esi stāvoklī?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    letonijs > tonijs 26.09.2018. 13.12

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu