VIDEO: Trauksmes cēlējas stāsts jeb Kāpēc vajadzīgs likums • IR.lv

VIDEO: Trauksmes cēlējas stāsts jeb Kāpēc vajadzīgs likums

1
Bijusī Valsts asinsdonoru centra direktore Iveta Ozoliņa.

Saeimas deputāti ceturtdien balsos par likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” otrajā lasījumā. Likumprojekts paredz atbalstīt un no iespējamām negatīvām sekām aizsargāt trauksmes cēlējus jeb sabiedrības pārstāvjus, kuri brīdina par situācijām, kas apdraud sabiedrības veselības, drošības, tautsaimniecības vai cita veida intereses.

Ir palikušas tikai divas nedēļas, lai šī Saeima pieņemtu likumprojektu 2. un 3. lasījumā. Sabiedrība par atklātību – Delna aicina deputātus turēt pirms 12. Saeimas vēlēšanām dotos solījumus un atbalstīt likumprojektu.

Delna vairāk nekā 10 gadus sniedz konsultācijas un atbalstu trauksmes cēlējiem. Trauksmes cēlēju aizsardzības trūkums līdz šim bijis viens no galvenajiem iemesliem, kas cilvēkus atturējis par pārkāpumiem vērsties atbildīgajās institūcijās un tiesā. Tāpēc viens no svarīgākajiem Trauksmes celšanas likumprojekta pienesumiem ir tas, ka trauksmes cēlējiem tiks sniegtas divu veidu aizsardzības garantijas. Pirmkārt, tiks aizsargāta trauksmes cēlēja anonimitāte. Otrkārt, trauksmes cēlējs tiks aizsargāts nelabvēlīgu seku gadījumā.

“Man būtu palīdzējis aizliegums pret mani tālāk ierosināt disciplinārlietas, meklēt, rakt, pielietot attiecībā uz mani principu – ir cilvēks, atradīsim pantu,” saka Iveta Ozoliņa, bijusī Valsts asinsdonoru centra direktore, kura cēla trauksmi par risku inficēties ar C hepatītu no donoru asinīm un tika atbrīvota no amata.

Trauksmes celšanas likums paredz aizsargāt trauksmes cēlēju pret nelabvēlīgām sekām, kas radušās trauksmes celšanas dēļ. Nelabvēlīgas sekas var būt, piemēram, atlaišana no darba. Likumprojekts paredz, ka tas būs darba devēja pienākums pierādīt, ka atlaišana nav notikusi tādēļ, ka darbinieks ir cēlis trauksmi.

Tāpat likumprojektā paredzētā aizsardzība ietver tiesības uz valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumiem, tiesības uz konsultācijām un zaudējumu atlīdzinājumu. Tas nozīmē, ka visiem tiem, kuri vēlētos informēt par pamanītajām nelikumībām, bet pašlaik baidās to darīt, likumprojekta pieņemšana ir jo īpaši svarīga.

Bijuši vairāki mēģinājumi pieņemt Trauksmes cēlēju likumprojektu. Iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” (Nr.851/Lp12), nolēma to noraidīt un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Trauksmes celšanas likums”.

Pašreizējā likumprojekta redakcija ir visaptveroša un reizē kodolīga. Likumprojekta uzbūve atspoguļo rūpīgo Valsts kancelejas, likumprojekta izstrādes darba grupas pārstāvju, kā arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātu ieguldījumu.

Komentāri (1)

Sskaisle 20.09.2018. 09.27

vai tad tie, kuri sniedza informāciju par nebūšanām banku sektorā tai pašā ABLV arī netiek
VALSTS POLICIJAS!!! – vajāti?

Vai tie,kuri sniedza info par nelikumībām- atklātu nolaidību utt oligarhu lietā arī netiek vajāti?

Vai man nav taisnība, kad es saku , ka Latvija ir čekistu kontrolēta un vadīta valsts ?

Kad nauda jādala čomiem – saeimai likums gatavs pirms brokastīm, kad jānovērš korupcija – saeima nespej pieņemt likumus gadu desmitiem

maukas ne deputāti ! āmen !

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu