SEB bankas eksperti joprojām saglabā optimistisku viedokli par pasaules IKP tendencēm, un prognozē aptuveni 4% izaugsmi 2018. un 2019. gadā, bet 2020. gadā ātrums nedaudz vājināsies. Arī Baltijas valstu ekonomikas attīstīsies līdzvērtīgā tempā. Pozitīvie efekti, ko veidos kapitālieguldījumi un mājsaimniecību vidū valdošais optimisms, pārspēs tirdzniecības konfliktu negatīvās sekas, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

Pasaules ekonomika pēdējā laikā ir attīstījusies ar mainīgām sekmēm. No vienas puses – neprognozēti ilgais zemās izaugsmes posms eirozonā un vājie rezultāti Ķīnā un vairākās citās jaunattīstības valstīs. No otras – ASV izaugsme 2018. gada 2. ceturksnī paātrinājās, un arī Japānas, Lielbritānijas un Indijas sniegums nesa pozitīvus pārsteigumus. SEB analītiķi prognozē, ka tomēr izdosies panākt vienošanos starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju par tās izstāšanos, un tas pavērs ceļu straujākiem izaugsmes tempiem Lielbritānijā. Lēnāku izaugsmi Ķīnā atsvērs paātrināšanās citās jaunattīstības valstīs.

Šovasar uzmanības centrā bija tirdzniecības konflikta eskalācija starp ASV un Ķīnu, krīze Turcijā un komplicētais Brexit process. Taču mēs saglabājam pārliecību, ka ekonomiskie procesi spēs noturēt uzņemto tempu vēl vairākus gadus, jo tirdzniecības barjeru ietekme būs ierobežota. Pašreizējais ekonomiskās augšupejas posms drīz uzstādīs jaunus vēsturiskos rekordus tā ilguma ziņā, tādēļ aizvien aktuālāks kļūs jautājums – vai tuvojamies recesijai? Pieredze liecina, ka ‘mīkstās nosēšanās’, kad ekonomikas tempi samazinās pakāpeniski, notiek ļoti reti.

Aizvien vairāk sekotāju Federālo rezervju sistēmas taktikai

Par spīti pieaugušajai politiskajai nedrošībai, pasaules ekonomika vēl vairākus gadus augs salīdzinoši strauji. Bezdarba rādītāji daudzās valstīs sasnieguši vēsturiski zemākos līmeņus, taču daudzviet joprojām jaudu noslodze nav izsmelta. Pateicoties mēreniem atalgojuma pieaugumu tempiem un izsīkstot energoresursu cenu pieauguma ietekmei uz inflāciju, tā turpmāk bremzēsies.

Neraugoties uz zemajiem inflācijas līmeņiem, aizvien vairāk centrālās bankas sekos ASV Federālo rezervju sistēmas izvēlētajai taktikai normalizēt svarīgākās procentu likmes. SEB eksperti prognozē, ka līdz 2020. gadam ASV bāzes procentu likme pieaugs līdz 3,25% līmenim. Arī Apvienotā Karaliste cels savu bāzes likmi līdz 1,75% 2020. gada beigās. Savukārt ECB savu bāzes procentu likmi kāpinās tikai līdz 0,75% līmenim.

Vētra nerezidentu banku sektorā Latvijas ekonomikā pēdas nav atstājuši

Latvijā šogad turpināsies pietiekami strauja izaugsme. Nozaru griezumā tā ir kļuvusi nevienmērīga un par galveno virzītājspēku kļuvusi būvniecības nozare. Ar ABLV bankas slēgšanu 2018. gada sākumā saistītie zaudējumi Latvijas ekonomikai ir bijuši maznozīmīgi, un tos ar uzviju kompensējusi izaugsme citos sektoros.

Reālo ienākumu pieaugums strādājošajiem sniedz pamatu noturīgam patēriņam, bet saspringtā situācija darba tirgū veido galveno izaicinājumu tālākai attīstībai. Pieaugums apstrādes rūpniecībā palēninās, taču eksporta rādītāji joprojām liecina par stabilu izaugsmi. Ekonomisko aktivitāti veidos pieaugums privātajā patēriņā, kapitāla izdevumos un eksportā. Šogad Latvijas IKP pieaugums būs 4,2%, 2019. gadā 3,7% un 3,2% 2020. gadā. Igaunijas un Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4%.

Ziemeļvalstu reģionā izaugsme apsteidz potenciālu

Ziemeļvalstu ekonomikām palīdz gan labvēlīgie apstākļi starptautiskajos tirgos. Norvēģijā izaugsmi aizvien vairāk veicina naftas industrija un uzņēmējdarbības sektors kopumā, savukārt mājokļu būvniecības apjomi sarūk. Dānijā, pateicoties spēcīgam privātajam patēriņam un kapitālieguldījumiem, nākamajos gados ekonomikas izaugsme apsteigs potenciālu. Somijas IKP izaugsmi 2018. gadā SEB ekonomisti prognozē 3% apmērā, tai atgūstoties pēc 10 gadus ilgušās stagnācijas.

Pēc pārliecinoša otrā ceturkšņa SEB bankas ekonomisti paaugstinājuši Zviedrijas IKP prognozi 2018. gadam līdz 2,9%. Iepriekšējā gada laikā eksports un ražojošais sektors ir kļuvuši par nozīmīgiem izaugsmes dzinējspēkiem, kompensējot apjomu samazināšanos mājokļu būvniecības nozarē. Nesabalansētība dzīvojamo īpašumu jomā joprojām ir būtiskākais riska faktors, taču indikatori liecina par stabilizēšanos.

 

Autors ir SEB bankas makroekonomikas eksperts