Dzejnieks un dziesminieks Valdis Atāls, padomju varas gados notiesāts par bandītismu un sodu – piecu gadu ieslodzījumu – izcietis Tālo Ziemeļu lēģerī Labitnangos, intervijā otrdien LTV raidījumā 1:1 atzina, ka parakstījis sadarbības dokumentu ar VDK ieslodzījuma laikā. Uz nometni no Cēsīm atbraukušais VDK darbinieks Pētersons no Atāla esot “izspiedis” aģenta pseidonīmu Nominatīvs.
Pazīstamo dziesminieku tiesāja 70. gados kopā ar tā saucamo Zilberta bandu – jaunie puiši izdomāja veidu, kā pašiem cīnīties pret padomju varu. Vēsturnieku izpētītās VDK krimināllietas apjoms sasniedz 32 sējumus. Zilberta banda 1976.—1978. gadā nolaupīja divus cilvēkus, spridzināja un dedzināja. Apsūdzības rakstā un tiesas spriedumā izmeklēšanas rezultāti ir aprakstīti vairāku simtu lappušu garumā. Tiesa Mārtiņam Zilbertam (1957) piesprieda 15 gadus, Arnim Kanderam (1956) — 13, Robertam Tintem (1959) — deviņus gadus, dzejniekam Valdim Atālam (1950) — piecus gadus.
Atāls LTV intervijā skaidri neatbild uz jautājumu, kāpēc viņš tagad nav prasījis pārskatīt viņa lietu un nav prasījis reabilitāciju: “Es it kā būtu ar mieru tā rīkoties.” Toties aizstāv pašreizējo Saeimas deputātu Arvīdu Ulmi (ZZS), par kuru Totalitāro seku dokumentēšanas centrs darījis zināmu, ka par viņu ir dati VDK dokumentu arhīvā.
Kopā ar Ulmi un vēl vienu dziesminieku Haraldu Sīmani 70. gados atjaunojuši Cēsu Sv. Jāņa baznīcas torni un zinājuši, ka VDK viņus novēro. “Arvīds neslēpās no mums, viņš teica: “Ir jāaiziet uz čeku un jāpaskaidro, ka mēs ne ar kādu antisovjetismu šeit nenodarbojamies. Mēs strādājam, mēs remontējam torni,” atceras Atāls. Ja Ulme būtu slēpis no draugiem savus gājienus uz čeku, tad Atāls to citādi vērtētu. “Bet viņš teica – lai mēs varam pabeigt torni! (..) Te ir tas moments, ka apsūdzēt Arvīdu, to, ka viņš – var jau būt, ka viņš ir bijis jau pirms tam vervēts, es to nezinu. Kas attiecas uz baznīcu un uz mani, Arvīdam tur nav nekādas vainas,” raidījumā saka Atāls. Tomēr atbildi uz jautājumu, kāpēc Ulme tagad nevar atzīt sadarbību ar VDK, Atāls nezina.
Stāstot, kā pats bijis spiests parakstīt papīru par sadarbību ar VDK, Atāls atceras, ka uz Tālajiem Ziemeļiem viņa nometinājuma vietā ieradies Cēsu čekas priekšnieks Pētersons un pēc iepriekšējā dienā notikuša ieslodzījuma vietas rūpniecības zonas ugunsgrēka licis Atālam atklāt, kas aizdedzināja cietuma ēku un parakstīt papīru par sadarbošanos.
Atāls raidījumā atceras: “Pētersons saka tā: šo diversiju izmeklēs vietējā drošības komiteja. Jācer, ka tu sadarbosies. Es saku, ko es varu sadarboties, ja es nebiju ne darbā, ne pie vainas. Viņš saka: nē, viņi izmeklēs un tev ir jāsadarbojas, vismaz jāsniedz liecības. Un tad liek rakstīt papīru. Un es kā dzejnieks, kā cilvēks ar sirsapziņu domāju, kā lai tā uzraksta – gandrīz kā vēsturei. Un pašam lielas bailes – viņš ir atbraucis, par velti viņš nebrauktu. Ja viņš nebūs gandarīts, mani te samals miltos. Domāju – nē, ir jālaipo. Un es iesāku to tekstu: es ienīstu šo kriminālo pasauli. Tas ir vesels simbols, jo pasaule patiešām ir krimināla, kā šodien, ne tikai vakar. Tā ir karu un nodevības pasaulīte. Piestāju un domāju tālāk. Un rakstīju – es esmu gatavs sadarboties, lai atklātu jebkuru noziegumu pret sabiedrību. Un pats pie sevis nodomāju – ne jau pret valsti. Pret sabiedrību, sabiedrība vēl nav valsts, bet valsts – tā ir politiska formācija. Es nodomāju – viss kārtībā, dzejniek. Tik tālu esi izturējis. Bet viņš saka: paraksties! Es jau grasos parakstīties, bet viņš saka – nē, vajadzīgs pseidonīms. Es jutos šausmīgi aizvainots un jūtu, ka mani tur pie.. intīmas vietas. Es saku – ļoti piemērots pseidonīms – stukačs. Viņš saka – nē. Es tajā brīdī biju ļoti nikns uz sevi, ka nevaru izsprukt no nagiem. Beigu beigās saku – jūs interesē, kas nodedzināja to rūpniecības zonu? Uz “kas?” atbild ar nominatīvs.”
Raidījuma vadītājs žurnālists tad secina: “Jūsu pseidonīms bija Nominatīvs.” Un Atāls atbild: “Jā, tajā situācijā tas bija man vienīgais iespējamais variants.”
Atāls nule izdevis arī savu autobiogrāfisku grāmatu Elles debesis, kurā stāsta par ieslodzījumā un čekā piedzīvoto.
Visu Atāla interviju varat noskatīties šeit.
Komentāri (42)
Sskaisle 19.09.2018. 15.16
nezinu – man kaut kā tas atgādina Dostojevski trimdā, kā vienā brīdī viņš sāka slavēt caru tētiņu, apjūsmot – to pašu, kurš viņu par pļāpāšanu notiesāja katorgai, pie tam pajokot ar nošaušanu.
Manuprāt, pats pats svarīgākais ir par visu to runāt un stāstīt. Es goda vārds neko nezinu, ka Atāls vispār ir bijis ieslodzījumā.
Vēl – mani nebaida čekas ziņotāju atzīšanās, mani baida un pat šausmina sabiedrības lielas daļas vienaldzība, kura neko negrib zināt ne par ziņotājiem, ne upuriem , ne šāvējiem, ne nošautajiem. Ka tik daudz ir tādu zināt negribošu cilvēku mani šausmina.
1
tonijs > Dusma 19.09.2018. 21.19
Nesen IRā bija intervija ar viņu, nelasīji? Lūk, ko Atāls atbildēja uz jautājumu – Kas jūs kaitina šodienas politikā?
– Visvairâk — nacionāļi. Viņi ir visamorālākie pret tautu. Saka: krievi nāk! Greizsirdīgi biedē,
grib nožņaugt cilvēkus pašu rokām. Vai tad līdz šai dienai latvieši nav pie varas? Vai tad krievi lēmumus pieņēmuši, tūkstošus emigrācijā aizdzenot? Nē, mums kopš neatkarības atgūšanas bijusi latviska vadība.
4
andrejs > tonijs 19.09.2018. 23.52
Vai tad krievi lēmumus pieņēmuši, tūkstošus emigrācijā aizdzenot?
——-
Vai par Dombrovska veiksmes stāstu neesi piemirsis?
1
Sskaisle > andrejs 20.09.2018. 09.29
cūka tu netīrais, andrej – kas to valsti kura no sabrukšanas pēc tavu naciķu un tautpartijiešu dzīrēm glāba? mauka tu netīrais !
1
vitalisvita > Dusma 21.09.2018. 13.58
Jā, bet nu atkal par to glābšanu no “…naciķu un tautpartijiešu dzīrēm” te atkal ir tāds neliels loģikas trūkums ….
Kā tie “naciķi” spēja dzīrot tik lielā visu pārējo viņu ideoloģisko oponentu (Rīdzenes slēpto oligarhu un potenciālo “Saskaņas” ņēmēju valdībā) politiskajā gaisotnē…?
0
kolpants > tonijs 19.09.2018. 22.24
Ну так и единство руку приложило. А кто, как не локомотив Элерте, автор программы ассимиляции (если называть все своими именами) заявила, что русские должны извиниться за оккупацию. Кто, как не Единство, сейчас активно пугает русскими у власти? JKP аналогично
1
Sskaisle > kolpants 20.09.2018. 12.30
nu bet lien un nīd un visu laiku lien virsū un nīd – kolpant – vai tu atkāpsies vienreiz vai nē – es tavos krievu laikrakstos nelienu nevienam virsū un nenīdu kā tu dari
0
Sskaisle > tonijs 19.09.2018. 21.44
jā jā – to es lasīju. Bet man tas bija milzīgs pārsteigums.
Es tikai tagad to interviju viens pret viens noklausījos. Un – manuprāt, Atāls pasaka vairākas ļoti ļoti būtiskas lietas – par mūsu lokano mugurkaulu, par lustrācijas apzinātu novilcināšanu – vai tad Mēness no Debesīm nokrita, vai kādu nosita vai vajāja, tāpēc, ka sadarbībā atzinās G.Andrejevs, J.Rokpelnis? Tagad Atāla interviju neviens pat nekomentē. Tā pati Zālītīšu Māra – komuniste – klusē. Palasi feisbukā – cik mīlīgi pļāpā par niekiem mūsu inteliģence – nu un ka kāds čekas upuris kaut ko teicis? Kaut ko ļoti būtisku. Viņi visi visos laikos labi iekārtojušies un labi dzīvojuši – un ja nāks pie varas saskaņa un attiecīgi kremļa vara atgriezīsies Latvijā – piemini manus vārdus – izpurinās savus kažokus un rullēs atkal – vai šiem kādreiz vārdi trūkuši?
Un tagad slapjām mutiņam un actiņam spriedelēs par Baibiņas tiklumu un ir Uldis vai nav revolucionārs …. ka tikai nesaukt lietas vārdos ….
Pareizi Atāls pateica, ka Bruņotie spēki organizē mācības par protestu apspiešanu – kamēr tais pašos Vecumniekos pensionāri vien palikuši – kādi šie protestētāji
Nezinu – piekritu arī viņam – Atālam,par to, ka vienkāršai tautai jau nekas šeit nav- tikai kailā dzīvība un Dzimtene , kurā nomirt.
1
tonijs > Dusma 19.09.2018. 21.55
Es arī nesaprotu, kāpēc cilvēki neatzīstas, no kā baidās. Tiesa, internetā Rokpelni nolēja ar mēsliem un vainoja visos čekas grēkos pret latviešu tautu, bet tās bija tikai dažas dienas, varbūt nedēļa. Toties viņam pašam tagad ir vieglāk dzīvot.
1
Sskaisle > tonijs 19.09.2018. 22.14
nnav tiesa, neviens Rokpelni ne ar ko nenolēja – nevajag muldēt!
Ko tad mums teikt Rokpelnim – ok vecīt – paldies, ka bijis stukačs? Es personīgi Rokpelniem feisbukā uzrakstīju paldies par drosmi – patiesībā jau viņš visu pateica savā romānā Muzejs – kā viņs kļuva par stukaču – to apzināti pabaža zem deķa tā pati inteliģence , tie paši visi mauku bērni, kuru to muzeju izzaga – par to taču nerunājam , tieši tāpat kā par lietratūras centrā pazudušajiem 100 000 eur
tā ir medus maize – tas ir uzlādēts automāts čekistu rokās – viss – un inteliģence klusi gremo un klusi klanās čekistiem un skaļi lamā stulbo tautu
labi, eju gulēt – man blakus logā ltv1 plosās kaimiņš – kas ir kaimiņš – čekistu projekts un šim čekistu prjektam visn no pamatakmeņiem ir nenotikusī lustrācija, sabiedrības nespēja spriest godīgi un atklāti
Labi, Tonij – bučiņas – baigi nāk miegs – paskatīšos bildes un iešu guleēt
1
tonijs > Dusma 19.09.2018. 22.22
Tev arī, Dusma, bučas un jaukus sapņus. Es arī tūlīt kritīšu gultā.
0
altinyildiz > tonijs 19.09.2018. 21.34
Jums, čekas ziņotājiem, krievmīļiem un pederastiem nacionālpatrioti vienmēr ir bijuši kā kauls rīklē. Ja Atāls ienīst nacionāļus, ko tad tas meklēja Zilberta organizācijā. Varbūt, ka bija iesūtīts kā provokators un sodu patiesībā “izcieta” Sočos, Krimā, vai pie Japāņu jūras?
0
altinyildiz 19.09.2018. 21.30
Valdi Atālu notiesāja tikai par dzejoļiem, taču pants par bandītismu paredzēja bargu sodu jau tikai par būšanu organizācijā, pat, ja cilvēks neko nebija pastrādājis, bet Zilberts un Kanders gan bija īsti kaujinieki. Labi vēl, ka nedabūja augstāko soda mēru. Mārtiņam Zilbertam palaimējās, ka bija sākusies “perestroika” un neiznāca nolauzt visus 15 + 5 izsūtījumā kaut kur Kazahijā un jau 1990 gadā bija atpakaļ dzimtenē un kad omonisti uzbruka iekšlietu ministrijai, aizdzina viņu Volgu.
Tādi veči daudz būtu varējuši darīt atjaunotās Latvijas labā, tikai viņi nebija kompatibli ar čekistu varu.
1
MZilberts > altinyildiz 20.09.2018. 11.54
Paldies par sapratni. Kā jau esmu teicis, skaidri nav zināms par ko Valdi Attālu notiesāja. Mēs viņam kā māksliniekam ieročus nerādījām. Tātad, viņš nevarēja zināt, ka atbalsta BRUŅOTU organizāciju. Viņš zināja, ka ķerstam čekas stukačus. Tolaik jebkura informācija saistībā ar VDK bija vērtīgs analīzes materiāls. Saistībā ar mūsu lietu tika izgaismoti vairāki stukači. Valdis mums piespēlēja vismaz divus kolaborantus. Iespējams, čekisti atriebās par pazaudētiem kadriem un pie reizes parādīja pārējai radošajai inteliģencei kā var beigties brīvdomāšana. Efektīgs bija Valda vēnu griezšanas akts tiesas zālē.
Rezultātā tā saucamās Augstākās tiesas tiesnesis Uldis Krastiņš ,pildot VDK norādes, Valdim Atālam piesprieda 5 gadus lēģerī.
1
altinyildiz > MZilberts 20.09.2018. 12.21
Mārtiņ, ja tas tiešām esi Tu, man patiess prieks. Šodien, kad cilvēki ir atslābinājušies, kolaboranti, vilki jēra ādās, ir vēl bīstamāki, nekā bija padumjos laikos.
2
Sskaisle > altinyildiz 20.09.2018. 12.28
nu kas tad te tagad notiekās – čekists savu mednieku satiek un tagad abi kopā uzpīpēs? kāds tev altinyildiz var būt prieks tu žultainais kremļa kluci – par ko tev prieks ?
kārtīgi un atklāti runāt nevar – bakstās pa stūriem slēpdamies
0
MZilberts > altinyildiz 21.09.2018. 09.31
Esmu, esmu Mārtiņš. Latvieši kritiskos brīžos ir spējuši pašorganizēties. Būsim modri un rīkosimies. Pašreiz gadi strādā uz mums. Kolaboranti, kaut arī lēni, atbirst. Jaunā paaudze aizpilda un aizpildīs Latvijas sociālo telpu. Kaut nu pa ceļam no komunistiskās sērgas saindētas sabiedrības uz tīrāku sabiedrību nenotiktu nelabvēlīgs pagrieziens.
0
Atis Priedītis 19.09.2018. 21.52
Kamēr nesāksies VDK upuru atmiņu stāstu publikācijas būšu spiests ik pa brīdim par šo tēmu izteikt savas domas. Es nebiju stukačs un tāpēc “čekas mīlestību” izbaudīju pilnā apjomā. Tālāk dažas pārdomas.
Oficiāli Latvijā pastāv vārda un preses brīvība. Patiesībā gluži tā nav. Cenzūru šobrīd veic lielie masu mediji un lielās izdevniecības. Brīvi paust savu viedokli un izdot lielās tirāžās savas grāmatas ir ļauts ne visiem. Manuprāt, pastāv pat kaut kāds “melnais” saraksts, kurā vispirms jau ir iekļauti cilvēki, kurus okupācijas laikā vajāja VDK. Šiem cilvēkiem vienīgā iespēja kaut ko publicēt ir tikai izmantojot neatkarīgās izdevniecības un sociālo portālu iespējas. Visi lielie izdevēji un masu mediji kategoriski atsakās ar šiem cilvēkiem sadarboties. Cēlonis ir pavisam vienkāršs – noklusēt faktu ka 80.tajos gados notika cilvēku vajāšanas ar sekām – pašnāvība vai nokļūšana psihiatriskajā slimnīcā. Bet ne visi gāja bojā, daži palika dzīvi un sāk savas liecības publicēt. Arī es to daru. Esmu izdevis (protams, ka par savu naudu) divas savas grāmatas, kurās aprakstīti patiesi notikumi kā tika cilvēki vajāti. Pirmajā “Gan jau rīts mūs atradīs” esmu publicējis savas atmiņas. Otrajā grāmatā “Neparastā misija” savas atmiņas par vajāšanām gan izmantojot fantastikas žanru. Jo oficiāli 80.to gadu vajāšanas šobrīd tiek atzītas tikai par izdomājumiem un fantāzijām. Neesmu publicējis neviena vajātāja vārdu un to arī nedarīšu. Pierādīt tāpat neko nav iespējams jo visas reālās lietas ir sadedzinātas vai izvestas uz Krieviju. Bet pastāstīt savu versiju par to kas notika tomēr gribu. Kaut vai tādēļ lai nekas tāds neatkārtotos nākotnē.
1
Sskaisle > Atis Priedītis 19.09.2018. 22.02
jā – lūk, te mēs arī esam – tā bija un joprojām ir inteliģence – gan radošā, gan akadēmiskā , gan kā saka proletāriskā, kura nebija un nav gatava lustrācijai – un tieši tāpēc čekistiem Latvijā ir tik stipras varas pozīcijas , kā nevienai citai postpadvalstij. Lasīji, ka pat Ukraina moneuval vērtējumā ir tīrrāka un godīgāka, kā Latvija.
0