Jānis Karāns. Publicitātes foto
Mārketings ir viena no nozarēm, kas nav iedomājama bez dažādu datu apstrādes. Savukārt datu apstrāde nav iedomājama bez to aizsardzības mehānisma, īpaši pēc šā gada 25. maija, kad spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula. Gluži kā viss nezināmais, tā radīja satraukumu un virkni neskaidrību daudzu uzņēmēju vidū, radot arī aplamu priekšstatu par datu bāzēm nevis kā vērtīgu resursu, bet drīzāk apgrūtinājumu.
Patiesība ir tāda, ka regula nav mehānisms, kā panākt uzņēmēju atbrīvošanos no būtiskiem datiem, bet gan nepārprotams un neatliekams aicinājums apzināt un sakārtot uzkrātos datus, efektivizējot uzņēmuma darbību un parūpējoties, ka netiek aizskarts klientu privātums.
Ne vienu vien mārketinga darbinieku satrauca laiks pēc 25. maija – kā turpmāk sazināties un uzrunāt klientus, lai tas netiek kvalificēts kā regulas pārkāpums? Vispirms ir jāsaprot, ka ne mārketingu, ne komunikāciju datu regula neatceļ, un tāpat arī netiek aizliegts izmantot personu datus. Nav arī no dienaskārtības izņemta iespēja personu uzrunāt caur tiešā mārketinga kanāliem - sms vai e-pastu. Lielais jautājums ir – kādus datus mēs uzglabājam un kādam mērķim? Jo patiesība ir tāda, ka liela daļa uzņēmumu un īpaši mārketinga nodaļas gadu gaitā ir “apaugušas ar datiem” – tiek uzglabāta virkne ikdienā nevajadzīgas un neizmantojamas informācijas.
