Lēti, glīti… vienādi • IR.lv

Lēti, glīti… vienādi

Santa Meikulāne. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Anda Burve-Rozīte

Interjera dizainere Santa Meikulāne stāsta par ieguvumiem un bažām, kas rodas, Latvijā ienākot zviedru milzim IKEA

Pirms gada dizainere Santa Meikulāne un viņas birojs Lolot Design saņēma prestižo Amerikas Arhitektūras balvu par interjeru tā sauktajai Villa A Cēsu pusē. Strādājot pārsvarā ar augstas klases dizaina produktiem, Santa toreiz intervijā Ir atzina, ka gluži normāli ir interjerā sabalansēt luksusa klases mēbeles ar IKEA demokrātisko piedāvājumu. Šonedēļ Rīgā skandināvu mēbeļu ražošanas milzis atver veikalu, lielāko Baltijā. Šķita interesanti ar dizaineri pārrunāt, kā tas varētu ietekmēt vietējo mēbeļu tirgu, kādus plusus un mīnusus viņa saskata zīmola ienākšanai Latvijā.

«Esam Rietumu pasaulē,» jau sarunas sākumā atgādina Meikulāne. «Var patikt, var nepatikt Coca-cola, iPhone, Samsung, Tesla un daudzi citi globāli pazīstamie zīmoli, bet brīvajā pasaulē cilvēkam ir iespēja izvēlēties, ko pirkt. Arī uz IKEA ienākšanu Latvijā jāraugās tieši šādi — tā ir vēl vienas izvēles iespēja.»

Kā to vērtē arhitektu un interjera dizaineru vidē? «No tā, ka zviedri spējuši radīt šādu visā pasaulē pazīstamu uzņēmumu, kas izmanto valsts karoga krāsas un veicina atpazīstamību, lepošanos, varam mācīties un mācīties — tas ir viens aspekts. Otrs, sociālekonomiskais — Latvijas galdnieki satraukušies, ka IKEA tiem atņems klientus, nāksies bankrotēt. Es saku: beidziet čīkstēt! Iespējams, tagad jums būs jārada par vienu pakāpi labāks produkts un jāmēģina pārdot arī ārpus Latvijas. Vienkārši vairāk jākustina smadzenes!» Santa Meikulāne uzskata: ļoti labi, ka luksusa nišā mums ir mēbeļu ražotāji, kuri veiksmīgi eksportē, piemēram, ziemeļnieciskais MINT vai art deco stilā strādājošais Morozov&Son, kas eksportē gan uz Maiami, gan uz austrumu pusi. Taču viņai gribas sabukņīt demokrātiskākas cenu grupas ražotājus. «IKEA ir nevis jauns šķērslis, bet attīstības iespēja!»

Dizainere min arī mīnusu saistībā ar IKEA: Latvijā tam nepieciešamos produktus vai to sastāvdaļas ražojot tikai pāris uzņēmumu. Savukārt Lietuvā — vairāk nekā 30. «Lielais jautājums valdībai: kāpēc enerģētiskās un daudzas citas izmaksas ir tik augstas, ka mūsu uzņēmumus lielu starptautisku pasūtītāju acīs padara konkurēt nespējīgus?» Vēl kādi mīnusi? «IKEA ir ražotājs, kura izstrādājumu kādus gadus palieto un tad izmet, līdzīgi kā apģērbu nišā H&M, Zara vai Mango. Mani interesē, vai IKEA pievērsīsies recycled (pārstrādāts — red.) virzienam, piemēram, no reģiona plastmasas izstrādājumiem. Demokrātisko apģērbu nišā tas jau tiek darīts. Es domāju, ka tādā veidā kompānija sev piešķirtu citu vērtību. Jau tuvākajā laikā par to būs jādomā daudziem pasaules uzņēmumiem, jo jāsaudzē daba.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu